Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) pieļauj, ka varētu tikt atjaunots Ceļu pārvaldes finansējuma instruments «Ceļu fonds», taču par to vēl jāspriež tikko izveidotajai Satiksmes ministrijas darba grupai, kurai līdz 30.jūlijam jāsagatavo iespējami risinājumi ceļu sakārtošanas problemātikā.
Kā ministrs norādīja šodienas auto ceļiem vētītā konferencē «Attīstība sākas ar ceļu», darba grupa vērtēs dažādus risinājuma variantus. Kā skaidroja ministrs, būs aizvien grūtāk sabiedrībai izskaidrot, kāpēc ceļu lietotāji ceļiem nodokļos, piemēram, šogad iemaksā 551 miljonu eiro, bet reāli šim mērķim tiek novirzīti 146 miljoni eiro. Tātad tikai 36% no tās naudas, ko samaksā ceļu lietotāji, ir novirzīti ceļu uzturēšanai un atjaunošanai. Kā ziņots, tāpat darba grupa vērtēs iespēju ceļu nodokli iekļaut degvielas cenā.
«Latvijas Valsts ceļu» vadītājs Jānis Lange savukārt ierosināja, lai nodrošinātu ilgtspējīgu valsts finansējumu ceļiem, atvēlēt tiem konkrētu procentu no iekšzemes kopprodukta. Ja tagad ceļiem tiek atvēlēti ap 0,3% no IKP, tad nākotnē varētu noteikt 1%.
Konferencē kā risinājums tika minēta arī iespēja sašaurināt uzturamo autoceļu tīklu. Kā skaidroja ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, infrastruktūra tika būvēta trim miljoniem iedzīvotāju, ar izaugsmes iespēju līdz četriem miljoniem, bet patlaban Latvijā mīt tikai divi miljoni. Viņš aicināja ņemt analoģijas no skolu reformas, kur nepietiekamā bērnu skaita dēļ skolas tiek slēgtas. Tāpat viņš minēja, ka Latvijas teritorija, ņemot vērā mazo iedzīvotāju skaitu, ir salīdzinoši liela un tai ir plašs autoceļu tīkls, bet iedzīvotāju produktivitāte ir zema. Līdz ar to ceļu sakārtošana ir atkarīga ne tikai no politiskās gribas, bet objektīviem iemesliem.
«Latvijas Ceļu būvētāja» valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš savukārt uzskata - ja Latvijas ceļu pārvaldības modelis netiks strukturāli pārkārtots, tad katastrofas ir iespējamas jau vidējā plānošanas termiņā. Viņš norādīja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir radīti daudzi politiku dokumenti, taču tie visi ir palikuši neizpildīti.
Bērziņš uzskata, ka šajā situācijā būtu atbildīgi atzīt, ka esošais ceļu pārvaldības modelis ir bankrotējis un ceļus var glābt tikai strukturāli pārkārtojumi visā sistēmā, un atzīt, ka Latvija, kura pēdējos desmit gados ir zaudējusi gandrīz ceturtdaļu iedzīvotāju, visu esošo ceļu infrastruktūru nemaz nav spējīga uzturēt. Viņš arī norādīja, ka Eiropas Savienības (ES) nauda ceļiem finanšu periodā no 2014. līdz 2020.gadam tiekot strauji izmantota un pastāv bažās, ka no 2018.gada ES līdzekļi varētu būt izmantoti. Savukārt nākamajam finanšu periodam Brisele naudu varētu arī nedot, jo valsts nav izpildījusi 2013.gadā iesniegto ceļu sakārtošanas plānu - no valsts puses paredzētais finansējums būtiski atpaliek no solītā.
«Latvijas Ceļu būvētājs» vīzija paredz palūkoties uz valsts ceļu tīklu integrēti, bez dalījuma valsts, pašvaldību, «Latvijas Valsts mežu» vai privātajos ceļos, nodefinējot, kas ir nepieciešams un ko var atļauties. Pēc tam esot jāizstrādā loģisks, skaidrs un saprotams valsts ceļu sakārtošanas plāns, nosakot atbildīgos, jāizveido finansēšanas modelis, kas arī jāīsteno.
