Jau kopš tiem laikiem, kad tika izgudrotas pirmās automašīnas, cilvēkiem ir bijusi vēlme braukt ātri. Reizē ar pirmo automašīnu parādīšanos radās arī ceļu policija un pirmie ātruma ierobežojumi.
Radari un radaru detektori - mīti un patiesība (77)
Reizē ar ātruma ierobežojumiem cilvēki meklēja veidus, kā fiksēt, ar kādu ātrumu pārvietojas transportlīdzekļi. Savukārt transportlīdzekļu vadītāji vienmēr ir meklējuši veidus, kā šo ātruma kontroli apiet. Tas mūs noved pie šā raksta tēmas, ātruma fiksēšanas veidiem un iespējām no tās izvairīties. Izvairīties vai ne, tas lai nu paliek katra autovadītāja paša ziņā.
Ātruma mērīšanas radari Mikroviļņu radari - ātruma mērīšanai izmanto Doplera efektu. Izstaro mikroviļņu signālu, kas atstarojas pret transportlīdzekli. Atkarībā no transportlīdzekļa ātruma tiek izkropļota/mainīta atstarotā signāla frekvence un iekārta aprēķina pārvietošanās ātrumu. Ja auto tuvojas radaram frekvence kļūst augstāka, ja attālinās zemāka. Galvenais trūkums - ar mikroviļņu radaru nav iespējams noteikt, kuram auto pieder uzrādītais ātrums, ja automašīnas bijušas vairākas.
Mikroviļņu radarus iedala 4 darbības diapazonos:X - diapazons | 10.525 GHz ± 25 MHz |
K - diapazons | 24.150 GHz ± 100 MHz |
Ku - diapazons | 13.425 GHz ± 25 MHz |
Ka - diapazons | 34.700 GHz ± 1300 MHz |
Pirmie komerciālie pieejami mikroviļņu ātruma radari parādījās 60. gadu beigās. Tie darbojās X-diapazonā, bija lieli gabarītos un to darbināšanai bija nepieciešami divi cilvēki. Jau 70. gados parādījās pirmie K-diapazona radari, kuri bija daudz ātrdarbīgāki un gabarītos mazāki par X-diapazona radariem. Liels lēciens notika 90. gadu sākumā, kad "Applied Concepts" izlaida pirmo pasaulē Ka-diapazona mikroviļņu radaru "Stalker ATR", kurš, starp citu, tiek lietots Latvijā līdz pat šodienai. Latvijā pirmie ātruma radari parādījās 80. gadu beigās. Pirmie Ceļu policijas rīcībā nonāca Barjer krievu ražojuma radari, tie bija gaiši brūnā krāsā un lieli gabarītos. Barjer radari darbojās X-diapazonā. Ņemot vērā faktu, ka X-diapazona radari ir ļoti lēndarbīgi un ātruma fiksēšanai nereti ir nepieciešamas vismaz 2 sekundes, jebkura transportlīdzekļa strauja ātruma maiņa mērījuma laikā var nojaukt mērījumu un uzrādīt kļūdu. 90. gadu beigās Latvijā parādījās ASV ražotie Stalker ATR un Krievu Iskra-1, kas bija daudz ātrdarbīgāki par Barjer, un ātruma mērīšanai nu jau bija vajadzīgs mazāk par sekundi. Ap to pašu laiku Ceļu policijas arsenālā parādījās pirmie stacionārie radari, kā Stalker Dual, kas tika iebūvēti automašīnā. Pašlaik Latvijā izmantotie mikroviļņu radari Rokas radari Rokas radari ir ātruma mērīšanas ierīces kompaktā rokās noturamā uzbūvē. Lielākoties rokas radars izstaro/mēra ātrumu tikai gaiļa nospiešanas laikā. Tiklīdz gailis tiek atlaists, mikroviļņu raidīšana tiek pārtraukta, tādēļ rokas radarus dažkārt ir grūti uztvert, ja ilgu laiku nav veikts neviens mērījumus. Modeļus atšķir dažādi parametri, kā darbības frekvence, atmiņā paturamo ātrumu skaits u.c. Latvijā lietotie rokas radari
