Lasāmviela dāmām: Kenedija, Bendes meita, kviešu vēderiņi u.c. (1)

Eleganti pašūts kostīms, lepni pacelta galva, iemirdzas briljanta auskars, gaisā novirmo franču parfīms, viņa paceļ zīda cimdā tērpto roku, pamāj publikai, starojoši smaida zibspuldžu gaismā... Fotogrāfijās iemūžinātā sieviete izskatās laimīga, pašpārliecināta, enerģijas pilna. Šī sieviete kļuvusi par ikonu. Tā ir Žaklīna Kenedija. Kas bija šī sieviete? Īstas elegances paraugs, ledus karaliene, slavenākā atraitne pasaulē, savtīga aprēķinātāja? Katrīna Pankola ar filigrānu smalkumu šķetina Džekijas dzīves pavedienus, izveidojot trāpīgu psiholoģisku portretu un aizkustinošā veidā parādot, kā maza, trausla meitenīte, vārdā Džekija, kļūst par leģendu. Šis romāns kārtu pa kārtai noloba rūpīgi sargāto masku, kuras aizsegā dzīvoja slavenā Žaklīna Kenedija. Lasītājam tiek dota iespēja palūkoties aiz spožās ārienes un sastapt īstu sievieti – reizē kaprīzu, pretrunīgu, dumpiniecisku un ļoti, ļoti cilvēcīgu. Šī nav vēstures paraugstunda vai dokumentāla hronika – Pankola aizved lasītāju emocionālā ceļojumā, kur sastinguši tēli kļūst dzīvi un bieži dzirdētas frāzes iegūst pavisam citu nozīmi. (KONTINENTS)

Neilgi pēc Trīsdesmitgadu kara Bavārijas pilsētā Šongavā no Lehas upes tiek izvilkts mirstošs zēns. Viņam uz pleca ir redzama savāda zīme, kas liek domāt par raganu būšanām, un šongavieši tūdaļ apsūdz vietējo vecmāti Martu Štehlini. Lai nomierinātu pilsētnieku satrauktos prātus, rātskungi mīļuprāt sievieti sodītu ar nāvi jau tai pašā dienā. Bendem Jākobam Kuislam ar spīdzināšanu jāpanāk, lai vecmāte atzīstas noziegumos, taču viņš ir pārliecināts: vecā sieviete nav vainīga. Ar savas meitas Magdalēnas un jaunā pilsētas daktera palīdzību Jākobs izmeklē arī citu bērnu pazušanas un slepkavības apstākļus. Noskaņojums pilsētā sakāpj līdz histērijai. Ja patiesība netiks atklāta tuvākajā laikā, vecmāte mirs.
Olivers Pečs (Oliver Pötzsch, dz. 1970), vācu rakstnieks, jau vairākus gadus strādā Bavārijas televīzijas un radio studijās par scenāristu. Viņš pats ir Kuislu dzimtas pēctecis, kura 300 gadus bija slavenākā benžu dinastija Bavārijā. Romāns «Bendes meita» ir pirmā grāmata sērijā par bendes Jākoba Kuisla izmeklētajiem noziegumiem. (ZVAIGZNE ABC)

Ģimenes pusdienu laikā Teresa, kura nesen apprecējusies, aiziet uz vannasistabu, atpogā blūzi un iešauj sev sirdī. Kāpēc viņa atņem sev dzīvību tik drīz pēc medusmēneša? Pēc daudziem gadiem šis noslēpums nedod mieru tikko laulību noslēgušajam Huanam, kura tēvs savulaik bijis precējies ar Teresu. Huans, tuvodamies patiesības izzināšanai, sāk izvērtēt savas attiecības un vērtības un pārdomāt, vai maz ir būtiski uzzināt, kas patiesībā noticis. «Tik balta sirds» ir romāns par patiesību un likteni, par pateikto un noklusēto, par laulību, slepkavību un aizdomām, par sirdīm, kas ir baltas savā nezināšanā, bet pamazām iemanto krāsu, uzzinot to, ko nemaz nevēlas zināt. Havjers Mariass (Javier Marías), spāņu rakstnieks, kas tiek dēvēts par vienu no dižākajiem dzīvajiem pasaules autoriem, dzimis Madridē 1951. gadā. Viņa darbi tulkoti vairāk nekā 30 valodās un novērtēti ar neskaitāmām – gan dzimtās Spānijas, gan starptautiskām – literārām prēmijām. Tieši romāns «Tik balta sirds» padarīja Havjeru Mariasu par vienu no pasaulē ietekmīgākajiem spāņu autoriem. (ZVAIGZNE ABC)

