Fiskālās disciplīnas padome: Igaunija un Lietuva fiskālās atbildības jomā ir soli priekšā Latvijai

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Sintija Zandersone / LETA

Pēdējā laikā Igaunija un Lietuva fiskālās atbildības jomā ir soli priekšā Latvijai, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Uz jautājumu, kā Latvijas ekonomikas attīstība izskatās uz Baltijas valstu fona, Platais norādīja, ka katrai no valstīm ir savi plusi un mīnusi. Taču fiskālās atbildības jomā Lietuva un Igaunija ir panākusi labākus rezultātus budžeta sabalansēšanā.

Viņš atzīmēja, ka Finanšu ministrijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognoze 2018.gadam un 2019.gadam ir reāla un Latvijas ekonomika šogad varētu pieaugt par 4%. Latvijas ekonomika vidēji attīstās ar 3% gadā, kas ir straujāk nekā ekonomikas potenciāls. Pēc viņa teiktā, attīstību veicina vairāki pozitīvie faktori, piemēram, labā ekonomiskā situācija pasaulē un Eiropas Savienības struktūrfondu intensīva apgūšana.

Platais prognozēja, ka 2020.gadā un 2021.gadā ekonomiskā izaugsme būs sasniegusi savu potenciālu un sabremzēsies.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs norādīja, ka ekonomikā jau šobrīd ir vērojamas pārkaršanas pazīmes. «Jo ilgāk uzkrājam problēmas, jo ātrāk veidojas makroekonomiskā nesabalansētība un pārkaršanas pazīmes,» teica Platais. Viņš gan piebilda, ka pagaidām drastiski pasākumi, lai to ierobežotu, nav nepieciešami.

Jau vēstīts, ka atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2018.gadā pieaugs par 4%, 2019.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,4%, bet 2020.-2021.gadā izaugsme būs tuvu potenciālajam līmenim - 3%, liecina Finanšu ministrijas (FM) makroekonomisko rādītāju prognozes, uzsākot Latvijas Stabilitātes programmas 2018.-2021.gadam sagatavošanu.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija pamatā 2018.gada valsts budžeta sagatavošanai, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2018.gadam ir paaugstināta par 0,6 procentpunktiem un 2019.gadam - par 0,2 procentpunktiem.

Ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos nosaka labvēlīgā situācija ārējos tirgos un investīciju aktivitātes atjaunošanās Latvijā, pieaugot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmai, norāda FM. Šo faktoru ietekmē jau 2017.gadā Latvijas IKP pieaugums pēc provizoriskiem datiem sasniedza 4,5%, kas bija straujākais kāpums kopš 2011.gada.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu