Treneris Alvis: visas izmaiņas notiek šūnu līmenī. Arī laime! (25)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Piedāvājam iepazīties ar TVNET Sievietēm un «Vingruma kluba» rīkotās akcijas - «Vingruma maratona» galveno treneri Alvi Stankēviču, kurš uzskata, ka viss sākas galvā – galva sūta impulsu muskuļiem, un tas ir svarīgi visās dzīves jomās.

Jūs esat «Dzīves skolas» dibinātājs. Pastāstiet, kā nonācāt pie šādas idejas?

«Dzīves skola» dibināta 1996. gadā, apvienojot sevī veselīga dzīvesveida piekritējus un vēlmi šo dzīvesveidu darīt zināmu arī plašākai sabiedrībai. Mēs jau visi domājam kaut kādā ziņā nepareizi. Ir jāsāk no otra gala! Viss sākas galvā –

galva sūta impulsu muskuļiem, un tas ir svarīgi visās dzīves jomās.

Tādējādi «Dzīves skolas» dibināšana bija tas brīdis, kad sapratu, kā ir jādomā par lietām, ir lietās jāiedziļinās. Jūs saprotiet, izmaiņas ķermenī sportisku aktivitāšu laikā notiek šūnu līmenī, un par to ir jādomā ar galvu. Dzīves skola nebeidzas - es turpinu mācīties katru dienu!

Kāda loma jūsu dzīvē ir veselīgam dzīvesveidam, un kā tas izpaužas jūsu ikdienā?

Veselīgs dzīvesveids ir reizē arī mans darbs. Nu, ko es saku saviem audzēkņiem... Sākumā liela daļa cilvēku, kas atnāk, nevar izdarīt pārāk daudz. Pie manis nāk cilvēki pēc traumām vai tad, kad jūt - nav enerģijas... Nav jau tā, ka nāk tikai cilvēki ar lieko svaru – nāk arī ar muguras un locītavu sāpēm, dažādām citām problēmām, nav spēka... Un ko es daru?

Es viņiem nelieku uzreiz cilāt svarus. Es trenēju izturību!

Es jau pieminēju, ka visas izmaiņas notiek šūnu līmenī. Arī laime. Un man kā skolotājam ir svarīgi, lai tie cilvēki, kas pie manis nāk, lai viņi būtu laimīgi. Un tāpēc mēs visu darām lēnām, bet pamatīgi. Sākumā paceļam kājiņu 10 reizītes, nākamā piegājienā jau 11, tad 12... Un liekam pa vienai klāt. Un pēc tam man visi sportisti brīnās,

kā tante, kurai 70 gadi, var uztaisīt presīti 3000 reižu.

Man ir svarīgi, lai cilvēki, kas pie manis nāk, būtu laimīgi, izturīgi un lai viņi būtu veseli. Tāds ir mans uzdevums, un tieši tāpēc svarīgu lomu manā dzīvē ieņem ne tikai mans veselības stāvoklis, bet arī manu skolnieku veselības stāvoklis.

Foto: no personiskā arhīva

Jūs esat «Vingruma maratona» galvenais treneris. Ko vēlaties iemācīt un nodot saviem sešiem maratonistiem?

Noteikti vienu pavisam svarīgu īpašību - pacietību. Pirmkārt, es vēlos nedaudz pamainīt viņu domāšanu par to, kas ir sports un kādām jābūt sajūtām pēc treniņa.

Nav jābūt tā, ka visam nākamā dienā ir jāsāp. Tas drīzāk nozīmē, ka muskuļi tikuši plēsti.

Gribu, lai maratonisti iemācās sportot pareizi, lai seko līdzi pulsam un pilnīgi visam, ko viņi dara. Un reizi par visām reizēm - saprastu to, ka jāsporto ir regulāri, bet sevi saudzējot.

Kas ir būtiskākais, ko gaidāt no maratonistiem, kas apņēmušies trīs mēnešus cītīgi sportot un ievērot veselīga dzīvesveida pamatprincipus?

Man ir svarīgi, lai maratonisti precīzi izpildītu norādījumus, un tad arī varu viņiem garantēt rezultātus.

Tā kā es viņiem uzticos un veltu savu laiku, gribu saņemt pretī 100% atdevi

arī no otras puses. Man jau viņi visi ļoti patīk - visi ir apņēmības pilni cilvēki, kas vēlas mainīt savu dzīvi un tiekties uz kaut kādiem mērķiem. Un tā jau arī ir - tajā procesā, kad tu mainies fiziski un sakārto organismu, mainās arī skatījums uz pasauli! Es gaidu, ka viņi neatkāpsies un pēc trīs mēnešiem, kad maratons būs galā, neatmetīs visam ar roku, pamatojoties uz savu paveikto. Katrs būs sasniedzis rezultātus – viens būs atbrīvojies no muguras sāpēm, viens no liekiem kilogramiem, cits beidzot atguvis enerģiju un sparu... Ceru, ka viņu apņēmība pie tā neapstāsies. Gribētos cerēt, ka viņi ir sākuši maratonu mūža garumā!

Kā vērtējat šo akciju un tās pienesumu veselīga dzīvesveida popularizēšanā?

Manuprāt, šī akcija vērtējama ļoti pozitīvi. Jūs jau noteikti zināt, cik drausmīgi ir tie skaitļi par mūsdienu cilvēku labo vai slikto fizisko sagatavotību salīdzinājumā ar to, kā ir bijis agrāk.

Mūsdienās ir bērni, kas nemaz neprot skriet!

Tīņa vecumā parādās izteiktas aptaukošanās problēmas, līdz ar to arī sirds problēmas, kad mazā sirsniņa vienkārši nespēj tikt galā ar lielo svaru. Nemaz nerunājot par uzturu un ilgām sēdēšanām pie datora, kas mūsdienās ir aktuāli. Otra galējība ir tā, ka bērni ir vārgi, sēž stundām pie datorspēlēm un nemaz neiet ārā un neskraida. Līdz ar to es ļoti priecājos, pirmkārt, ka tā ir tāda tiešām laba aktivitāte, kas noteikti būtiski ietekmēs maratonistu dzīvesveidu. Ja viņi kļūs laimīgāki, tas iedvesmos citus. Otrkārt, maratona ietvaros ir noteikums, ka viņiem ir jādalās savā pieredzē, līdz ar to

arī apkārtējie varēs vērot viņu sasniegumus un arī grūtības.

Jūs redzēsiet, jau pēc nedēļas maratonisti būs spēcīgāki, enerģiskāki un, piemēram, produktīvāki savā darbā. Tā sakot, iegūs jaunu elpu savai dzīvei! Un tas ir tas mērķis - ne tikai seši cilvēki sasniegs rezultātus, bet tam varēs sekot līdzi arī visi pārējie cilvēki, kas varbūt nav saņēmušies, bet nu redzēs reālu piemēru un uzdrīkstēsies arī paši. Galu galā tāpēc jau mēs te esam – lai iedvesmotu uz panākumiem!

Komentāri (25)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu