Kā iekārtot rotaļu laukumu bērniem

Pārdomāti izveidots rotaļlaukums paver vislabvēlīgākās iespējas bērnu attīstībai. Kādam tam vajadzētu būt un kādu aprīkojumu izvēlēties, — par to šajā rakstā.

Stāsta ainavu arhitekte GUNDEGA LINĀRE

Kur ieplānot bērnu rotaļu zonu

Vispirms jāsāk ar visu gruntsgabala plusu un mīnusu izpēti dabā, izvērtējot dažādus faktorus, piemēram: vai izraudzītā vieta būs pasargāta no transporta līdzekļiem, ielas vai ceļa putekļiem un trokšņa, kā arī nevēlamu garāmgājēju apdraudējuma, no caurvēja; kādi krūmi un koki aug tās tuvumā; gaismas un ēnas mija visas dienas garumā.

Labi pārskatāmā vietā

Vislabāk, ja bērnu rotaļu zona redzama no virtuves vai viesistabas loga vai arī kāda cita loga, kas caurskatāms no virtuves durvīm. Ja šādas iespējas nav, tad bērnu spēlēšanās jāparedz vietā, kas labi pārskatāma no terases vai atpūtas vietas dārzā.

Spēļvieta var atrasties dzīvojamās zonas tuvumā vai arī tieši šajā zonā. Patlaban dārzu labiekārtošanas firmas piedāvā visdažādākās bērnu rotaļu laukumu konstrukcijas, kas labi iederas kopējā dārza kompozīcijā un arī palīdz uzturēt kārtībā šo dārza daļu.

Saules apspīdētā stūrītī

Bērnu rotaļu vieta saulei, sākot no marta līdz pat oktobrim, jāizgaismo vismaz trīs stundas dienā. Saules apspīdēts, tas ātrāk iesilst pavasaros un ātrāk apžūst pēc lietavām vasarā. Turklāt ultravioletajam starojumam ir baktericīda iedarbība, kas dabiski dezinficē bērnu rotaļu laukumu.

Protams, vasarā saule šo vietu apspīdēs ilgāk. Ja bērnu laukums paredzēts dienvidu pusē, jārēķinās, ka vasarā saule būs pārāk karsta, tāpēc ēnai nepieciešams kāds krūms, neliels koks vai vīteņaugs uz režģa.

Mazo rakaru drošībai

Katrai rotaļu iekārtai ir jāplāno obligātā drošības josla — attālums, kādā šīs ierīces atļauts izvietot citu no citas (2 m rādiusā), tostarp arī no dažādiem dārza telpu veidojošiem arhitektūras elementiem, piemēram, celiņiem, apgaismes ķermeņiem un citiem dārza izskaistinājumiem.

Ja bērni vēl ir ļoti mazi un pieaugušajiem dārza vai lauku darbu dēļ ne vienmēr iespējams viņus rūpīgi uzmanīt, ap laukumu jāierīko sētiņa vai vīteņaugu režģis. Nožogojumu var būvēt arī tad, ja rotaļu stūrīti nevar attālināt no ielas vai ceļa, kā arī tad, ja delverīgu bērnu rotaļu vietas tuvumā atrodas krāšņumaugu dobes. Tomēr labāk tās aizstāt ar pietiekami izturīgiem ziedošiem krūmiem.

Ko stādīt pie rotaļu laukuma

Vispiemērotākie ir krūmi ar ēdamām ogām — upenes, jāņogas, krūmmellenes un zemās atvasainās korintes. Tur iederas arī koši dekoratīvie krūmi — spirejas, klinšrozītes, filadelfi (jasmīni), fizokarpi, veigelas. Aizsardzībai no vēja var izveidot vīteņu režģi ar aktinīdijām, citronliānām, vīnogām, vīteņhortenzijām vai atragēnēm.

Ne visi dārza augi ir labvēlīgi bērniem

• Nedrīkst stādīt indīgus augus — īves, zalktenes, kurpītes, eņģeļtaures!
• Ērkšķaini augi — bārbeles, vilkābeles, mahonijas, rozes, kadiķi, robīnijas, ērkšķogas — neder pie bērnu laukuma, jo kāds enerģijas pārpilns zeperis dauzīdamies var tajos ieskriet un sevi savainot.
• Aromātiski augi, piemēram, āboliņš, sārmenes, lavanda nevajadzīgi piesaista bites.

