Latvijas «PrivatBank» auditētie zaudējumi pērn - € 6,533 miljoni

Vienlaikus bankas revidents «KPMG Baltics» sniedzis atzinumu ar iebildi.

Revidents norāda, ka banka nav izveidojusi uzkrājumus saistībā ar 2016.gadā Itālijas Bankas Finanšu izlūkošanas nodaļas ierosināto administratīvo procesu pret «PrivatBank» filiāli Itālijā par normatīvo prasību iespējamiem pārkāpumiem.

Pēc revidenta minētā, «PrivatBank» vadība uzskata, ka maksimālais risks saistībā ar šo procesu atbilstoši Itālijā spēkā esošajam regulējumam ir pieci miljoni eiro, ieskaitot maksu par juristu pakalpojumiem. «Lai arī vadība, balstoties uz 2017.gada 31.decembrī pastāvošajiem faktiem un apstākļiem, ir izvērtējusi, ka minētā procesa iznākums, visdrīzāk, būs nelabvēlīgs, atsevišķajā un konsolidētajā finanšu pārskatā šajā datumā šim procesam nav izveidoti uzkrājumi. Mēs esam pieprasījuši vadībai uzrādīt viņu labākās aplēses par nepieciešamo uzkrājumu apjomu, bet mums tādas netika sniegtas, un mums nebija iespējams noteikt apjomu, kādā atsevišķajā un konsolidētajā finanšu pārskatā pastāv kļūdas, ko izraisa minētā atkāpe no standarta prasībām,» teikts revidenta ziņojumā.

Vienlaikus bankas finanšu pārskatā norādīts, ka 2016.gada 6.oktobrī Itālijas Bankas Finanšu izlūkošanas vienība sāka administratīvo procesu pret «PrivatBank» Itālijas filiāli saistībā ar iespējamu filiāles neatbilstību atsevišķu Itālijas normatīvo aktu prasībām, kā arī noteiktiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) aspektiem. Itālijas Ekonomikas un finanšu ministrijai līdz 2019.gada 4.oktobrim ir jāpieņem lēmums, vai bankai piemērot sankcijas saistībā ar Finanšu izlūkošanas dienesta apgalvojumiem. «Pamatojoties uz bankas saņemto juridisko atzinumu, lai gan sankciju piemērošanas varbūtība ir vairāk iespējama nekā nē, potenciālo sankciju apmēra diapazona noteikšanu finanšu izteiksmē raksturo liela nenoteiktības pakāpe. Bankas vadība piekrīt saņemtajam juridiskajam atzinumam, un attiecīgi konsolidētajos un atsevišķajos finanšu pārskatos uz 2017.gada beigām koncerns un banka neatzīst uzkrājumus,» teikts pārskatā.

Tāpat revidents norāda, ka 2017.gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) veica ierobežota apmēra klātienes pārbaudi «PrivatBank» ar mērķi novērtēt, kā banka pilda NILLTFN likuma prasības. Pēc pārbaudes 2018.gada februārī FKTK ierosinājusi administratīvo lietu, norādot, ka banka savā darbībā joprojām pārkāpa atsevišķas likuma prasības. «Atsevišķajā un konsolidētajā finanšu pārskatā banka ir atzinusi uzkrājumu, kura apjoms atspoguļo vadības labākās aplēses par to, kāda apmēra soda nauda būs jāmaksā, lai nokārtotu šo lietu. Tomēr šī procesa gala iznākums ir nenoteikts, un FKTK uzliktās soda naudas apmērs var sasniegt maksimālo summu - piecus miljonus eiro. Mūsu atzinums nav modificēts attiecībā uz šo apstākli,» sacīts revidenta ziņojumā.

Vienlaikus «PrivatBank» finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2017.gads bija sarežģīts gads gan «PrivatBank», gan Latvijas bankām kopumā. Tomēr tas bijis arī gads, kura laikā banka apliecinājusi spēju pārvarēt grūtības un, neraugoties uz izaicinājumiem, bankā ieviestas pozitīvas pārmaiņas. «Mēs esam būtiski mainījuši bankas biznesa modeli, turpinot riskanto klientu samazināšanu starptautisko klientu portfelī, pārskatot bankas nekustamo īpašumu kompānijas «Amber Real» stratēģiju un sākot bezcerīgo parādu portfeļa restrukturizāciju,» teikts vadības ziņojumā.

Bankas vadība informē, ka, īstenojot 2016.gadā pieņemto lēmumu būtiski samazināt risku starptautisko klientu portfelī, «PrivatBank» ir samazinājusi nerezidentu jeb ārpus Eiropas Savienības (ES) reģistrēto juridisko personu portfeli 11 reizes, proti, no 1772 klientiem 2016.gada sākumā līdz 159 klientiem 2017.gada beigās. «Kopumā, tikai nedaudz vairāk kā gada laikā, starptautisko klientu juridisko personu portfelī esam pārtraukuši sadarbību ar vairāk nekā 3000 klientu,» teikts vadības ziņojumā, piebilstot, ka šo klientu skaits samazināts no 3774 2016.gada vidū līdz 589 klientiem 2017.gada septembrī.

