Izglītības likums paredz, ka 9.
Desmitā daļa devītklasnieku nesaņems atestātu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
klašu audzēkņiem ar četrām un vairāk nesekmīgām atzīmēm gadā un noslēguma pārbaudījumos nevar izsniegt atestātu par pamatskolas izglītības iegūšanu.
Izglītības ministrija prognozē, ka no 34 tūkstošiem skolēnu desmitā daļa pamatskolu beigs ar nesekmīgām atzīmēm, saņemot tikai liecību. Pērn tādu skolēnu bija 3238 (8,5%) no 33 tūkstošiem devītklasnieku.
Saldus pamatskolu šogad absolvēs 41 audzēknis. Direktors Andris Rudovics ar lepnumu teic: «Neviens skolēns nebeigs skolu ar liecību. Es domāju, ka tas ir, lielā mērā pateicoties mūsu izstrādātajam skolēnu zināšanu vērtēšanas nolikumam. Pēc tā mēs darbojamies trīs gadus. Tas paredz, ka ikvienam audzēknim neieskaitīts kontroldarbs ir jākārto atkārtoti divu nedēļu laikā. Tādējādi neiekavējas lieki parādi un nesekmīgas atzīmes tiek laikus izlabotas.»
A. Rudovics ir neizpratnē par stereotipiem, ka skolēnu nesekmībā ir vainojama skola. «Vecāku nevērība pret sava bērna sekmēm, skolas apmeklējumu ir šīs problēmas pamatā.» Direktors arī atgādina, ka «bērnam vienkāršas lietas ir jāmāca pirms skolas gaitu sākšanas. Tas tikai palīdzēs viņam labāk tikt līdzi mācību vielai.»
Ne visi Slokas pamatskolas devītklasnieki iegūs atestātu, apmēram desmit skolēni no 64 saņems liecību. «Salīdzinot ar pagājušo gadu, šis skaits nav būtiski mainījies,» secina skolas direktore Vija Moisejeva. Viņa domā, ka nesekmīgo pamatskolas beidzēju skaits Latvijā tik liels ir tāpēc, ka skolas pārceļ nākamajā klasē bērnus ar sliktām atzīmēm. «Devītajā klasē vairs zināšanu caurumus nevar aiztaisīt, izlaidumā saņemtā liecība tam ir sāpīgs pierādījums.»