Kādas spēļu ierīces noteikti vajadzīgas rotaļlaukumā

Bez smilšu kastes neiztikt

Lai nu kam, bet smilšu kastei rotaļlaukumā jābūt noteikti. Smiltis ir pats universālākais konstruktors, kas sastāv no vissīkākajām detaļām — smilšu graudiņiem. Smiltis var bērt un rakt, tās var sajaukt ar ūdeni un darboties simt veidos, tādējādi attīstot gan roku veiklību, gan fantāziju. Bērns var rotaļāties smiltiņās jau pirmajā dzīves gadā.

Smilšu kastē jāieber tīras smiltis, no dzīvnieku viesošanās tā jāpasargā ar vāku vai smalku sietu. Būvmateriālu veikalos patlaban var iegādāties ļoti praktiskas smilšukastes, kurām vāks sastāv no divām daļām, — tās atverot, izveidojas divi zemi soliņi ar atzveltnītēm. Mazā dārziņā uz plākšņu laukumiņa novietotu smilšu kasti ar vāku sestdienas vakaros var pārsegt ar galdautu un izmantot kā zemu kafijas galdiņu.

Vecāki saviem puikām var pagatavot trīsstūrveida smilšukasti — paceļot tās vāku un kārtīgi nostiprinot pie droša, stabila balsta, iegūst laiviņu ar buru, kas vienlaikus kalpo arī kā aizsegs pret vēju vai pārlieku svelmainiem saules stariem.

Šūpoles un konstrukcijas kāpelēšanai

Šūpošanās bērnu iepriecina, nomierina un atslābina, turklāt tā attīsta un trenē viņa vestibulāro aparātu, sekmē smadzeņu darbību. Savukārt jebkura kāpšana un kāpelēšana saistīta ar stiepšanos un mēģinājumiem aizsniegt to, kas ir augstāk par viegli sasniedzamo. Šajā procesā bērnam attīstās izdoma un spēja likt lietā visdažādākās iespējas, lai tiktu pie mērķa.

Lai veicinātu daudzveidīgas treniņu iespējas, kā arī dažādas nodarbes mazajiem, mūsdienās ražotāji kāpelējamās konstrukcijas parasti veido no pamatīgiem vertikāliem balstiem un šķērskokiem, kuros iestiprina virvi, apļus, tīklu, kāpnītes un citus visdažādāko formu vingrošanas rīkus. Tādas konstrukcijas būtu nepieciešamas arī lauku sētās, kur vingrošanas ierīču funkcijas joprojām pilda visi lielie izkāpelējamie koki un bērni bieži gūst smagas traumas. Savukārt mazajiem pilsētniekiem māju pagalmos nereti jāiztiek ar padomjlaikos būvētām, aizvien pielabotām un apkrāsotām smagām, neveiklām metāla ierīcēm, kuras sen jau ir novecojušas un neatbilst Eiropas standartiem un drošības noteikumiem.

Rotaļu mājiņa, slietenis, šļūcamais

Ja dārza platība un saimnieku rocība atļauj, bērnu rotaļu laukumā var paredzēt vietu arī slīdkalniņam un, protams, brīvai zāliena platībai, kur no sirds var izskrieties un izdauzīties.

Slīdkalniņam jābūt drošam un kvalitatīvam — ja tā virsmu sedz nepiemērots materiāls, ko viegli sabojāt, klūpot un krītot, bērns var saskrambāt ādu, kā arī gūt nopietnākas traumas.

Jauki, ja var atļauties bērnam nopirkt rotaļu mājiņu (piemēram, zviedru firmas «Hags» ražotā maksā gandrīz 750 latu). Taču vecāki tādu sameistaros arī paši, izmantojot izturīgu saplāksni, kam var izzāģēt logu un durvju ailas, nokrāsot ar ūdensizturīgām krāsām. Saplākšņa paneļus var arī iekarināt kāpelējamā konstrukcijā, veidojot jumtu un sienas. Šāda mājiņa ir viegli transformējama.

Vienkāršu slietenīti jeb indiāņu vigvamu var darināt no vertikāli sastutētiem zariem, ko augšējā daļā sastiprina kopā un pārklāj ar ūdensizturīgu krāsainu telšu audumu. Var arī sastutēt niedru kūļus uz karkasa.