Bankas vadība atzīmē, ka nerezidentu īpatsvars «PrivatBank» klientu portfelī šobrīd veido 9,1%.

Pēc bankas vadības paustā, lēmums īstenot risku mazināšanas pasākumus šai portfeļa daļai, ir nostiprinājis «PrivatBank» klientu bāzes kvalitāti, atbilstoši bankas NILLTFN stratēģijai un ļāvis bankai pilnībā koncentrēties uz esošajiem klientiem, kā arī sākt meklēt iespēju paplašināt šo portfeli, papildinot to ar vairākiem augstas kvalitātes klientiem, lai atbilstoši bankas stratēģijai uzturētu lēnu un kontrolētu izaugsmi.

«Pēdējos gados Latvijas finanšu tirgus uzraudzība kļūst stingrāka. Paša tirgus specifika un samērā lielais banku skaits tajā nozīmēja, ka turpmākajai virzībai mums neizbēgami bija jāpielāgo mūsu izmaksu bāze stratēģiskajiem mērķiem, lai realizētu mūsu potenciālu un nodrošinātu stabilu peļņu mūsu akcionāriem. Tāpēc, neskatoties uz būtiskajiem ieguldījumiem bankas speciālistos un sistēmās, kuri ir svarīgs elements bankas stratēģisko mērķu sasniegšanai, pērn banka samazināja savas izmaksas par 14%. Kaut arī turpmākā izmaksu samazināšana ir neizbēgama, stratēģijas mērķos, līdztekus izdevumu samazināšanai, izvirzīta arī ieņēmumu palielināšana,» teikts vadības ziņojumā.

«PrivatBank» vadība atzīmē, ka pagājušā gada finanšu rezultāti atspoguļo gan problēmas, ar kurām banka saskārās, gan arī iepriekšējo periodu problēmas, kuras izdevies atrisināt. «2017.gada zaudējumi iekļāva izmaksas, kas saistītas ar zaudējumiem no vērtības samazināšanas, juridiskām nodevām, paātrinātu ar pamatdarbību nesaistīto aktīvu samazinājumu, kredītportfeļa pārstrukturēšanu un atlaišanas izmaksām, kuru priekšrocības būs redzamas šogad un nākamajos gados,» piebilsts vadības ziņojumā.

«Pagājušā gada laikā mēs guvām būtiskus panākumus, veidojot spēcīgāku «PrivatBank» ar mazāk sarežģītu un labāk pārvaldāmu struktūru. Šobrīd mēs īstenojam bankas meitasuzņēmuma SIA «PrivatConsulting» likvidēšanas procesu ar nolūku racionalizēt un labāk pārvaldīt koncerna darbības izmaksas. Turklāt mēs esam ieguldījuši būtiskus resursus «Amber Real» un, pēc uzkrājumu palielināšanas šim darbības virzienam 2016.gada beigās, esam restrukturizējuši šī meitasuzņēmuma veco nekustamo īpašumu portfeli, kas šobrīd atspoguļo patieso «Amber Real» situāciju. Turklāt mēs īstenojam jaunu stratēģiju, kas ļaus mums efektīvi pārvaldīt un realizēt atlikušos šī portfeļa aktīvus, kurus banka ir ieguvusi 2008.gada finanšu krīzes rezultātā,» minēts vadības ziņojumā.

Bankas vadība informē, ka «PrivatBank» pagājušajā gadā turpināja īstenot bilances risku samazināšanas pasākumus un ir panākts progress bankas ārvalstu filiāļu slēgšanas programmas īstenošanā. «Mēs veiksmīgi slēdzām Itālijas filiāles darbību 2016.gada decembrī, un šobrīd izskatām potenciālu filiāļu pārstrukturēšanas programmu Latvijā, kur pašlaik darbojas 13 filiāles, lai vēl vairāk samazinātu izmaksas,» sacīts vadības ziņojumā.

Pēc bankas vadības vēstītā, «PrivatBank» turpina modernizēt tehnoloģijas un ieguldīt līdzekļus sistēmās un darbiniekos. «Pēdējo gadu laikā mēs esam veikuši ievērojamus ieguldījumus NILLTFN sistēmās un darīsim to arī turpmāk, vienlaikus neaizmirstot arī par mūsu bankas pamatsistēmām,» teikts vadības ziņojumā, piebilstot, ka 2017.gadā banka iegādājās sistēmu «T-24» no «Temenos». Banka plāno pabeigt pakāpenisku sistēmas ieviešanu līdz 2018.gada beigām.