Elena Trotone atstāj Londonu un dodas rakstīt grāmatu uz tādu vietu, kur viņu nemūžam nemeklēs viņas pārmēru prasīgā māte. Saderētajam līgavainim Viljamam savu aizbraukšanu Elena skaidro kā vajadzību nedaudz apstāties lielajā dzīves skrējienā. Konnemaras piekrastes ainavas mežonīgais skaistums un senās bākas drupas slēpj ne mazums noslēpumu, kas gadiem ilgi gaidījuši, līdz tiks atklāti, un nostāstu par to, kā varētu būt bijis toreiz… ja vien ļaužu valodās dzimusī patiesība nebūtu pavisam savādāka. Neatminētas mīklas gaidīt gaida jauno rakstnieci… «Bākas noslēpumi» ir Santas Montefjores labākais un krāšņākais romāns, kurā mežonīgās dabas skaistums nesaraujami saplūst ar cilvēku likteņiem, kur bez pagātnes nav iespējama šodiena un kur mīlestība ir mūžīga... Agrāk izdotie Santas Montefjores romāni – «Mīlestības nošu raksti», «Tiksimies zem mīlas koka» un «Sirdspuksti tālumā» – guvuši nedalītu lasītāju atzinību. Tie ir kā simfonija mīlestībai, kas ir tikpat varena un mūžīga kā okeāns. (KONTINENTS)

Vai ilgām un to izdzīvošanai ikdienas realitātē var būt vēl labāka vieta par virtuālo telpu?
Leo Leike pārpratuma pēc saņem e-pasta vēstuli no nepazīstamas sievietes un pieklājības pēc atbild viņai. Un atbild arī viņa – Emmija Rotnere. Drīz Leo atzīstas: «Es neprātīgi interesējos par Jums, mīļā Emmij! Un apzinos arī, cik absurda ir šī interese.» Mazliet vēlāk atzīstas arī Emmija: «Jūsu rakstītās rindiņas un mani prātojumi par tām rada priekšstatu par cilvēku, kāds acīmredzot tiešām ir iespējams īstenībā.» Šķiet, tas vairs ir tikai laika jautājums, kad notiks pirmā personiskā tikšanās, tomēr šis jautājums uztrauc abus tik ļoti, ka tikšanās tiek atlikta vēl un vēl. Turklāt Emmija ir precējusies, bet Leo patlaban cenšas pārdzīvot attiecību izjukšanu... Vai rakstiski paustās jūtas saglabāsies, viņiem satiekoties pa īstam? Un, ja saglabāsies, – ko darīt tad? Daniels Glatauers ir dzimis 1960. gadā Vīnē, studējis pedagoģiju un mākslas vēsturi, kopš 1985. gada strādā žurnālistikā, ir vairāku grāmatu autors. «Sargies ziemeļvēja» 2006. gadā tika nominēts Vācu grāmatu balvai kā gada labākais romāns. (ZVAIGZNE ABC)

Kora mēģinājums kādā villā Helsinku apkaimē nevar turpināties, jo vienu no dziedātājiem – šarmanto Juku Peltonenu – piekrastē atrod mirušu. Kas tas ir – nelaimes gadījums vai slepkavība? Izmeklēšana tiek uzticēta jaunajai, visnotaļ pašironiskajai policijas konsteblei Marijai Kallio, kurai šī lieta ir lieliska iespēja beidzot iegūt cieņu vecāko kolēģu acīs. Studiju gados viņa labi pazinusi dažus no kora dalībniekiem, kuri nu ir aizdomās turamo statusā. Vai tas palīdzēs izmeklēšanai vai – gluži otrādi – kļūs par šķērsli patiesības noskaidrošanai? Vācot pierādījumus un aptaujājot ļaudis, kas pazinuši Juku, pamazām atklājas fakti, kas jauko puisi parāda visnotaļ nepievilcīgā gaismā un paplašina iespējamā slepkavas kandidātu loku. Bet laiks nepielūdzami rit uz priekšu, un ļaundaris var nogalināt vēl kādu, kurš zina pārāk daudz...
Lēna Lehtolainena (dz. 1964) ir somu rakstniece, kuras pirmā grāmata iznāca, kad jaunajai rakstniecei bija tikai 12 gadu. Tagad L. Lehtolainena ir slavenākā somu kriminālromānu autore, kuras grāmatas tulkotas jau vairāk nekā divdesmit pasaules valodās. Rakstniece 1997. un 1998. gadā ir saņēmusi Somijas kriminālromānu biedrības balvu, bet 2000. gadā – Espo pilsētas Mākslas balvu. Romāns «Mana pirmā slepkavība» ir pirmais sērijā par Marijas Kallio izmeklētajiem noziegumiem. (ZVAIGZNE ABC)

