Ko darīt, zaudējot darbu

Ja jūs esat atlaists štatu samazināšanas dēļ, tad atcerieties, ka tā nav jūsu vaina. Pašreizējā finanšu krīze ir globāla problēma. Jūs tāds neesat viens. Centieties būt pozitīvs un neieslīgt sevis žēlošanā. Šis ir laiks, lai sapurinātos un pārdomātu to, ko jūs pa īstam vēlaties savā dzīvē darīt, un saprastu, ka šie notikumi varbūt patiesībā ir īsta svētība.

Ziniet savas tiesības.

Darba devējs nevar piespiest darba ņēmēju uzrakstīt atlūgumu, taču pieredze rāda pretējo, jo darbinieki nereti nepārzina savas tiesības, norāda Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un sociālā dialoga nodaļas vadītāja Ineta Vjakse.

Darbinieks var pieprasīt, lai darba devējs pats viņu atlaiž, vai arī šādos gadījumos darba devējs sāk meklēt dažādus atlaišanas iemeslus. Tādā gadījumā, ja darbinieks pats uzraksta atlūgumu, visdrīzāk, nekādu citu kompensāciju, izņemot kārtējo algu vai neizmantota atvaļinājuma kompensāciju, saņemt un pieprasīt nevarēs.

Ja darba devējs atlaiž darbinieku štatu samazināšanas gadījumā, viņam ir jāizmaksā arī atlaišanas pabalsts, kura apmērs ir atkarīgs no darba ņēmēja darba stāža. Ja darbinieka darba stāžs iestādē ir līdz pieciem gadiem, viņš saņems pabalstu vienas vidējās mēneša izpeļņas apmērā, ja pieci līdz desmit gadi - divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, 10 līdz 20 gadi - trīs mēnešu, bet, ja darba stāžs ir lielāks, tad četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.

Atlaižot darbiniekus, pirmkārt, darba devējam ir jāizvērtē darbinieka darba rezultāti un atbilstošā kvalifikācija. Ja gadījumā šis vērtējums darbiniekiem ir līdzīgs, tad darba devējs ņem vērā to, kurš darbinieks ir ilgāk strādājis, kurš slimojis vai slimo ar arodslimībām, kurš ir invalīds, kuram ir bērni līdz 14 gadu vecumam vai bērni invalīdi. Šīs ir aizsargātās iedzīvotāju grupas, kuras atlaist nedrīkst. Šai grupā ietilpst arī grūtnieces un sievietes, kuras kopj bērnu līdz viena gada vecumam un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Tāpat darba devējs nevar atlaist tos darbiniekus, kuri atrodas atvaļinājumā vai neatrodas darbā slimības dēļ.

Ja darba ņēmējam šķiet, ka darba devējs, viņu atlaižot, ir pārkāpis darbinieka tiesības, viņš var lūgt palīdzību Valsts darba inspekcijā vai arī tiesā.

Plānojiet savas finanses.

Tagad, ka jūs vairs nevarat paļauties uz regulāru algu, ir ļoti svarīgi savas finanses pārvaldīt ļoti saprātīgi. Ja jūs esat saņēmis pieklājīgu atlaišanas kompensāciju vai ja jums ir kādi iekrājumi, ļoti rūpīgi apsveriet, kā to notērēt. Ieteicams nomaksāt kādus parādus, piemēram, izmantotās kredītkartes summas vai citus dārgus personīgus aizņēmumus. Vajadzētu arī pārbaudīt, vai kāds no jūsu kredītiem nav apdrošināts, lai segtu maksājumus, kamēr jūs meklējat jaunu darbu.

Esiet godīgs pret citiem.

Kaut arī palikšana bez darba un iespēja, ka nespēsiet veikt kārtējos maksājumus mājokļa aizņēmuma, kredītkaršu vai citus maksājumus, ir biedējoša, nestāstīt par to nevienam būtu visnepareizākais lēmums. Jūsu aizdevējs patiesībā varētu jums palīdzēt, ja jūs viņu par savām problēmām informējat pēc iespējas ātrāk. Pastāv iespēja, ka kredītdevējs jums piedāvā maksājumu pārtraukumu uz trim mēnešiem vai pat ilgāk.

Atsakieties no greznības.

Sporta klubu abonementi, kabeļtelevīzijas pieslēgums vai tamlīdzīgu pakalpojumu izmantošana kopā mēnesī izmaksā ievērojamu naudas summu, bet jums šī nauda būs vajadzīga izdzīvošanai.

Atrodiet kādu ienākumu avotu.

Tāpat kā visi citi atlaistie cilvēki, arī jūs vēlaties pēc iespējas ātrāk atrast jaunu darbu. Līdz tam mēģiniet atrast kādu alternatīvu ienākumu avotu.

Lai atgūtu samaksātos nodokļus par mācībām, medicīniskajiem izdevumiem, ar deklarāciju un čekiem, uz kuriem ir maksātāja vārds un personas kods, ir jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā. Šādā veidā var atgūt 25% no deklarētās summas.

Pieprasiet visu, kas jums pienākas.