Modelis | Stalker ATR | Stalker II | Iskra-1 B/D mod. |
Ražotājs | Applied Concepts Inc., ASV | Applied Concepts Inc., ASV | Simicon Ltd., Krievija |
Darbības diapazons | Ka - 34,7 GHz | Ka - 34,7 GHz | K - 24,150 GHz |
Laika uzskaite | - | - | + |
Atmiņā paturamo ātrumu skaits | 1 | 1 | 2 |
Ātruma fiksēšanas laiks | ~1 s | ~0,8 s | 0,06 s – 0,3 s |
Auto pārvietošanās virziena izvēle | + | + | -/+ |
Šaušana no braucoša auto | + | + | -/+ |
Piezīmes | Novecojis modelis, lēkā starp dažādiem ātrumiem, ja automašīnas brauc pūlī, attiecīgi liela iespēja noķert nepareizo auto | - | Ļoti ātrdarbīgs, vienmēr uzrāda ātrāko ātrumu, ja tiek tēmēts pret braucošiem auto pūlī. Šo radaru stabili uztverot tikai speciāli Eiropai adaptēti detektori |
Modelis | Stalker Dual | Stalker DSR | Genesis II |
Ražotājs | Applied Concepts Inc., ASV | Applied Concepts Inc., ASV | Decatur Electronics Inc., ASV |
Darbības diapazons | Ka - 34,7 GHz | Ka - 34,7 GHz | Ka - 35,5 GHz |
Modelis | Multaradar C/CM | Sensys SSS |
Ražotājs | Robot Visual Systems GmbH, Vācija | Sensys Traffic AB, Šveice |
Darbības diapazons | K - 24,150 GHz | K - 24,150 GHz |
Joslu atpazīšana | -/+ | + |
Piezīmes | Var mērīt ātrumu gan pretimbraucošā, gan aizbraucošā virzienā | Ir sertificēts LNMC centrā, taču līdz šim uz publiskajiem ceļiem piefiksēts nav |
Antiradari Tās ir ierīces, kuras liedz radaram fiksēt automašīnas braukšanas ātrumu. Pašlaik tirgū nav pieejami reāli strādājoši mikroviļņu antiradari. Pirms pāris gadiem eksistēja kompānija, kura ražoja vienīgo līdz šim zināmo strādājošo mikroviļņu antiradaru "Scorpion Ultimate Ka", kurš sastāvēja no vairākiem samērā lieliem komponentiem, diviem raidītājiem un viena salona moduļa. Iekārtas cena bija tuvu 1500 latiem. Šīs iekārtas izgudrotājam piesprieda administratīvo arestu un vairāku desmitu tūkstošu latu sodu, jo šādu ierīču ražošana un lietošana ir nelegāla lielākajā daļā pasaules. Visas iekārtas, kuras ir mazas izmēros un tiek pasniegtas kā strādājoši mikroviļņu antiradari, ir tikai mārketinga triks; neviena no tām nepilda solītās funkcijas. Tirgū savukārt ir plaši pieejami infrasarkano radaru antiradari. Tie atšķiras ar darbības efektivitāti, distanci un cenu. Labākie no tiem maksā ap 300 latiem un spēj nodrošināt pilnīgu aizsardzību gandrīz vienmēr. Radaru detektoru detektori Radaru detektoru detektori jeb RDD ir iekārtas, kas spēj uztvert RD ķēdēs izmantoto oscilatoru (svārstību ģeneratora) radītās noplūdes. Attiecīgi policijas ekipāžas auto ir aprīkots ar RDD ierīci, kura brīdinās pat tuvojošos RD, līdzīgi kā RD brīdina par radara klātbūtni. Latvijā šādas iekārtas netiek izmantotas, taču ir zināms, ka RDD ierīces var sastapt Beļģijā, Holandē, Spānijā, Francijā, Portugālē, Igaunijā un Somijā ceļu policijas ekipējumā. Tiesa gan, šādas iekārtas tik viegli ieviest nav iespējams, jo tās pārkāpj Eiropas Savienības likumus par privātumu; attiecīgi, lai tās oficiāli varētu lietot, ir stipri jāmaina un jāpapildina valsts likumdošana.
