Iepriekšējo gadu priekšvēlēšanu periodā reģionos slēdzamo skolu saraksts parasti bijis lielāks, lai gan šogad paredzēts aizvērt tikai vienu - Cirmas pamatskolu - un vēl trīs reorganizēt, tomēr kopējā aina nav nemaz tik iepriecinoša, jo 89 mazajām skolām skolēnu skaits nokrities zem simtam, kas ir viens no iemesliem to slēgšanai.
Daudzas vietvaras šo skolu likteņa izlemšanu atlikušas uz nākamajiem gadiem, kad pašvaldību vēlēšanas būs aiz muguras, teic Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētāja padomniece izglītības jautājumos Olga Kokāne, šodien vēsta laikraksts «Neatkarīgā Rīta Avīze». Visbēdīgākā aina zīmējoties tieši pierobežā: lūk, kārtējā skola tiekot slēgta vienā no pierobežas pašvaldībām - Ciblas novadā.
Cirmas pamatskolu Ciblas novada pašvaldība gribējusi slēgt jau tad, kad izveidots novads, taču skolas direktors pierunājis saglabāt līdz akreditācijas beigām, tas ir, 2013.gada jūnijam. Savulaik skolā bijuši pat 100 bērnu, taču ar katru gadu skaits sarucis, un nu te mācās vairs 36 audzēkņi (viņus māca deviņi pedagogi, no tiem seši - amatu apvienošanas kārtībā).
«Viena no problēmām ir tā, ka skola ir, tā teikt, pļaviņā, meža maliņā, tuvumā bērnu ir maz, bet Ludzas novads savējos, kam te būtu pat izdevīgāk mācīties, neparko negrib laist un pat sociālo palīdzību sola sniegt tikai tad, ja ies sava novada skolā,» situāciju skaidro Cirmas pamatskolas direktors Aleksandrs Ciomnis, piebilstot, ka no skolas slēgšanas novads neko daudz neiegūs - vairākums bērnu aizies uz Ludzas vidusskolu, nevis Ciblas vidusskolu, uz kuru ir krietni tālāks ceļš mērojams. Viņš ar rūgtumu atzīst, ka «šī puse iztukšojas - daudzi aizbrauc, skolas tiek slēgtas, un no tā cieš latviskā vide».
Pat Jēkabpils novads, kas ir viena no retajām pašvaldībām, kur nav slēgta neviena no tās sešām skolām, nebūt nav pārliecināts, ka tuvākajos gados tās visas spēs noturēt. Izglītības pārvaldes vadītāja Elga Ūbele norāda, ka nākamajā mācību gadā tas tā vēl būs, bet arī turpmāk - nezinot. Tas attiecoties ne tikai uz Jēkabpils, bet arī tuvējiem novadiem. Nu domes administrācijai deputāti uzdevuši grūtu uzdevumu: sagatavot programmu, kā glābt mazās skolas.
«Nezinu, kā to varam izdarīt, jo bērnu ir tik, cik ir. Tāpēc vien skolu uzturēt, ka tā ir skaista un renovēta? Un kāda ir izglītības kvalitāte, ja ir apvienotas trīs klases ar kopumā sešiem bērniem,» nopūšas Ūbele.
«Diemžēl pašvaldības, kas ir skolu dibinātājas un uzturētājas, vienas pašas nespēj uzturēt visas mazskaitlīgās izglītības iestādes. Tad nu lēmums ir vietvaru ziņā: slēgt vai neslēgt. Ja nē - tad kā optimizēt izdevumus,» atzīst arī Kokāne. Valsts šajā virzienā darbojoties pārāk inerti. «Ko līdz Mazo skolu reformu darba grupas priekšlikumi, ja nav zināms, vai tam visam būs finansiāls segums. Ja grib ko reformēt, pirmām kārtām vajadzīga nauda,» ir pārliecināta LPS pārstāve.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte vispārējās izglītības jautājumos Modra Jansone darba grupas darbu vērtē kā vienpusīgu, jo skaidrs, ka par daudzfunkcionāliem centriem pārtapt varēs tikai daļa skolu - tur, kur tuvumā nav bibliotēkas vai kultūras centra, vai sporta zāles. Jau tagad 90% mazo skolu zem viena jumta ir arī pirmsskolas grupas.
