Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 4.novembrī, iztaujājot atbildīgās amatpersonas par jauniem priekšlikumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, rosināja iesaistītās institūcijas savstarpēji sadarboties un šos priekšlikumus ieviest arī reāli ceļu satiksmē. Komisijas deputāti šodien atbildīgās amatpersonas lūdza arī skaidrot notikušo traģisko avāriju iemeslus, TVNET informēja Saeimas Preses dienestā.
«Jauni pasākumi satiksmes drošības uzlabošanai ir tikai atbalstāmi, taču iesaistītajām institūcijām tie ir jāspēj ieviest arī reālajā dzīvē, savstarpēji sadarbojoties. Kaut vai viens piemērs - radari, kuri uz ceļiem ir nepieciešami pietiekamā daudzumā pēc iespējas agrāk, jo dzīve parādījusi, ka tieši šajās vietās avārijas tikpat kā vairs nenotiek. Ceļu satiksmes direkcijas pārstāvji mums šodien pastāstīja, ka radaru uzstādīšana līdz šim ir bijusi pārāk birokrātiska, tāpēc aicinām visas puses savstarpēji sadarboties, iesaistoties arī pašvaldībām, kam visvairāk jārūpējas par savu iedzīvotāju drošību,» norādīja komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji deputātus šodien informēja, ka 20 jauni radari uz ceļiem varētu parādīties nākamā gada janvārī.
Deputāti šodien norādīja arī uz padziļinātu satiksmes negadījumu izpētes trūkumu, akcentējot, ka avāriju cēloņi neparādās pat negadījumu statistikā, kā arī aicinot atbildīgās iestādes sadarboties ar ekspertiem un mācībspēkiem, kas var palīdzēt tos analizēt.
Šī gada deviņos mēnešos policija reģistrējusi kopumā 12 934 ceļu satiksmes negadījumus, no tiem 2818 bija ar cietušajiem, kuros bojā gāja 134 un tika ievainoti 3495 cilvēki, liecina Iekšlietu ministrijas informācija.
Gan policija, gan CSDD kā risinājumus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai šodien deputātiem minēja velosipēdu un gājēju ceļu attīstību un pastiprinātu ātruma pārsniegšanas kontroli. Tāpat jārada iespēja arī ar tehniskiem līdzekļiem fiksēt aizliedzošā luksofora signāla neievērošanu, kas jau sāk kļūt par autovadītāju ieradumu.
Ceļu satiksmes noteikumos plānots noteikt distanci starp braucošām automašīnām, un tai būtu jābūt ne mazākai kā pusei no braukšanas ātruma, sacīja CSDD pārstāvji.
Pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš arī ceļu infrastruktūrai - jāizveido tā saucamās ribjoslas un iefrēzējumi asfaltā, kurus šķērsojot tiek radīta vibrācija, tādējādi pievēršot autovadītāja uzmanību gadījumos, kad nekontrolēti tiek izbraukts no savas braukšanas joslas.
Tāpat būtu jāpastiprina kravas automobiļu un to piekabju kontrole, jāsāk vieglo automobiļu tehniskā kontrole uz ceļiem, kā arī ziemā pastiprināti jāpievērš uzmanība automašīnu riepu protektoru atbilstībai, liecina Satiksmes ministrijas sniegtā informācija deputātiem.
Atbildīgās amatpersonas arī rosina turpināt sabiedrības informēšanas un izglītošanas kampaņas, pilnveidot normatīvos aktus atbilstoši jaunākajām tendencēm Eiropas un pasaules valstīs, kā arī nodrošināt ceļa apzīmējumu redzamību jebkurā diennakts laikā uz visiem reģionālās nozīmes valsts autoceļiem ar asfaltbetona segumu.
Eiropas Savienības (ES) regulējumos ir ietverta apņemšanās no 2010. līdz 2020.gadam divas reizes samazināt bojā gājušo cilvēku skaitu, un pērn dalībvalstīs kopumā panākts samazinājums par 18 procentiem. Latvijā šis samazinājums ir 2,8 procenti, kas ir viens no zemākiem rādītājiem ES, teikts Satiksmes ministrijas sagatavotajā informācijā deputātiem.