Radaru detektora iegādes rokasgrāmata Nezinātājam vai šajā jomā nepieredzējušam cilvēkam būs grūti orientēties mūsdienu plašajā RD klāstā, tādēļ dosim nelielu ieskatu, kā vajadzētu izvēlēties RD, lai neiztērētu lieku naudu par iekārtu, kura nebūs apveltīta ar pienācīgu veiktspēju attiecībā pret summu, ko būsit ieguldījis. Darbības efektivitāte ir galvenais trumpis, kuru vajadzētu ņemt vērā pie RD iegādes. Lielākoties šajā jomā dārgāks RD pildīs savas funkcijas labāk nekā lētāks, kas izpaužas vāju signālu uztveršanā sarežģītās situācijās, darbības stabilitātē un funkciju klāstā, ko tas piedāvā. Punkts pa punktam, radaru detektora iegāde 1. Noskaidro savas finanšu iespējas. Lielākoties dārgāks RD būs efektīvāks nekā lētāks. 2. Izvēlies kvalitatīvu zīmolu. Par pasaules līderiem tik uzskatīts Escort/Beltronics, kuram cieši uz pēdām min specifiskie Valentine One ražotie RD; ar lielu cenas un arī kvalitātes kritumu seko zemās klases Cobra, PNI, Rocky Mountain, Whistler u.c. RD. Pēdējos gados tirgū sāk parādīties dažādi Ķīnas, Japānas u.c. ražotie RD, kuri diemžēl nespēj nodrošināt kvalitatīvu aizsardzību. Detektoru kvalitāte RD ražotāji, kuru kvalitāte nepievils: Escort/Beltronics, Valentine One, Calibre (K40), Stinger Zemās klases ražotāji, kuru iegādi vajadzētu stipri izvērtēt: Cobra, Whistler, PNI, Rocky Mountain, Uniden, Murahama, Crunch, Star Stealth u.c. Ķīnas, Taivānas ražotāji. 3. Noskaidro parametrus. Būtiskākais ir, lai RD būtu ražots vai pielāgots lietošanai tieši Eiropā; ja iekārta nebūs pielāgota, tad visdrīzāk nereaģēs uz lielu daļu radaru, kas sastopami Eiropā. Pagaidām zināmie ražotāji, kas oficiāli ražo detektorus Eiropai, ir Escort/Beltronics un Valentine One. RD funkcijas Būtiskās: Pielāgotība lietošanai Eiropā Liela darbības distance Laba falšo signālu filtrācija DSP (digitālo signālu filtrs) Kvalitatīvi materiāli Labas stiprināšanas iespējas Ērti saprotami vizuālie brīdinājumi Iespēja atslēgt nevajadzīgo diapazonu uztveršanu Ieteicamās: AutoMute (automātiska trauksmes signāla skaļuma pieklusināšana) RDD imunitāte Dažādi veidi, kā attēlot uztverto signālu GPS filtrācijas un datubāzes sistēma Marketinga un maldinošās funkcijas: 9-10-11 un vairāk "Band protection" Stroboscope Strobe alert VG-2, VG3, Spectre alert IntelliScope IntelliMute 4. Garantija. RD nav mobilais telefons, kuru var saremontēt jebkur. Dārgākie RD ir komplicēti mikroviļņu uztvērēji, arī tie mēdz salūzt, turklāt kvalitatīvākajiem modeļiem ražotājs mēdz veidot programmatūras atjauninājumus. Neko no tā visa nespēs piedāvāt neoficiālie, privātie vai kaktu tirgoņi, tādēļ iesakām iegādāties RD pie autorizētiem dīleriem vai pārstāvjiem. 5. Cena. Noskaidro, vai piedāvātā cena ir atbilstoša precei un/vai nav mākslīgi uzpūsta. Latvijā nereti manīti lētā gala ķīniešu RD piedāvājumi, kad pārdevējs par to vēlas iegūt 200 un vairāk latu, lai gan visdārgākais no šiem RD maksā ap 120 latu interneta vietnē eBay.com. Vienīgi nevajag sajaukt cenas; ja ražotājs piedāvā specializētus Eiropai pielāgotus modeļus, kuriem cena mēdz būt augstāka nekā ASV versijām. Mīti par radaru detektoriem