Ja jums patika grāmata «30 minūtes virtuvē», tad arī «15 minūtes virtuvē» jūs patiesi pārsteigs. Mūsu dzīvē ir daudz tādu dienu, kad visu nosaka ātrums, un šeit var ļoti palīdzēt «15 minūtes virtuvē». Grāmatā iekļautas receptes vienkāršiem, garšīgiem, pilnvērtīgiem, ātri pagatavojamiem ēdieniem, kurus ir patiess prieks ēst un kuri ir piemēroti aizņemtiem cilvēkiem.
«15 minūtes virtuvē» ir grāmata ar attiecīgu noskaņu, un, ja ļausieties tai, tā jūs patiešām aizraus. Tā ir jautra, dinamiska, asprātīga ēdiena gatavošana. Jā, dažas pirmās reizes, iespējams, jūs gatavosiet ēdienu mazliet ilgāk nekā 15 minūtes, bet tas ir normāli – nav kur steigties. Šīm jaukajām receptēm ir noteikts ritms, un katrai ir savs pulsējums. Kad jūs to uztversiet un izpratīsiet saīsinājumu un norāžu nozīmi, jūs noteikti spēsiet likt galdā šos ēdienus jau pēc 15 minūtēm. Un, protams, tas ir pa spēkam ne tikai šefpavāram. Šīs receptes ir testējuši dažādi pavāri, sākot ar pusaudžiem un pensionāriem un beidzot ar aizņemtiem vecākiem, un viņu atbildēs ir jūtama tā pati sajūsma, kas ir autoram un viņa komandai – daudz pozitīvu izjūtu un entuziasma. Ja to varēja izdarīt viņi, tad to noteikti varat arī jūs!
Džeimijs Olivers: «Receptes esmu pārbaudījis vairākkārt, lai būtu drošs, ka šī grāmata kļūs par jūsu uzticamu kompanjonu, un ceru, ka to novērtēs arī ģimene, kad jūs pagatavosiet kādu no šiem ēdieniem. Domāju, ka grāmata jums patiešām iepatiksies – es pats ar to ļoti lepojos.» (ZVAIGZNE ABC)

«Graudaugi ir veselīgi» – šis apgalvojums šķiet tik pašsaprotams, ka vairums cilvēku, pat ārsti un uztura speciālisti, to neapšauba. Taču patiesībā kvieši vairs nav tas veselīgais olbaltumvielu, ogļhidrātu un minerālvielu avots, kas vēl pirms dažām desmitgadēm. Kviešu produkti, kas nonāk veikalu plauktos, ir ražoti no hibridizāciju rezultātā pārveidotiem graudaugiem, kuru uzturvērtība ir noplicināta.
Ja ciešat no liekā svara vai garastāvokļa svārstībām, mēdzat piedzīvot pēkšņas izsalkuma lēkmes un izjūtat hronisku nogurumu, iespējams, pie vainas ir tieši šķietami nekaitīgie kvieši. Amerikāņu kardiologs Dr. Viljams Deiviss, veicot ilggadēju pētījumu, kurā piedalījās vairāk nekā 2000 pacientu, atklāja ko šokējošu: kviešu izstrādājumu lietošana uzturā ne vien nav veselīga, bet pat ir kaitīga. Novērojot pētījuma dalībniekus, Dr. Deiviss secināja, ka, atsakoties no kviešu produktiem, uzlabojas vispārējais veselības stāvoklis:

- pazūd «kviešu vēderiņš» jeb «riepa» uz vēdera,
- uzlabojas celiakijas un diabēta slimnieku stāvoklis,
- pazūd gremošanas problēmas,
- izzūd artrīta simptomi,
- samazinās holesterīna līmenis asinīs,
- uzlabojas ādas stāvoklis, redze, mazinās matu izkrišana,
- mazinās iekaisumi un reimatisms,
- uzlabojas kaulu blīvuma rādītāji.