Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi jaunus Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas skolotājiem ļaus mācīt vairākus mācību priekšmetus dažādās izglītības pakāpēs, liecina valsts sekretāru sanāksmes 28.marta darba kārtība.
Skolotāji varēs mācīt vairākus mācību priekšmetus dažādās izglītības pakāpēs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Noteikumu «Par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai un pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību» projekts precizēs prasības pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, kā arī radīs pedagogiem jaunas tiesības, proti, tiesības, apgūstot pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmu, mācīt papildu mācību priekšmetu vai strādāt citā vispārējās izglītības pakāpē.
Tas paredz plašākas iespējas tiem pedagogiem, kuri apguvuši B programmu, iegūt tiesības vispārējā pamatizglītībā vai vidējā izglītībā mācīt citu mācību priekšmetu vai arī iespējas strādāt nākamajā vai iepriekšējā izglītības pakāpē.
Noteikumu projekts paredz, ka pedagogs, kurš ieguvis vai iegūst augstāko pedagoģisko izglītību vai arī apgūst vai ir apguvis B programmu, ir tiesīgs strādāt bez A programmas apguves trīs gadus pēc atbilstošas izglītības iegūšanas, jo pedagogs, beidzot augstākās izglītības iestādi, ir apguvis A programmas saturam - 36 stundu apmērā - atbilstošas zināšanas.
Tāpat tajā ir noteikts jauns pedagogu profesionālās pilnveides - A programmas - saturs, pamatojoties uz Latvijas nacionālās reformu programmas «ES 2020» stratēģijas prioritātēm - izaugsmes nodrošināšana uz vērtību radīšanas bāzes ar zināšanu palīdzību (izglītība un pētniecība, inovācija un kreativitāte).
Noteikumu projekts paredz, ka A programmas pirms to īstenošanas uzsākšanas nav jāsaskaņo augstākās izglītības iestādēm un ministriju padotības iestādēm, kuru nolikums paredz izglītojošas darbības veikšanu. Savukārt citas izglītības iestādes, kas nav ministriju padotībā, un pedagogu profesionālās nevalstiskās organizācijas, A programmu saskaņo pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā programmu īstenos.
Paredzēts, ka iepriekšminētais novērsīs risku īstenot nekvalitatīvas un normatīvajiem aktiem neatbilstošas izglītības programmas. IZM uzskata, ka šāda risinājuma ieviešana ļaus mazināt ministrijas administratīvo slogu, daļu no līdzšinējām funkcijām deleģējot pašvaldībām. Vienlaikus gan pastāvot risks, ka palielināsies pašvaldību administratīvais slogs, tomēr šāda regulējuma dēļ uzlabosies valsts pārvaldes īstenoto funkciju pieejamība reģionos, jo A programmu tās īstenotājam būs iespēja saskaņot tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā šo A programmu īstenos.
IZM gan norāda, ka šāds regulējums atbilst likuma «Par pašvaldībām» 15.pantā noteiktajām pašvaldības autonomajām funkcijām, kas paredz, ka pašvaldība organizē pedagoģisko darbinieku tālākizglītību un izglītības metodisko darbu. Līdztekus Izglītības likuma 17.pantā noteikts, ka republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība organizē pedagogu profesionālās meistarības pilnveidi, koordinē un nodrošina metodisko darbu.
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums attiecas uz 280 000 vispārējas izglītības pedagogiem, 8950 profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem, kā arī uz 1600 interešu izglītības pedagogiem.
Jau vēstīts, ka ministrijā tika izveidota darba grupa, kas strādāja pie noteikumu projekta izstrādes, un tie varētu stāties spēkā no nākamā mācību gada - šā gada 1.septembrī, aģentūru LETA iepriekš informēja IZM Politikas iniciatīvu un attīstības departamentā.
Plānots noteikt, ka pedagogs, kuram ir kāda mācību priekšmeta skolotāja kvalifikācija, apgūstot cita mācību priekšmeta saturu un didaktiku B kursu programmā noteiktā stundu apjomā, iegūs tiesības šo priekšmetu mācīt. Tā piemēram, pirmsskolas izglītības iestādēs darbā ar bērniem līdz četru gadu vecumam drīkstēs strādāt arī persona, kurai ir augstākā pedagoģiskā izglītība, bet pirmsskolas didaktika apgūta B kursu programmā 72 stundu apjomā.
Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ir paziņojis, ka valdībā apstiprināšanai tiks virzīti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai, lai atceltu ierobežojumus, piemēram, ķīmijas skolotājam mācīt arī fiziku un pieredzējušam pamatskolas latviešu valodas skolotājam pasniegt latviešu valodu vidusskolā.
Ķīlis uzsvēra, ka tas ļaus skolām efektīvāk izmantot tos cilvēkresursus, kas katrai skolai ir, un nevajadzēs meklēt konkrētā mācību priekšmeta skolotājus dažām mācību stundām nedēļā no citām skolām.