1. RD reaģē uz luksoforiem vai mobilo telefonu signāliem.
Mobilo telefonu sistēmas darbojas 850-1900 MHz diapazonā, kas ir ļoti tālu no diapazoniem, kuros darbojas radari. Teorētiski RD nevajadzētu uztvert mobilo telefonu tīklā pārraidītos signālus. Taču GSM raidītie signāli, iespējams, var radīt traucējumus kādā no detektora elektroniskajām ķēdēm. Šādi traucējumi gan lielākoties rodas tikai vecajiem un lētā gala RD, kuri neizmanto digitālo signālu apstrādi (DSP - digital signal processing), kas ir neatņemama moderna RD sastāvdaļa.
2. RD neļauj radaram uztvert braukšanas ātrumu. RD ir iekārta, kas darbojas kā radiouztvērējs un nekādā veidā nevar traucēt vai ietekmēt radara veiktspēju ātruma mērīšanā. 3. RD ražotājs Whistler piedāvā detektorus, kas pielāgoti lietošanai Eiropā. Sazinoties ar ražotāju, tika noskaidrots, ka kompānija Whistler neražo un dīleriem nepiedāvā iekārtas, kas būtu speciāli pielāgotas lietošanai Eiropā (tā sauktā EURO u.c. specifikācija). Radaru detektoru legalitāte Latvijā
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 121. pantā stāv rakstīts:
"Par braukšanu ar transportlīdzekli, kurš aprīkots ar ierīci (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus vai radīt traucējumus šo mērierīču darbībā, - uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam četrdesmit latu apmērā, konfiscējot attiecīgās ierīces." Soda punkti par tādā transportlīdzekļa vadīšanu, kurš ir aprīkots ar ierīcēm (antiradaru u.tml.), kas var uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus netiek uzlikti. Terminu "aprīkoti" esam speciāli atzīmējuši, jo ņemot rokās terminoloģisko vārdnīcu varam noprast, ka termins "aprīkots" nozīmē, ka dotajā transportlīdzeklī ir jābūt uzstādītai pilnībā funkcionējošai ierīcei, kura atrodas stāvoklī, kas apzīmē, ka tā dotajā mirklī pilda savas funkcijas kā iekārta kas uztver uztvert braukšanas ātruma kontroles mērierīču raidītos signālus. Atrodas ražotāja norādītajā vietā, ir ieslēgtā stāvoklī u.c.. Transportlīdzeklis teorētiski netiek uzskatīts par aprīkotu, ja piemēram iekārta ir atrasta auto salonā vai kāda no pasažiera privātajām somām vai tamlīdzīgi. To kamdēļ Latvijā radaru detektorus nedrīkst oficiāli lietot, mēs nezinām, taču piemēram Polijā un Čehijā pašlaik tiek izstrādāti likumprojekti, jo pēc nopietniem pētījumiem ir pierādījis, ka tie šoferi kuri lieto radaru detektorus lielākoties iekuļas mazāk satiksmes negadījumos un brauc drošāk. Tāpat arī ASV ar ļoti retiem izņēmumiem radaru detektori ir oficiāli atļauti lietošanā un daudzos štatos radaru detektoru lietošanu stimulē pat valdība. Anglijā piemēram radaru detektoru lietošanā arī ir legāla, ja tajos ir SWS drošības sistēma. Piemēram ja pa šoseju tuvojas ātrā palīdzība tā pārraida noteiktā frekvencē signālu ko uztver radaru detektori un brīdina šoferus par tās tuvošanos. SWS sistēma tiek izmantota ļoti daudzpusīgos veidos un ir domāta satiksmes drošības uzlabošanai.