«2018.gads būs bankas turpmākās konsolidācijas gads un mēs sagaidām, ka šajā periodā mūsu izmaksas samazināsies, pateicoties 2017.gadā ieviestajām izmaiņām. Nenoliedzami, mūsu progress būs labāk saskatāms tad, kad tiks atrisināta nenoteiktība saistībā ar bankas akcionāriem un tiks pabeigts mūsu tehnoloģiju modernizācijas process,» sacīts vadības ziņojumā.

Gada pārskatā minēts, ka bankas vadība nepārtraukti seko līdzi strauji mainīgajiem notikumiem tirgū, aktīvi sadarbojas ar FKTK un ir rūpīgi izanalizējusi neseno negatīvo notikumu iespējamo ietekmi, kā arī iespējamo nākotnes scenāriju ietekmi uz bankas pašreizējo un potenciālo riska profilu, ja ārējie apstākļi turpinās pasliktināties.

«Ciešā sadarbībā ar FKTK banka ir izstrādājusi un sākusi ieviest īpašu rīcības plānu, lai samazinātu tās atkarību no ārējiem riskiem saistībā ar darījumiem ASV dolāros un samazinātu šos riskus līdz nebūtiskam līmenim. Banka uzrauga arī tās likviditātes līmeni attiecībā pret hipotētiskas straujas noguldījumu aizplūšanas gadījumiem. Papildus banka ir veikusi vairākus stresa testus, pamatojoties uz esošajiem un hipotētiskiem draudiem, kas potenciāli var rasties saistībā ar nesenajiem notikumiem tirgū. Stresa testu scenārijos tika ietverta pēkšņa un būtiska likviditātes krīze un ārkārtas sadarbības izbeigšana ar jebkuriem čaulas veidojumiem un/vai visiem ārzonu klientiem. Šo testu rezultāti liecina, ka, pateicoties savai bilances struktūrai, risku profilam un darbības stratēģijai banka ir spējīga veiksmīgi izturēt šādus potenciālos negatīvos šoka scenārijus un saglabāt savu augsto likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītāju līmeni,» teikts pārskatā.

Tajā arī norādīts, ka 2016. un 2017.gadā veikto riska mazināšanas pasākumu rezultātā bankas sadarbība ar ārzonas klientiem ir ierobežota, bet sadarbība ar čaulas veidojumiem ir vērtējama kā nebūtiska. «Pat pie aizlieguma sadarboties ar klientiem, kuri atbilst jebkurām no trim čaulas veidojumu pazīmēm saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem tiesību aktiem (tostarp ar visiem ārzonu klientiem), potenciālais bankas noguldījumu bāzes samazinājums 2018.gada 30.aprīlī nebūtu kritisks, jo šādu noguldījumu apmērs ir mazāks par 6,5% no visa noguldījumu apjoma un bankas likviditātes līmenis ir pietiekams, lai izturētu šādu līdzekļu aizplūšanu,» teikts pārskatā.

Tāpat pārskatā minēts, ka pēc Ukrainas valdības lēmuma nacionalizēt Ukrainas «PrivatBank» 2016.gada decembrī Ukrainas Finanšu ministrija kļuva par tās vienīgo akcionāru, kurai savukārt pieder 46,54% Latvijas «PrivatBank» akciju. Gadu vēlāk, 2017.gada decembrī, Ukrainas valdība paziņoja lēmumu pārdot tai piederošās Latvijas «PrivatBank» akcijas.

«Bankai ir izdevies piesaistīt vairākus potenciālos investorus un tā turpina uzturēt galvenos normatīvos finanšu rādītājus augstā līmenī, kas ir pozitīvs signāls stabila investora piesaistei. Potenciālā akcionāru sastāva maiņa nākotnē varētu sekmēt bankas pozīcijas nostiprināšanos tirgū un biznesa stratēģijas precizēšanu atkarībā no jaunā investora izvirzītajām prioritātēm. Lai sagatavotos nākotnes izaugsmei un attīstībai, kamēr nav skaidrības par bankas potenciālo investoru un tā izvirzītajām prioritātes, banka turpina koncentrēties uz konservatīvu riska profilu un augstiem kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītājiem, piesardzīgu uzņēmējdarbības stratēģiju, neveicot būtiskas izmaiņas, kā arī pastāvīgu iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanu,» teikts pārskatā.

«PrivatBank» aktīvi 2017.gada 31.decembrī bija 226,17 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20,2% jeb 57,343 miljoniem eiro mazāk nekā 2016.gada beigās, kad bankas aktīvi bija 283,513 miljoni eiro.

Savukārt bankas kapitāla un rezervju apmērs salīdzinājumā ar 2016.gada beigām samazinājies par 11,7% un 2017.gada beigās bija 45,951 miljons eiro.

2016.gadā «PrivatBank» peļņa bija 3,001 miljons eiro, bet bankas grupas peļņa bija 3,195 miljoni eiro.

Pēc aktīvu apmēra «PrivatBank» 2017.gada beigās bija 15. lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. Bankas lielākais akcionārs ir Ukrainas «PrivatBank», kuru 2016.gada decembrī Ukrainas valdība nacionalizēja.