Stāsta SIA «JLD» ainavu arhitekte JOLANTA KUŠNERE

Ko izmantot virsmu iesegumam

Kustību rotaļām ļoti piemērots ir zāliens, taču zem šūpolēm vai kāpelējamām iekārtām tas nav pietiekami drošs un arī neiztur slodzes, tādējādi bojātajās vietās parādās bedres, kur lietus laikā krājas ūdens. Bērnu rotaļu laukumā var izmantot irdenos ieseguma materiālus — granti, priežu šķeldu, ko uzber 30–40 cm biezā slānī uz noblietētas, ar ģeotekstilu noklātas grunts. Atkarībā no ekspluatācijas intensitātes šis segums ik pa laikam jāatjauno.

Speciāli bērnu rotaļu laukumiem domātas ieseguma plāksnes ar gumijotu virsmu — tās ir viegli kopjamas, tāpēc vienmēr izskatās kārtīgas, ir mīkstas un labi absorbē iespējamos triecienus, taču ir dārgas (cena — vidēji 30 latu par kvadrātmetru).

Kādām jābūt spēļu ierīcēm

Drošas, gaumīgas, iztēli rosinošas

Viens no virzieniem rotaļu laukumu ierīkošanā ir dabisko materiālu izmantošana dabas vidē, otrs ir rūpnieciskais virziens, ko pārstāv spilgti krāsotās spēļu ierīces. Tās var būt no koka, plastmasas, metāla, kāpelēšanai labi noder virves un resnas auklas. Glītas dabiska koka ierīces bērnu rotaļu laukumiem ražo vairāki vietējie uzņēmumi.

Protams, šīm ierīcēm jāierakstās dārzā, tās nevar būt kā svešķermeņi apkārtējā vidē. Tomēr ne vienmēr tas, kas šķiet labs vecākiem, ir tīkams arī viņu atvasēm — būve var būt pietiekami glīta un koptajā daiļdārzā iederīga, diemžēl tā nesagādā prieku bērniem…

Visā pasaulē labāko rotaļu iekārtu ražotāju firmu speciālisti diendienā pēta gan bērnu vajadzības dažādos attīstības posmos, gan arī iespējamos apdraudējumus rotaļu laukumos. Uzstādot šīs ierīces dārzā vai parkā, lielākā vērība jāvelta bērnu drošības garantēšanai. Pasaulē atzītās, sertificētās ražotājfirmās gatavotās bērnu rotaļu iekārtas ir augstas kvalitātes, ērti transportējamas, drošas, turklāt ar interesantu dizainu. Konstrukcijām ir 5–10 gadu garantija. Šādās firmās veidotie rotaļu elementi ir piemēroti arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām — gan bērniem, gan viņu vecākiem ar dažādiem kustību traucējumiem. Lai šie bērni varētu viegli piekļūt rotaļu vietai, savukārt pieaugušajiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos, būtu iespēja pieskatīt savas atvases, jāveido ciets pieejas ceļa segums un rotaļu zona jānoklāj ar gumijotām plāksnēm.

Kūku cepējiem un štābistiem

Katrā vecumā bērniem ir atšķirīgas intereses, tāpēc rotaļu laukumus un arī aprīkojumu parasti dala grupās atbilstoši bērnu vecumam un viņu fiziskajām spējām. Mazākās ierīces paredzētas lietošanai bērniem no 1 līdz 6 gadu vecumam, savukārt lielākas ierīces, kas domātas skolēnu un pusaudžu vecuma rotaļām, ir bērniem no 6 līdz 15 gadu vecumam.

Mazuļiem 1–3 gadu vecumā domātās ierīces ir zemākas, mazāka izmēra. Mazākajiem bērniem aizvien patīk cept kūkas un būvēt pilis smilšu kastē, iepazīt dažādus materiālus (ūdeni, smiltis, metālu, koku, plastmasu), faktūras, krāsas, garšas, smaržas, līdzsvara un telpas izjūtu. Bērniem jebkurā vecumā patīk izšūpošanās ar šūpolēm un šļūkšana pa slīdkalniņu.

Bērniem 3–6 gadu vecumā patīk vizināties ar karuseli, iejusties dažādos tēlos un spēlēt lomu spēles (atdarināt vecākus). Viņiem saistošāki šķiet rotaļu namiņi, kur var radīt savu pasauli.

Lielākiem bērniem vajadzīgas sportiskas aktivitātes. Ja tādas būs nodrošinātas pašu pagalmā, viņi neklīdīs apkārt nevajadzīgos piedzīvojumu meklējumos.