«Dzirdēju, ka darbiniecēm, kurām ir mazi bērni, darbavietā pienākas vairāki atvieglojumi.
Kāda ir darba devēju pretimnākšana bērnu vecākiem?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ja tā ir taisnība, lūdzu, miniet konkrētus atvieglojumus, lai vēlāk tos varu parādīt arī savam darba devējam. Man ir nepilnu gadu vecs bērniņš, bet esmu jau atgriezusies darbā uz pilnu slodzi. Vai man ir jāstrādā tikpat ilgi kā citiem?»
Labklājības ministrijas Darba attiecību un sociālā dialoga nodaļas vadītāja Ineta Vjakse apliecināja, ka attiecībā uz darbiniekiem — grūtniecēm un bērnu vecākiem — Darba likumā patiesi paredzēti vairāki īpaši nosacījumi.
Priekšrocības un atvieglojumi grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā
Darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas šādas darbinieces aizliegts nodarbināt vispār, ja attiecīgā darba veikšana rada draudus viņu vai bērnu drošībai un veselībai. Tomēr nekādā ziņā nedrīkst nodarbināt grūtnieci divas nedēļas pirms paredzamajām dzemdībām un māmiņu — divas nedēļas pēc tām. Savukārt, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces un jaunās māmiņas drošību vai veselību, darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas ir pienākums viņām nodrošināt tādus darba apstākļus un darba laiku, lai darbinieču pakļaušana šim riskam būtu novērsta. Ja tomēr tas nav iespējams, darba devējam ir pienākums viņas uz laiku pārcelt citā, piemērotā darbā, taču darba samaksas apmērs pēc šo darba līguma noteikumu grozīšanas nedrīkst būt mazāks par iepriekšējo vidējo izpeļņu. Ja arī pārcelšana citā darbā nav iespējama, attiecīgajām darbiniecēm uz laiku jāpiešķir atvaļinājums, saglabājot iepriekšējo vidējo izpeļņu.
Aizliegts viņas nosūtīt komandējumā vai darba braucienā, izņemot gadījumus, kad darbiniece pati tam rakstveidā piekritusi.
Ja šādai darbiniecei noteikta akorda alga (tas ir, atalgojums par paveikto) un saskaņā ar ārsta atzinumu viņai tiek samazinātas darba normas, darba devējam ir pienākums par šo periodu samaksāt iepriekšējo vidējo izpeļņu.
Darba devējam ir aizliegts uzteikt darba līgumu grūtniecei un jaunajai māmiņai, izņemot gadījumus, kas noteikti Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 10. punktā (piemēram, ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla būtiski pārkāpis darba līgumu vai noteikto darba kārtību; veicot darbu, bijis alkohola reibumā; rupji pārkāpis darba aizsardzības noteikumus un apdraudējis citu personu drošību un veselību; tiek likvidēts darba devējs — juridiskā persona vai personālsabiedrība u. c.).
Ja grūtniece vai jaunā māmiņa pieprasa, darba devējam viņai ir jānosaka nepilns darba laiks, tiesa, šajā gadījumā nav jāsaglabā iepriekšējā vidējā izpeļņa. Turklāt šīs darbinieces aizliegts nodarbināt virsstundās un nakts darbā (attiecībā uz darbiniecēm, kuras baro bērniņu ar krūti ilgāk par gadu, noteikts, ka viņas naktī nedrīkst strādāt, ja ir ārsta atzinums, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus viņas vai bērna drošībai un veselībai).
Darba likums paredz, ka atsevišķus darbiniekus, piešķirot viņiem atpūtu citā laikā, ar darba devēja rakstveida rīkojumu darbā var iesaistīt arī nedēļas atpūtas laikā, bet attiecībā uz grūtniecēm un jaunajām māmiņām tas nav atļauts.
Darbiniecei, kurai ir bērns līdz pusotra gada vecumam, darba laikā pienākas papildu pārtraukums bērna barošanai, par tā nepieciešamību laikus informējot darba devēju. Šādi pārtraukumi, kas nevar būt īsāki par 30 minūtēm, jāpiešķir ne retāk kā pēc katrām trim stundām, taču, ja darbiniecei ir divi vai vairāk bērnu līdz pusotra gada vecumam, viņai mazuļu barošanai ik reizi pienākas vismaz stundu ilgs pārtraukums. Tiesa, pārtraukumus bērna barošanai var pievienot vispārējam pārtraukumam darbā vai arī, ja to pieprasa māmiņa, pārcelt uz darba laika beigām, attiecīgi saīsinot darbadienas ilgumu. Svarīgi, ka šie pārtraukumi jāieskaita darba laikā, par to saglabājot darba samaksu, bet darbiniecēm ar akorda algu — vidējo izpeļņu.
Grūtniecēm pirmsdzemdību periodā ir tiesības atstāt darba vietu, lai veiktu veselības pārbaudi, ja tāda nav iespējama ārpus darba laika.
Darbiniecei pēc viņas pieprasījuma ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai uzreiz pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja. Turklāt grūtniecēm un jaunajām māmiņām arī izņēmuma gadījumos pat šī atvaļinājuma daļu nav atļauts pārcelt uz nākamo gadu.
Priekšrocības un atvieglojumi citiem darbiniekiem — vecākiem
Ja uzņēmumā ir plānota darbinieku skaita samazināšana, priekšrocība turpināt darba attiecības ir tiem, kuriem ir labāki rezultāti un augstāka kvalifikācija. Savukārt, ja tie būtiski neatšķiras, priekšrocība turpināt darbu dota arī darbiniekiem, kuri audzina bērnu vecumā līdz 14 gadiem vai bērnu invalīdu vecumā līdz 16 gadiem, kā arī, ja ģimenē ir divi vai vairāk apgādājamo u. c.
Darbiniekiem, kuriem ir bērns vecumā līdz 14 gadiem vai arī bērns invalīds līdz 16 gadu vecumam, ir tiesības darba devējam pieprasīt strādāt nepilnu darba laiku.
Darbinieku, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam, nodarbināt nakts laikā, tas ir, no pulksten 22.00 līdz 6.00, atļauts vienīgi ar viņa piekrišanu. Turklāt šādiem darbiniekiem ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams vasarā vai, pamatojoties uz viņu vēlēšanos, — jebkurā citā laikā. Papildus tam Darba likumā arī paredzēts, ka darbiniekiem, kuriem ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds, pienākas arī trīs darbadienu ilgs ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums.
Kopš aizvadītā gada ir spēkā arī jauna Darba likuma norma, kas nosaka: darba devējs piešķir atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas, ja to pieprasa darbinieks, kura aprūpē un uzraudzībā pirms adopcijas apstiprināšanas tiesā ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu nodots adoptējamais bērns. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kāds noteikts attiecīgajā bāriņtiesas lēmumā, bet, ja šo aprūpes un uzraudzības termiņu pagarina, — arī atvaļinājums pagarinās līdz tiesas sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās laikam.
Bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienu ilgu atvaļinājumu, kas jāpiešķir uzreiz pēc mazuļa piedzimšanas un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā, bet ģimenē, kura adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, tikpat ilgs atvaļinājums pienākas vienam no adoptētājiem. Savukārt ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju. Šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu, un to pēc darbinieka izvēles var izmantot uzreiz vai pa daļām.