Ceļš līdz grāmatveža profesijai

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: No arhīva

Dr. oec. Ingunas Leibus darba dzīve ir cieši saistīta ar grāmatvedību — viņa ir vairāku grāmatu autore un līdzautore, regulāri publicējas žurnālos par aktualitātēm nodokļu un grāmatvedības jautājumos, vada seminārus un ir docente Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes Grāmatvedības un finanšu katedrā.

— Kā jūs vērtējat grāmatvedības pakalpojumu kvalitāti Latvijā?

No studentu prakses, bakalauru un maģistru darbiem ir iespēja iepazīties ar grāmatvedības darbu ļoti daudzos Latvijas uzņēmumos. Jāatzīst, grāmatvežu darba kvalitāte ir ļoti atšķirīga. Ir ļoti daudz labu piemēru, un studenti savos pētījumos var secināt, ka grāmatvedība uzņēmumos tiek kārtota atbilstoši LR normatīvajiem aktiem. Tomēr dažkārt grāmatvedība tiek kārtota ļoti pavirši un formāli, neiedziļinoties darījumu ekonomiskajā būtībā, nepārzinot grāmatvedības un nodokļus reglamentējošos likumus. Tas attiecas kā uz algotiem grāmatvežiem, tā uz grāmatvedības pakalpojumu firmām. Tāpēc nopietni jāstrādā, lai uzlabotu grāmatvežu darba kvalitāti un profesijas prestižu.

— Vai ir kādas problēmas, kas būtu jārisina grāmatvežu apmācībā?

Grāmatvežu apmācībā vajadzīga vēl lielāka teorijas un prakses sasaiste. Studentu ražošanas prakse ne vienmēr ir pietiekami efektīva, jo dažkārt praktikants uzņēmumā veic tikai tehniska rakstura darbus, bet nepiedalās praktiskajā grāmatvedībā, nodokļu un finanšu pārskatu sagatavošanā. Tomēr ir arī daudz pozitīvu piemēru, kad uzņēmuma vadība un topošais grāmatvedis ļoti labi sastrādājas un students uzreiz pēc prakses paliek uzņēmumā. Mani satrauc arī mazo uzņēmēju un daudzu grāmatvežu vājās zināšanas par nodokļiem. Labi, ja uzņēmējam blakus ir profesionāls, gudrs grāmatvedis, kas var konsultēt, tomēr mazie uzņēmumi ne vienmēr var atļauties algot pietiekami labu speciālistu. Līdz ar to jau uzņēmuma darbības pašā sākumā tiek pieļautas kļūdas, par tām veikti Valsts ieņēmu dienests uzrēķini un aprēķināti sodi. Tas, protams, mazina uzņēmēja entuziasmu, uzkrājas negatīva pieredze, ko varētu novērst labākas grāmatvedības un nodokļu zināšanas. Grāmatvežiem zināšanas nepārtraukti jāpapildina, jāpilnveido sava kompetence. Iespēju ir daudz, izvēloties pilna vai nepilna laika studijas kādā no augstskolām vai mācības dažādos kursos. Grāmatveža profesijā ir vajadzīga izglītošanās visa darba mūža garumā.

— Ko jūs novēlētu grāmatvežiem šajā ekonomiski grūtajā periodā?

Grāmatvežiem — izturību un kompetenci, lai palīdzētu uzņēmējiem rast vispiemērotākos risinājumus uzņēmumu darbības saglabāšanai un, ja nepieciešams, darbības pārstrukturizācijai. Turpināt savas kvalifikācijas celšanu, jo ne vienmēr tam vajadzīgi papildu līdzekļi (grāmatvedības jomā pieejama ļoti plaša speciālā literatūra). Savukārt topošajiem grāmatvežiem novēlu nebaidīties no nezināmā, visu ir iespējams apgūt, pieliekot papildu pūles, kā arī uzņemties atbildību, kas grāmatveža darbā ir ļoti svarīgi.

«Bilance» jūlija numurā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu