Nedaudz par onkoloģisko sindromu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Man ir onkoloģisks sindroms – onkoloģisks nozīmē, ka slimība ir saistīta ar audzējiem, bet sindroms – ka tā skar vairākus orgānus, turklāt katrs no audzējiem būs jauns, nevis iepriekšējā metastāzes. Šādu slimību ir daudz, un tās visas ir iedzimtas, tātad konkrētu gēnu mutāciju izraisītas. Protams, ka «zaļie», un ne tikai viņi, var šausmināties, ka agrāk tā neesot bijis un vajagot visu likvidēt …. Jā, no tīrākas vides iegūtu ne tikai mēs, cilvēki ar onkoloģiskiem sindromiem (lai gan, kas mutējis, tas mutējis), tomēr ne viss ir tik vienkārši.
Pirmkārt, vēl nebūt ne tik senos laikos bija švaki ar diagnostiku (ieskaitot pieeju tam, kas bija), slimības nespēja atšķirt citu no citas, un autopsijas arī taisīja reti, tāpēc apgalvot, ka tad slimoja mazāk, nav pamata!
Otrkārt, cilvēka DNS ir ļoti gara: iedomājieties grāmatu ar 3164700000! Ja rēķinām, ka viena lappuse ir 1800 zīmju (pie tulkotājiem tā ierasts), tad sanāk gandrīz 1758166 lappuses, turklāt tekstā ir izmantoti tikai četri burti, visi vārdi ir rakstīti bez atstarpēm un arī pieturzīmēm ir izmantoti tie paši burti – 3 burti vienai pieturzīmei. Un tas viss ir ātrā tempā jāpārraksta ….Skaidrs, ka pārrakstītajā tekstā būs pilns kļūdu. Labi, ka lielākā daļa cilvēku nekādi neietekmē. Taču ir arī nejaukas, tai skaitā tādas, kas neļauj ķermenim pretoties citām, kuru rezultātā radīsies audzēji. Jā, ķermenis spēj pretoties: imūnsistēma nepareizās šūnas var iznīcināt vai likt tām izdarīt pašnāvību (jā, tā notiek), taču arī to nosaka gēni …. Zinātnieki ir atraduši daudz gēnu, kas veicina viena audzēja vai onkoloģiskā sindroma attīstību, un noteikti atradīs vēl vairāk, tiklīdz kļūs lētāki ģenētiskie testi un farmācijas kompānijām aizliegs patentēt cilvēku gēnus. Tā kā pilnīgi iespējams, ka arī jūs esat pakļauti daudz lielākam tā vai cita audzēja riskam, tikai nezināt par to.
Ko darīt? Pirmkārt, dzīvot tā, lai ārstam nekad nevajadzētu teikt, ka to vai to nāksies atmest! Otrkārt, iet pie ārsta tiklīdz ir radušās aizdomas un jo īpaši pie mūsu kvotām! –no vēža skaisti mirst tikai vācu ziepenēs, taču, ja to atklāj savlaicīgi, tad daudzus audzējus jau pirmajā piegājienā var izārstēt uz visiem laikiem.
Treškārt būtu uzskatīt, ka vēža slimnieki ir upuri un kāds (nedod, Dievs, rads vai kaimiņš) ir pie tā ir vainīgs – šādas pārdomas ir lieka laika tērēšana, un, ja iesiet pie raganas, lai tā nolād «vainīgo» – padomājāt, kas notiks, ja vainīgais nomirs, bet jūs tik un tā saslimsiet? Ir jāapzinās, ka vienkārši tā gadījās, un, ja salīdzina piemēram ar situāciju, ka cilvēks pats, nezinot, viesībās ir apēdis to, pret ko viņam ir alerģija, un tuvumā nav neviena, kas spēj savlaicīgi reaģēt, tad vēzis vai pat onkoloģisks sindroms nav tas sliktākais variants.
Tiesa, ja runā par onkosindromiem, tad pat lielākā daļa ārstu nesaprot, kur sāls, un aicina nākt, kad jau būsi dabūjis vēzi (lai gan civilizētās zemēs, uzskata, ka vajadzīgi regulāri un pamatīgi izmeklējumi), TAČU TAS JAU IR CITS JAUTĀJUMS, KO IESPĒJAMS VARĒS ATRISINĀT, JA CILVĒKI, KURU ĢIMENĒS IR BIJIS DAUDZ VĒŽA GADĪJUMU, BEIGS LĀDĒT LIKTENI UN EKOLOĢIJU UN DOSIES PIE ĢENĒTIĶIEM VAI UZ PĀRMANTOTĀ VĒŽA KABINETU. Tad, vismaz ārsti sapratīs, cik lielu lomu spēlē iedzimtība un kopā varbūt izdosies pielauzt ierēdņus. Īpaši pirms vēlēšanām.