Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē (LU SZF) šodien norisinājās Komunikācijas studiju nodaļas rīkotā konference «Mediji, dzimte un transformācija. Dzimtes identitātes veidošana», kuras ietvaros tika prezentēti Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (European Institute for Gender Equality) pētījuma «Advancing gender equality in decision-making in media organisations» rezultāti.
EIGE ziņojumā konstatēts, ka Eiropas Savienības 27 valstīs un Horvātijā mediju organizāciju kultūra lielākoties ir maskulīna, neskatoties uz to, ka nozarei atbilstošu izglītību pārsvarā ir ieguvušas sievietes, kā arī sievietes veido gandrīz pusi no mediju industrijā strādājošo skaita. Sievietes ir ievērojami maz pārstāvētas dažāda līmeņa lēmumpieņemšanas struktūrās ES dalībvalstu mediju organizācijās.
Pētījums attiecībā uz Latviju uzrāda gan pozitīvi, gan negatīvi vērtējamus rezultātus. Pozitīvu situāciju iezīmē dati par sieviešu īpatsvaru lēmumpieņemšanas līmenī mediju industrijā, kas ir 61% apmērā, jo, salīdzinot ar vidējo līmeni 27 ES dalībvalstīs, tas ir augsts rādītājs. Līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, arī Latvijā sievietes ir vairāk pārstāvētas lēmumpieņemšanā sabiedrisko mediju sektorā. Savukārt attiecībā uz mediju organizāciju politiku dzimumu līdztiesības nodrošināšanā, Latvija ir to valstu skaitā, kurās nepastāv nekādi praktiski instrumenti dzimumu līdztiesības nodrošināšanai vai veicināšanai.
Atsaucoties uz pētījumā uzrādītajiem secinājumiem, Eiropas Padome aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju veikt aktīvas darbības, lai veicinātu dzimumu līdztiesību visos līmeņos, tai skaitā, veicināt sieviešu pārstāvniecību lēmumpieņemšanā mediju industrijā. Padome aicina arī uzlabot mediju sektora informētību par dzimumu līdztiesības jautājumiem, veicināt labās prakses apmaiņu šajā jomā starp dalībvalstīm, kas atbalstītu dzimumu līdztiesības sasniegšanu sabiedrībā.
Konferences ziņojumos tika iezīmēta un analizēta Latvijas lokālo mediju vide no dzimtes aspektiem, kā arī apskatīti jautājumi par sievietes tēla reprezentāciju medijos Padomju laikā un mūsdienās.
Konference tiek organizēta ar Valsts pētījumu programmas «NACIONĀLĀ IDENTITĀTE (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība)» atbalstu.
