/nginx/o/2018/07/17/10351865t1h4bbf.jpg)
«Varbūt kādai/kādam šķitīs dīvaini, ka es prasu padomu internetā, taču man nav drosmes to izrunāt ar kādu draudzeni. Vispār uzskatu, ka sieviete sievietei nevar īpaši uzticēties. Iespējams, ka anonīmi jau var. Bieži šeit lasu diskusijas un arī vēlos padalīties. Varbūt kādai no lasītājām kļūs vieglāk, lasot manas izjūtas,» savu stāstu forumā portālā «Mammamuntetiem.lv» iesāk kāda sieviete.»
«Vispār es iztēlojos, ka rakstu uz papīra lapas tādus kā sava vīra plusus un mīnusus. Varbūt muļķīgi, taču man gribētos, lai šo lapiņu ierauga kāds un pasaka, kā tad tur īsti ir. Zinu, zinu: pati jau arī neesmu nekāds zelta gabaliņš. Pastāstīšu, ka precējušies esam nesen, taču pazīstami esam gadus četrus. Abi esam vecumā līdz 25.»
Mani vīrā un ap vīru kaitina daudzas un dažādas lietas (piebildīšu, ka mums ir arī 6 mēnešus vecs bērns).
- Viņš no rītiem vienmēr ilgi «pampst» (arī darba dienās) un nevar izvīstīties no gultas.
- Brokastis man tiek uztaisītas tikai pēc mana lūguma, reti (piemēram, brīvdienās).
- Brokastu, pusdienu, vakariņu gatavošanā viņš nekad nepiedalās, piedalās tikai pēc mana lūguma. Pats negatavo.
- Viņš ir ļoti nevīžīgs: drēbes nomet, kur pagadās, nekad neko nenoliek vietā, šķīvi pēc ēšanas no galda nenovāc. Viss tiek izpildīts pēc manas komandas.
- Viņam patīk daudz laika pavadīt pie datorspēlēm, TV. Citās darbībās mājās viņu neredzu.
- Vīrs ir samērā nevīžīgs arī pret savu izskatu. Man jāatgādina, lai viņš aizietu pie friziera vai savu reizi uz solāriju.
- Vīrs par sevi ir samērā nepārliecināts kā vīrietis. Viņš ir samērā kompleksains, lai gan izskats viņam ir labs un par sieviešu uzmanības trūkumu nevar sūdzēties.
- Vīrs ir greizsirdīgs uz mani par manu pagātni, par iepriekšējiem draugiem, tagadējiem uzmanības apliecinājumiem no citiem vīriešiem.
Šī greizsirdība mani sāk nogurdināt.
- Vīrs šo gadu laikā ne reizi (!) nav sarūpējis man kādu pārsteigumu (kāda maza mīļa dāvaniņa, masāža, ceļojumiņš, izbraukums u.tml.). Vienmēr pārsteigusi viņu esmu es. Pat bildināšanu paredzēju un zināju, kāda tā būs.
- Vīrs ir aizmāršīgs. Man viņam jāatgādina svarīgas lietas (kas saistītas ar nozīmīgiem datumiem, ārstiem, un pat kristībām!!!) pat desmitiem reižu. Sāku nogurt no tā, ka man ir visu laiku jāatceras, lai viņš kaut ko neaizmirst. Zinu, ka šī īpašība viņam kaitē arī darbā.
- Nejūtos seksīga ar viņu gultā. Tieši visu iepriekš minēto iemeslu dēļ, jo sāku justies kā viņa mamma, ne sieva. Lai gan loceklis un meistarība gultā nav tā sliktākā.
- Mans vīrs nav cīnītājs. Man nepatīk, ka viņš viegli padodas, necīnās. Kaut vai par labāku amatu, jo, viņaprāt, viņš ir sasniedzis pietiekami daudz.
- Mani sāk saistīt citi vīrieši, un vīrs to redz.
Taču trakākais: viņš necīnās, ir greizsirdīgs, taču ļauj svešiem vīriešiem mani aplidot.
Un tagad mazliet par plusiem:
+ Vīrs ar bērnu ņemas, rūpējas par viņu, mīl no visas sirds. Labāka tēta manam bērnam noteikti nav.
+ Jūtu, ka vīrs cenšas, taču es neteiktu, ka viņam īpaši sanāk.
+ Seksuāli viņš mani grib visu laiku, ar komplimentiem neskopojas un atgādina savu mīlestību pret mani.
+ Izpilda visu pēc manām prasībām (kas nav nekādas astronomiskās, bet elementāras, kaut vai – iznest gružu kasti tieši tagad, nevis pēc stundas!!)
+ Vīrs ir pieklājīgs, labi audzināts, vienmēr mani atbalsta.
Jūtu, ka visu laiku esmu stresā un neapmierināta ne ar vīru, ne ar savu dzīvi. Biežāk gribas pabūt vienai ar mazo vai vispār vienai pašai. Bez vīra. Katru dienu paceļu balsi, diemžēl bērna klātbūtnē, jo vīrs nav izdarījis kaut ko man pa prātam.
Vai es par daudz vīru zāģēju?»