Ne visi ir apmierināti ar ceļu policistu īstenotajiem masveida reidiem Ziemassvētku laikā. Jurists Edgars Džeriņš vērš uzmanību uz masveida alkometru lietošanas noteikumu pārkāpumiem. Savukārt policijā skaidro, ka šāda veida reidi ir izplatīti visā Eiropā un policijas darbinieki alkometrus izmanto atbilstoši instrukcijām.
Iepazīstoties ar TVNET rakstu par policijas masveida reidiem un sastrēgumiem, jurists Edgars Džeriņš raksta par masveida alkometru lietošanas noteikumu pārkāpumiem Ziemassvētku reidu laikā.
«Videoierakstā ir redzams, ka visas pārbaudes tiek veiktas, pūšot alkometra virzienā, nevis trubiņā.
Tehniski saskaņā ar policistu lietotā alkometra AlcoQuant 6020 lietošanas pamācību (skat. dokumentu resursos) to sauc par «pasīvā mērījuma režīmu». Attiecībā uz šo režīmu lietošanas pamācības 9.1. punktā teikts:«Mērījumu skaits pasīvajā režīmā nedrīkst pārsniegt 10% no kopējā mērījumu skaita. Citādi var tikt sabojāts elektroķīmiskais sensors.»
Vārdus «nedrīkst pārsniegt 10%» ražotājs ir uzsvēris ar pasvītrojumu.
Tātad no videoieraksta ir redzams, ka, pirmkārt, policisti nav apmācīti lietot šo alkometru. Otrkārt, reida laikā visiem alkometriem visdrīzāk tika sabojāts elektroķīmiskais sensors un šādi mērījumi nav derīgi personas sodīšanai.»
Reidu tiesiskums
Jurists arī izteicis piezīmi par pašu reidu tiesiskumu.
«Administratīvā rajona tiesa 2012.gada 3.janvāra spriedumā lietā Nr. A420750510 10. punkta pirmspēdējā rindkopā norāda:
«Tādējādi ir secināms, ka policijas darbiniekam tiesības apturēt transportlīdzekli likumā ir paredzētas divos gadījumos:
1) pēc Valsts policijas vai teritoriālās policijas pārvaldes priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā, lai aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus vai atklātu transportlīdzekļu vadītājus, kuri vada transportlīdzekli alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām;
2) ir pamats domāt, ka transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma izdarīšanā.»
Jāatzīmē, ka šis spriedums stājies spēkā. Šajā lietā tiesa atzina, ka policija prettiesiski apturēja transportlīdzekli, kā arī prettiesiski pieprasīja veikt alkometra pārbaudi.»
Džeriņš pilnībā pievienojas tiesas un pieteicēja viedoklim, ka transportlīdzekli drīkst apturēt tikai tad, ja ir izdarīts pārkāpums.
Taču videoierakstā redzamajā gadījumā, jurista ieskatā, tiesības veikt reidus ir antikonstitucionāli un patvaļīgi paplašinātas (cita lieta, ja būtu izbēguši cietumnieki un jābloķē ceļi, lai pārbaudītu visus transportlīdzekļus). Turklāt viņa rīcībā esot pierādījumi, ka policijai reidi ir 365 dienas gadā, jo pavēles par reidiem tiek izdotas katru mēnesi uz mēnesi.
Džeriņam neesot saprotams un pieņemams, kāpēc mūsdienu Latvijā, ceļā no Rīgas uz Jūrmalu svētkos vadītāju divas reizes aptur aizbarikādētos ceļa posmos, liek gaidīt pazemojošās rindās un tad 99% gadījumu tāpat nekādus pārkāpumus nekonstatē. Viņš nevienā Eiropas valstī neesot redzējis nevienu reidu, kur godprātīgi vadītāji tiek bezjēdzīgi pazemoti.
Jurists pauž viedokli, ka šo bezjēdzīgo reidu vietā Latvijā ir jāstrādā pie tā, lai autovadītāju apziņā iesakņotos doma, ka pārkāpuma gadījumā ar ceļu policiju nevarēs neko «sarunāt» un būs vien jākļūst par velobraucēju, kā tas, piemēram, ir Igaunijā.
«To varētu ļoti vienkārši un lēti mainīt dienas laikā. Dažās valstīs policistiem uz pleca uzliek videokameru ar skaņas ierakstu. Ja centrālē maiņas laikā neredz vai nedzird video, policists uzreiz pārtrauc darbu aparatūras remontam/maiņai.
Šāds lēts un vienkāršs līdzeklis vienā dienā pilnīgi kardināli mainītu ceļu policistu darba kvalitāti un transportlīdzekļu vadītāju apziņu par neiespējamību kaut ko «sarunāt».»
Šādus reidus īstenojot arī citviet
Savukārt Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis TVNET skaidroja, ka šāda veida reidi ir izplatīti visā Eiropā. «Turklāt piemēri nemaz tālu nav jāmeklē, jo mūsu kaimiņvalsts Igaunijas policisti arī mēdz veikt šādus masveida reidus (skat. attēlus).
Viena no galvenajām problēmām, kādēļ autovadītāji mēdz pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus, ir tā, ka
autovadītāji jūtas nenotverami, nesodāmi,
tādēļ šāda veida reidi ir īpaši efektīvi. Autovadītājiem šādā situācijā nav iespējas izvairīties vai citādi aizšmaukt garām pārbaudei, jo šajos reidos tiek apturēti visi transportlīdzekļi pēc kārtas.
Šādu masveida reidu rīkošana un rīkošanas iespējamība labi strādā arī preventīvajā jomā, jo attur citus autovadītājus no sēšanās pie stūres alkohola reibumā. Turklāt reidi ir nepieciešami, jo Latvijā ik gadu pie stūres sēžas vairāk nekā 4000 autovadītāju alkohola reibumā.»
Pārmetumus uzskata par nepamatotiem
«Savukārt tā saucamā jurista pārmetumi par alkometru lietošanu ir absolūti nepamatoti.
Pāris minūšu garš videosižets, kurā tiek attēlots tikai viens policijas reids, neatspoguļo policijas darbu ikdienā, un šādā sižetā nav atspoguļots, kā alkometri tiek izmantoti citos reidos.
Policijas darbinieki alkometrus izmanto atbilstoši instrukcijām
un ikdienas reidos gandrīz vienmēr autovadītājiem alkohola saturs izelpā tiek pārbaudīts aktīvajā režīmā jeb pūšot trubiņā, taču šādos masveida reidos pārsvarā tiek veikti pasīvie mērījumi, lai netiktu ievērojami apgrūtināta transporta kustība.
Šādus masveida reidus nav paredzēts rīkot katru nedēļu, līdz ar to
šie reidi, kuros tiek izmantots alkometra pasīvais režīms, nepārsniedz 10%,
tātad alkometri netiek bojāti. Jāpiebilst, ka gandrīz visi autovadītāji, ar kuriem reida laikā policisti aprunājās, par reidu izteicās atzinīgi un bilda, ka šādas pārbaudes ir nepieciešamas un, viņuprāt, lietderīgas un rada drošības sajūtu.
Tāpat jāatzīmē, ka Latvija joprojām ir viena no visstraujāk augošajām Eiropas valstīm satiksmes drošības uzlabošanās ziņā. Tas savukārt liecina, ka policija ar savu darbu iet pareizajā virzienā.»
