Lai gan, īstenojot izglītības reformu, mazākumtautību skolās konstatētas dažādas nepilnības, izglītības reforma kopumā noris sekmīgi, deputātiem Saeimas integrācijas apakškomisijas sēdē ziņoja Izglītības ministrijas un izglītības inspekcijas pārstāvji.
Izglītības reformas «kauls» pārkosts?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pozitīvu attieksmi pret izglītības reformu salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu apliecinājuši skolu direktoru, skolotāju, skolēnu un viņu vecāku anketēšanas rezultāti. Šodien izglītības reformu atbalsta 30% (pērn — 16%) mazākumtautību skolu vecāku, 27% (pērn — 22,6%) reformu atbalsta daļēji, 35% (pērn — 59,4%) neatbalsta.
Vecāku informēšanā par reformu noticis būtisks pavērsiens: te sāk dominēt skolu sniegtās ziņas, nevis krieviski rakstošās preses propaganda. Arī vairākums aptaujāto desmitklasnieku atzinuši, ka latviešu valoda viņiem būs nepieciešama studijām. 43% no 10. klases beidzējiem plāno studēt valsts augstskolās Latvijā, uz Krievijas augstskolām tēmē tikai pieci procenti, uz rietumvalstu augstskolām — 9%.
Izglītības inspekcija, vērtējot reformas gaitu, atklājusi arī trūkumus un nepilnības. Piemēram, kā liecina četru skolu skolēnu atbildes, skolēni «īsti neizprot», kurus mācību priekšmetus viņiem māca divās valodās, kurus — latviešu valodā…
Ir skolas, kur, ieviešot reformu, izstrādāti savi metodiskie materiāli, darba burtnīcas, vārdnīcas, uzskates līdzekļi.
Īpašs jautājums ir skolotāju latviešu valodas prasme. No 802 aptaujātajiem krievu skolu skolotājiem, kas māca latviešu valodā, 546 atzinuši, ka latviešu valodā runājot brīvi; 203 skolotāji latviski spēj sazināties par pedagoģiskām tēmām, bet 50 skolotāji atzīst, ka latviešu valodā var sarunāties tikai par pasniegtā mācību priekšmeta vielu, un vēl trīs apgalvo, ka latviešu valodu protot tikai sarunvalodas līmenī.
Lai uzlabotu latviešu valodas zināšanas un profesionālo līmeni, skolotāji prasa latviešu valodas un mācību priekšmetu pasniegšanas metodikas kursus.
Dzintars Rasnačs («TB»/ LNNK) interesējās, vai attieksme pret izglītības reformu pētīta, salīdzinot dažādu reģionu skolas, kā arī salīdzinot skolas, kur izglītības reforma rit bez lielām grūtībām ar skolām, kur izveidotas štābistu grupas.
«Pārbaudot metodiskos materiālus, stundu plānus skolās, kur izveidotas štābistu atbalsta grupas, izglītības inspekcija nav saskatījusi citus būtiskus trūkumus, izņemot negatīvo attieksmi pret reformu,» apgalvoja izglītības inspekcijas pārstāve V. Puiše.
Savukārt «PCTVL» deputāts un viens no aktīvākajiem štābistiem Vladimirs Buzajevs taujāja, vai reformas dēļ nav cietusi izglītības kvalitāte. «Vairāku skolu kontroldarbu rezultāti liecina, ka zināšanas būtiski nav pavājinājušās,» atzina V. Puiše.
Tautpartijietis Dzintars Ābiķis secināja: Nesen tikos ar kādu Igaunijas izglītības ministrijas pārstāvi, kas atzina: jūs Latvijā drīz būsiet šo reformās «kaulu» jau pārkoduši. Vēl daži gadi — un štābisti ar Buzajevu priekšgalā nomierināsies.«
Iespaidus par izglītības reformas gaitu vaicāju arī Izglītības ministrijas Vispārējās izglītības departamenta direktora vietniecei Evijai Papulei.
E. Papule: — Inspekcijas pētījums un anketas liecina, ka sabiedrības attieksme pret izglītības reformu kļūst arvien pozitīvāka. Ministrijas Vispārējās izglītības departamenta darbinieku saruna ar skolu direktoriem arī liecina par šo tendenci. Direktori atzīst: tie skolotāji, kas māca latviešu valodā vai latviešu un krievu valodā, pret reformu noskaņoti pozitīvi. Noraidošāka attieksme galvenokārt ir tiem skolotājiem, kas māca tikai krieviski.
– Taču 50 skolotāji, kas māca latviešu valodā, atzinuši, ka latviski spējot runāt tikai par pedagoģiskām tēmām, trīs skolotāji — ka tikai sarunvalodas līmenī. Kā Izglītības ministrija šos faktus vērtē?
– Tas ir skolas direktora kompetences jautājums. Ministrija no savas puses skolotājiem piedāvā latviešu valodas un priekšmetu mācīšanas metodikas bezmaksas kursus. Skolotājiem ir iespēja vasarā mācīties. Ja skolotājs secina, ka nevar vai negrib strādāt pēc skolas noteiktas izglītības programmas, tad acīmredzot viņam vai nu jāmeklē iespēja strādāt pamatskolā, kur nav jāmāca latviešu valodā, vai jādomā par citām darba iespējām.
Šobrīd direktori ir ieinteresēti, lai mācības notiktu labā līmenī, un to direktoram arī pieprasīs izlaiduma klašu skolēni.
– Skolēni, kas labā līmenī prot latviešu valodu, atzīst, ka dažu skolotāju valodas zināšanas ir tik vājas, ka brīžam nav pat izprotams, ko viņi klasei īsti vēlas pateikt. Tātad šobrīd skolotāju profesionālais līmenis ir pašu skolu ziņā?
– Jā. Ministrija piedāvā kursus un, domāju, no minētajiem 53 skolotājiem vismaz puse izmantos iespēju mācīties.
– Bet tas nozīmē, ka šie skolotāji māca nepareizu latviešu valodu.
– Pirmkārt, skolēniem 10. klasē ir jau latviešu valodas pamatzināšanas. Skolēni lasa arī mācību grāmatas un citus materiālus, latviski apgūst arī citus mācību priekšmetus pie citiem skolotājiem. Skolēnu valodas zināšanas nepazemināsies tāpēc vien, ka skolotāja latviešu valodas zināšanas ir zemākā līmenī nekā skolēniem.