Jaunā grāmatā apgalvots, ka Hitlers sirdzis ar pamatīgu narkotiku atkarību

Olena vēsturiskajā grāmatā izklāstīts, kā nacistu līderis 1944. gadā kļuvis atkarīgs no narkotikām, kuru lietošana pamatīgi ietekmējusi gan viņa veselību, gan lēmumu pieņemšanu.

Hitlera atkarība bijusi heroīnam līdzīgais preparāts eukodols. Tā lietošanu viņš sācis pēc neveiksmīgā atentāta, kad pretinieki zem viņa rakstāmgalda bija novietojuši čemodānu ar spridzekli. Pēc šā notikuma Hitlers kļuvis par īstu nervu kamolu, kā rezultātā sācis lietot dažādus medikamentus, arī eukodolu.

Kopš tā brīža nacisti cietuši vienu sakāvi pēc otras, jo Hitlers lietojis arvien «iracionālāku» militāro taktiku. Olers grāmatā apraksta, kā Berlīnes kaujas laikā 1945. gada aprīlī fīrera narkotiku krājumi izsīkuši, liekot viņa personīgajam ārstam organizēt reidus kara plosītās pilsētas aptiekās. Olens ir pārliecināts, ka tieši narkotiku atkarība un to trūkums galu galā noveda pie diktatora pašnāvības 1945. gada aprīlī.

Grāmatā atklāts, ka narkotiku atkarība bija atstājusi smagas pēdas Hitlera ķermenī. Šim apgalvojumam par pamatu autors izmantojis Hitlera personīgā ārsta doktora Teo Molera piezīmes. Vienā no ierakstiem viņš runā par to, ka atcēlis plānotās injekcijas, lai ļautu sadzīt iepriekšējo injekciju brūcēm.

Grāmatā apskatīta gan Hitlera atkarības problēma un tās ietekme uz viņa lēmumiem kara pēdējos gados, gan arī izklāstīta «Operācija Fokslijs», kas bijis britu plāns Hitlera nogalināšanai kara pēdējos mēnešos.

Britu vēsturnieks un II pasaules kara eksperts Antonijs Bīvors uzskata, ka grāmata ļoti labi skaidrojot Hitlera «pilnīgi neracionālo» militāro taktiku pēdējās lielās Vācija ofensīvas laikā, kad notika Bulges kauja, kā arī iemeslus, kāpēc galu galā tika atcelts britu Hitlera slepkavības plāns.

«Visas šīs pazīmes norāda uz to, ka Hitlers patiesībā vairs sevi nekontrolēja, bet tomēr kontrolēja Vācijas armiju. No šīs grāmatas mēs varam spriest par to, kāpēc Lielbritānija 1944. gadā izlēma nemēģināt Hitleru nogalināt. Operācija «Foxley» tika atcelta, jo pretinieki saprata, ka uzvarēs karā daudz ātrāk, ja pie varas paliks Hitlers, nekā ja viņa vietā stāsies kāds cits.»

Grāmatā cita starpā aprakstīts arī tas, ka atkarība no medicīniskām vielām nebija tikai Hitlera trūkums. Tā bijusi vērojama arī Vācijas armijas rindās. Vācu karavīri kauju laikā mēguši lietot metamfetamīnam līdzīgu vielu pervitīnu. Narkotikas tikušas plaši lietotas, lai izturētu miega trūkumu un nogurumu.