Akumulators – sarežģītāks, nekā šķiet (10)

Kurš nezina, ka automašīnas akumulatora uzlādi var veikt ar tās regulāru izmantošanu jeb darbināšanu, noturot pareizu balansu starp iztērēto un jau uzlādēto enerģiju - kad tā tiek iztērēta, strādājot motoram uz degvielas enerģijas rēķina, tiek griezts ģenerators un atkal uzlādēts akumulators. Taču ir svarīgi saprast, ka dažādā apkārtējā temperatūrā ir atšķirīgs akumulatora uzlādēšanas laiks, - mīnus grādos tas ir vismaz četras stundas ilgs brauciens. Pirmajos trīs darbības gados akumulatora darbībā mīnus grādos nevajadzētu rasties nekādām problēmām. Taču jebkādas ziemas laikā akumulators darbojas pavisam citādāk nekā siltās vasaras dienās. To var izskaidrot ar akumulatorā esošās sērskābes elektroķīmisko reakcijas raksturu zemās temperatūrās - skābes jonu difūzijas ātrums zemā temperatūrā mīnus grādos samazinās, izveidojot papildu pārvietošanās pretestību, un tādējādi elektroķīmiskais elements vairs nav spējīgs veidot akumulatora darbībai tādu pašu enerģiju kā, piemēram +20 grādos. Ja akumulators ir izlādēts, akumulatora elektrolīts kļūst par destilētu ūdeni.

Arī tāpēc autovadītājam svarīgi ir atcerēties, ka zemā gaisa temperatūrā automašīnas akumulatoram noteikti jāļauj uzsildīties. Piemēram, lai iedarbinātu auto ar dīzeļdzinēju, sākumā ir nepieciešami 600-900 ampēri – tas ir liels "cipars", ņemot vērā, ka dienas lampiņas iedegšanai ir vajadzīgi tikai 0,5 ampēri.

Īpaši zemās temperatūrās tik lielu jaudu "nosalis" akumulators, iespējams, nespēs dot, tādēļ to jāpieradina, vispirms uzsildot kvēlsveces. Jārēķinās, ka "nosalis" akumulators ātrāk tiek pārslogots, un tādējādi ātri vien var rasties dažādi akumulatora defekti.

Benzīna dzinējiem ir vajadzīgs stipri mazāks strāvas patēriņš. Un tomēr, lai nebojātu automašīnas galvenos mehāniskās darbības elementus, aukstā laikā, iedarbinot automašīnu, kurai ir rokas ātrumkārba, vajadzētu izslēgt sajūgu, lai būtu vieglāk iegriežams motors.

Ja akumulators tomēr nespēj dot pietiekami lielu jaudu, lai iedarbinātu mašīnu, var ieteikt vairākkārtēju automašīnas startēšanu – pirmo reizi to vajadzētu startēt ne ilgāk par sešām sekundēm, pēc pusminūtes atkārtot iepriekš veikto procesu. Ja pēc tā vēl automašīnu nav iespējams iedarbināt, pēc piecu minūšu ilgas pauzes vajadzētu mēģināt vēlreiz.

Ja ar šīm trim reizēm nepietiek, lai starteris grieztu motoru pietiekamā ātrumā, tad akumulatorā noteikti ir kāds defekts un tas ir vai nu jānomaina, vai jāved uz servisu, lai uzlādētu.

Ir auto īpašnieki, kuri akumulatora uzlādi veic paši ar dažādiem uzlādes aparātiem, tomēr, tehnoloģijām mainoties, vairāki no šiem aparātiem jaunākām mašīnām vairs nespēj pietiekami palīdzēt un akumulatorus pilnībā uzlādēt. Katram šādam aparātam ir atšķirīgs strāvas raksturojums, un ir precīzi jāzina, līdz kādam spriegumam noteikto akumulatoru var lādēt, – ja tiks uzlikts nepamatoti liels uzlādēšanas spriegums, tas var tikt sabojāts.

Kas attiecas uz akumulatora uzlādi "ar vadiem", arvien biežāk izrādās, ka ar tiem nav iespējams nodrošināt pietiekamu spriegumu automašīnas akumulatora uzlādēšanai, turklāt šī metode var radīt – un bieži vien arī rada – dažādas kļūmes akumulatoram, visai automobiļu elektrosistēmai un ģeneratoram. Vēl vairāk – šādas akumulatora uzlādēšanas laikā var tikt bojātas abu uzlādes procesā iesaistīto automašīnu elektroniskās sistēmas. Vairākos pētījumos ir pierādīts, ka šie uzlādes vadi daudzām mašīnām nav piemēroti.

Savukārt gadījumā, ja tiek izlemts šādu uzlādi tomēr veikt, aizvien biežāk sastopama problēma, kas radusies, ražotājiem attīstot un modernizējot automašīnas tehnoloģiju, - vairs nav nemaz tik viegli piekļūt akumulatoram, jo tas jaunajos automašīnas modeļos atrodas zem sēdekļa, bagāžniekā zem grīdas un citur.

Labākais, ko var darīt, lai precīzi noskaidrotu, kāds ir akumulatora stāvoklis, ir – vismaz reizi gadā veikt akumulatora profilaktisko pārbaudi, ko var izdarīt vienīgi sertificētā autoservisā. Lielāka uzmanība akumulatora stāvoklim ir jāpievērš tā ceturtajā mūža gadā, ja privātas automašīnas noskrējiens vidēji ir 15 000 – 25 000 kilometru gadā. Kopumā akumulatora mūžs, protams, visvairāk ir atkarīgs no ekspluatācijas apstākļiem – kādos apstākļos un cik bieži automašīna ir darbināta.

Labs akumulators vidēji maksā 60 latus, lai gan, protams, akumulators, kurš paredzēts dīzeļdegvielas dzinējiem, caurmērā būs dārgāks nekā benzīna mašīnai paredzēts. Turklāt, automobiļu tehnoloģijai attīstoties, arvien mazākos akumulatoros tiek iespiesta lielāka jauda – un tādēļ tie arī maksās dārgāk. Katrs ražotājs tomēr izvēlas tādu akumulatoru, lai tas nodrošinātu visu, kas ir vajadzīgs automobiļu motoram un visai elektrosistēmai, - līdz ar to pašam auto īpašniekam šajā ziņā neko nevajadzētu izgudrot.

Konsultēja Bosch Car Cervice SIA "Rolis" direktors Uldis Rolis.