Lai cilvēks pēc darba zaudēšanas varētu saņemt valsts sociālās garantijas un atbalstu jauna darba meklējumam, vispirms cilvēkam jādodas uz jebkuru Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāli, jāreģistrējas un jāiegūst bezdarbnieka statuss.

Pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas cilvēks var pieprasīt bezdarbnieka pabalstu. To var izdarīt jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) filiālē. Turklāt šogad arī NVA filiālēs, iegūstot bezdarbnieka statusu, bezdarbnieki, kuri bezdarbnieka pabalstu pieprasa pirmo reizi un darba gaitas uzsākuši pēc 1996.gada 1.janvāra, bet nav strādājuši ārvalstīs, vai arī tie, kuri pabalstu pieprasa atkārtoti un pēdējo bezdarbnieka pabalstu saņēmuši pēc 2000.gada 1.janvāra, bet kopš iepriekšējā bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas ir strādājuši tikai Latvijā, var pieteikties bezdarbnieka pabalstam. Tāpat bezdarbnieka pabalstam NVA varēs pieteikties tie cilvēki, kuri pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas bija kopuši bērnu līdz pusotra gada vecumam un nav bijuši nodarbināti.

Bezdarbnieka pabalstu var saņemt cilvēks, kurš ir reģistrējies NVA un ieguvis bezdarbnieka statusu, ja cilvēka sociālās apdrošināšanas stāžs nav mazāks par vienu gadu un pirms bezdarbnieka statusa piešķiršanas sociālās apdrošināšanas iemaksas bija veiktas vai bija jāveic ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējā pusotra gada laikā pirms bezdarbnieka statusa piešķiršanas dienas. Pabalstu var saņemt arī māte vai cits cilvēks, kurš audzinājis bērnu līdz pusotra gada vecumam, kā arī invalīds vai cilvēks, kurš kopis bērnu invalīdu līdz 16 gadu vecumam.

Desmit darba dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas cilvēka deklarētās dzīves vietas VSAA nodaļā cilvēks saņems vai nu lēmumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, vai atteikumu.

Bezdarbnieka pabalstu izmaksā ne ilgāk kā deviņus mēnešus gada laikā pēc tā piešķiršanas.

Bezdarbnieka pabalsta apmērs ir atkarīgs no cilvēka vidējā apdrošināšanas iemaksu algas un sociālās apdrošināšanas stāža. Savukārt, lai veicinātu bezdarbnieku ātrāku atgriešanos darba tirgū un novērstu sezonas bezdarbu, pabalsta izmaksas ilgums ir atkarīgs no apdrošināšanas stāža.

Ja darba stāžs ir bijis no viena līdz deviņiem gadiem, pabalstu izmaksā četrus mēnešus: pirmos divus mēnešus pabalsts būs pilnā apmērā, bet pēdējos mēnešus - 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra. Ja darba stāžs ir bijis no 10 līdz 19 gadiem, pabalsts tiek izmaksāts divus mēnešus pilnā apmērā, divus mēnešus - 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, pēdējos divus mēnešus - 50%. Ja darba stāžs ir vairāk par 20 gadiem, pirmos trīs mēnešus bezdarbnieka pabalsts tiks izmaksāts pilnā apmērā, nākamos trīs mēnešus - 75% no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmēra, pēdējos trīs mēnešus - 50% apmērā.

Pārrakstiet savu CV.

Rūpīgi pārlasiet savu CV. Pievienojiet tam visus savus pozitīvos aspektus un sasniegumus. Tomēr esiet mērens - CV nevajadzētu pārsniegt divas lapas. Atcerieties, ka jūs sevi mēģināt pārdot, tāpēc nesaslavējiet sevi pārmērīgi uzkrītoši.

Uzlabojiet savas zināšanas.

Kaut arī sava iepriekšējā darba saglabāšanai jūs, visdrīzāk, neko daudz nevarējāt darīt, jūs varat daudz ko darīt, lai palīdzētu sev iegūt jaunu. Viens no šādiem soļiem ir jaunu zināšanu iegūšana vai veco atsvaidzināšana. Noskaidrojiet, tieši ko jūs vēlaties darīt, - tas varbūt pavisam radikāls pavērsiens. Jūsu vietējā augstskola vai citas mācību iestādes, visdrīzāk, piedāvā kādus kursus, kas jūs varētu ieinteresēt.

Uztveriet to kā jaunu iespēju.

Darba zaudēšanu štatu samazināšanas dēļ uztveriet kā iespēju, nevis kā katastrofu vai savu neveiksmi. Iespējams, ka jums jūsu darbs tā īsti nemaz nepatika, bet jūs vairījāties spert šo izšķirošo soli, lai mainītu savu dzīvi. Tagad šis pavērsiens ir jūsu priekšā un būtībā jūs varat darīt visu, ko gribat. Sākt savu biznesu, doties strādāt ārzemēs, atgriezties universitātē un sākt visu no jauna. Kas zina, varbūt šī darba zaudēšana galu galā izrādīsies īsta svētība.