Autoceļu kvalitāte ar katru gadu uzlabojas un darbi kopumā tiek veikti augstā kvalitātē, tomēr vēl ir iekšējās rezerves, kuras izmantot, šodien «Latvijas Valsts ceļu» (LVC) rīkotā Autoceļu kvalitātes konferencē atzina eksperti.
Ceļu kvalitāte uzlabojas; remonti notiks 90 vietās par 250 miljoniem (50)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) norādīja, ka pārmetumi būvniekiem tiek izteikti, taču uz kopējā fona to nav daudz un kopumā kvalitāte ir vērtējama kā laba. Šogad notiks darbi 90 objektos, kopumā sakārtojot 1300 kilometrus ceļu, un šim mērķim ir atvēlēti līdzekļi no dažādiem avotiem 250 miljonu eiro apmērā. Matīss skaidroja, ka papildu finansējumam «jābūt komplektā ar kvalitāti». Tieši šī iemesla dēļ tiekot veiktas krietni vairāk neplānotu pārbaužu nekā iepriekš, un ir bijuši gadījumi, kur nācies secināt, ka ir nepilnības. Valdība esot akceptējusi ministrijas programmas ceļu un tiltu sakārtošanai, un tālāk esot jācenšas tās iedzīvināt, cerot uz valdības atbalstu.
Biedrības «Latvijas ceļu būvētājs» valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš apliecināja, ka kvalitātes prasības ir būvnieku prioritāte. Vienlaikus viņš norādīja, ka ceļu būves jautājumi vairs netiek risināti tikai vienā virzienā, paceļot tikai būvniekiem kvalitātes latiņu, bet arī pasūtītājs, piemēram, domājot par konkrētās ceļu segas dziļāku skenēšanu, kā arī kravas automašīnu svara pārbaudi, lai ar pārāk smagām kravām netiktu sabojāti ceļi. Tāpat, domājot par kvalitāti, tiekot piesaistīti zinātnieki.
LVC Autoceļu kompetences centra direktors Vladimirs Akimovs savukārt aicināja nepakļauties mītiem. Piemēram, sakot, ka Latvijas ceļi ir kritiskā stāvoklī, tas nenozīmējot, ka to var attiecināt uz jaunbūvētiem ceļiem. Tāpat nepareizs esot mīts, ka ārzemēs būvē labāk nekā Latvijā. Viņš pat secinājis, ka, ja Latvijā ienāk jauni būvnieki no Eiropas, ar tiem ir lielākas problēmas nekā ar vietējiem. Akimovs norādīja, ka galvenās jaunizbūvēto ceļu problēmas ir trīs - pamatu izbūvē pielietots neatbilstošs minerālmateriāls, nav panākta nepieciešamā asfaltsegas noturība paliekošām deformācijām jeb risu veidošanās. Tāpat nereti esot neatbilstošs saķeres koeficients.
SIA «E.Daniševska birojs» valdes priekšsēdētājs Elmārs Daniševskis skaidroja, ka nereti ir problēmas ar ūdens novades sistēmām un visbiežāk šo sistēmu kvalitatīva izveide klibojot reģionos tālāk no Rīgas.
Diskusijās ar būvniekiem Matīss atzina, ka
valsts finansējums šogad pieaudzis valsts ceļiem par 20%,
bet pašvaldību ceļiem par 60%. Pieprasīt, lai 80% no degvielas akcīzes uzreiz pēc gada tiktu atvēlēti ceļiem, neesot reāli, un tas esot blefs. Tas esot jāizdara līdz 2019.gadam, jo papildu aptuveni 200 miljonus eiro būvnieki principā nevarētu apgūt. Tam gan piekrita arī Bērziņš. Ministrs arī norādīja, ka iepirkumos zemākās cenas kritērijs nav jāmaina, jo jau līdz tam pretendenti atsijājās, neizturot izvirzītos tehniskos kritērijus, kā arī vērtējot iepriekšējās sadarbības pieredzi. Ja sadarbība bijusi neapmierinoša, kompānija trīs gadus nevarot piedalīties konkursos. Matīss arī atzina, ka ceļus «saīsināt» jeb likvidēt nevajag, bet nepieciešams diferencēt ceļu klases. Būšot ceļi, kuri tiks uzturēti labā stāvoklī, un būs ceļi, kuri tiks uzturēti «švakākā» stāvoklī.
Bērziņš savukārt skaidroja, ka pirms vēlēšanām vērsīsies pie partijām, lai tās paraksta vienošanās ar biedrību par Autoceļu fonda jeb speciālā budžeta izveidi autoceļiem, kur nonāks akcīzes nodokļu līdzekļi, ja partijas šādu vienošanos neparakstīšot, tad tās «papildu pareklamēsim».
Piešķirot gadskārtējo «Autoceļu Avīzes» Gada balvu, par labākajām kompānijām šogad tika atzītas «Saldus ceļinieks», AS «A.C.B.» un SIA «8CBR».
Kā ziņots, šodien Latvijas ceļu muzejā Šlokenbekas muižā, Milzkalnē, Smārdes pagastā, notika «Latvijas Valsts ceļu» (LVC) rīkotā Autoceļu kvalitātes konference.