Ja tavs bērns nav egoists un bieži vien ir līdzjūtīgs pret apkārtējiem, tas, protams, ir labi. Atsaucība un prasme otram palīdzēt – tās ir brīnišķīgas vērtības. Bet visā, kā zināms, ir vajadzīgs mērs. Gadās, ka cilvēki var uzkāpt uz galvas maigajam biedram, izmantojot viņa nespēju atteikt.
Neprasme atteikt vajadzīgajos brīžos var pagriezties pret mazo kā pārdzīvojums un neērtības. Tāpēc vecākiem jāiemāca savam mīļajam un labsirdīgajam bērnam teikt «nē», kad tas ir nepieciešams.
Daži veidi, kā pareizi pateikt «nē»
1. Motivējošais «nē».
Mammas un tēta uzdevums ir kopā ar mazo sagatavot 2-3 teikumus iepriekš. Uz sitiena diez vai mazais varēs paskaidrot pārliecinoši savu motivējošo atteikumu. Atteikuma iemeslam jābūt labdabīgam, izdomājiet to kopā ar bērnu, izspēlējot sakāmo lomu spēlē.
2. «Nē» bez iemesla paskaidrošanas.
Dažreiz efektīvi ir atbildēt uz uzbāzīgu lūgumu ar stingru «nē», nepaskaidrojot atteikuma iemeslu. Pie tam vajag izmantot skumju, bēdīgu vai sapņainu toni. Lūdzējs būs ieintriģēts vai arī padomās, ka uzstāt nav vērts.
3. «Nē» ar pāradresāciju.
Mazais var atbildēt, ka varētu izlīdzēt biedram, bet vecāki ir pret šāda veida palīdzības sniegšanu. Iemāciet bērnam atbildēt pieklājīgi, izmantojot izteiksmes veidu – «man ļoti žēl», «varbūt citu reizi ar prieku», «piedod, bet..» utt.
4. Atteikuma intonācija.
Atcerieties, ka «nē» var pateikt arī ar mīlestību. Galvenais izmantot pareizo intonāciju un pašam būt pārliecinātam par savu taisnību, par savu sakāmo. Paskaidrojiet bērnam, ka atteikt - tas ir normāli. Viņš lietos «nē», ja uzskatīs to par vajadzīgu, ja, piemēram, viņa palīdzība nepalīdzēs biedra attīstībā un viņa paša attīstībā, ja viņam nav laika vai arī būs cits viedoklis par konkrēto darbību.
Pats lielākais sasniegums, runājot par atteikumiem, ir iemācīties teikt «nē» tā, lai tas, kuram bērns atsaka, nejūtas saniknots un saprot, ka citā reizē ar saviem lūgumiem jābūt uzmanīgākam.
Jums un jūsu mazulim ir, uz ko tiekties!
Veiksmīgu audzināšanas procesu!
Kā tu savam mazulim pasaki NĒ?
