Kad mazulim pielīp garais klepus...

Pirms tika ieviesta vakcīna, ar garo klepu ik gadu slimoja ap 425 cilvēkiem, bet kopš vakcīnas ieviešanas 1959.gadā, slimību gadījumu skaits ir krasi samazinājies un , piemēram, laika posmā no 2006. līdz 2008.gadam ar garo klepu slimoja 6 zīdaiņi vecumā līdz 11 mēnešiem, 15 bērni vecumā no 1 līdz 6 gadiem, 23 pusaudži vecumā līdz 14 gadiem, kā arī 19 jaunieši vecumā 17 gadiem.

Pazīmes un simptomi

Pirmie garā klepus simptomi ir tādi paši kā parastā klepus simptomi:

- tekošs deguns;

- šķaudīšana;

- viegls klepus;

- neliels drudzis.

Aptuveni pēc 1 līdz 2 nedēļā, sausais, kairinošais klepus transformējas klepus viļņos. Klepus lēkmes laikā, kas ilgst vairāk par minūti, bērns var kļūt sarkans. Lēkmes beigās raksturīga rejoša skaņa izelpas laikā un iespējama arī vemšana. Parasti starp lēkmēm bērns jūtas labi.Lai gan visbiežāk ar garo klepu slimo tieši zīdaiņi un jaunāki bērni, kuri inficējas ar B. Pertussis baktēriju, ne visiem bērniem būs rejošs klepus. Piemēram, zīdaiņi var neklepot tā kā to darītu vecāki bērni. Var izskatīties, ka viņi mēģina tvert pēc gaisa, piesarkstot un pat apstādinot elpošanu uz pāris sekundēm smagāko lēkmju laikā.

Lipīgums

Garais klepus ir ļoti lipīgs. Baktērija izplatās no cilvēka uz cilvēku sīku pilienu veidā no inficētās personas mutes vai deguna. Tās nokļūst gaisā, kad inficētā persona šķauda, klepo vai smejas. Pēc tam apkārtējie var inficēties, ieelpojot gaisa pilienus vai ar inficētām rokām pieskaroties mutei vai degunam.

Inficētie cilvēki viegli pārnēsā garo klepu agrā slimības stadijā- aptuveni 2 nedēļas pēc tam, kad klepus ir sācies. Antibiotikas samazina lipīguma laiku līdz pat 5 dienām, sākot no antibiotisko medikamentu lietošanas sākuma.

Profilakse

Pret garo klepu ir iespējama aizsardzība- vakcīna, kas ir daļa no Latvijā noteiktā vakcinācijas kalendāra. No 2010.gada vakcinācija pret garo klepu tiks veikta pirmajā dzīves gadā, 1. balstvakcinācija- 12 līdz 15 mēnešu laikā, savukārt 2. balstvakcinācija- 7 gadu vecumā.

Eksperti lēš, ka 80% nevakcinēto ģimenes locekļu saslims ar garo klepu, ja viņi dzīvo zem viena jumta ar inficēto personu. Šī iemesla dēļ ikvienam, kurš nonāk ciešākā kontaktā ar slimnieku vajadzētu saņemt antibiotiku devu, lai aizkavētu slimības izplatību. Jaunākiem bērniem, kuri nav saņēmuši visu vakcinācijas kalendārā noteikto vakcīnu daudzumu, bet ģimenē kāds ir saslimis, vajadzētu saņemt papildus vakcinācijas devu steidzamā kārtā.

Inkubācijas periods

Inkubācijas periods (laiks starp inficēšanos un simptomu parādīšanos) garajam klepum parasti ir no 7 līdz 10 dienām, bet var ilgt arī līdz 21 dienai.

Slimības ilgums

Garo klepu var izraisīt arī ieilguši simptomi. Bērniem parasti no 1 līdz 2 nedēļām ir parastas saaukstēšanās simptomi, kas turpinās līdz 4 nedēļām ar klepošanu, tomēr klepošana var arī ieilgt. Pēdējā garā klepus slimības posmā simptomi var izzūd un dažiem bērniem atgūšanās periods var ilgt pat mēnešiem.

Profesionāla ārstēšana

Piezvani savam ārstam, ja Tev ir aizdomas par garo klepu. Lai noteiktu diagnozi, ārsts apskatīs mazuļa slimības vēsturi, veiks izmeklējumus un paņems analīžu paraugus uz B. Pertussis baktēriju. Ārsts var nozīmēt arī asins analīzes, kā arī rentgenu.

Ja Tavam bērnam ir garais klepus, parasti ārsts izraksta antibiotiku kursu 2 nedēļu garumā. Eksperti norāda, ka medikamenti ir efektīvākais veids, kā samazināt infekcijas ilgumu, ja zāles ir iedotas slimības sākuma stadijā pirms sākas klepus lēkmes. Tomēr pat tad, ja antibiotikas kurss tiek uzsākts vēlāk, antibiotiku lietošana ir nozīmīga, lai samazinātu garā klepus izplatību citu cilvēku starpā. Neaizmirsti savam ārstam pajautāt arī par citu ģimenes locekļu aizsardzību.

Bērniem, kuri slimo ar garo klepu, mēdz nozīmēt ārstēšanos slimnīcā, sevišķi tas ir raksturīgi zīdaiņiem un maziem bērniem, jo viņiem ir lielāks komplikāciju risks, piemēram, pneimonija, kas piemeklē aptuveni 1 no 5 bērniem līdz 1 gada vecumam, kurš ir slimojis ar garo klepu. 75% no bērniem, kuri ir jaunāki par 6 mēnešiem, tiek hospitalizēti. Bērniem, kuri ir jaunāki par 6 mēnešiem, garais klepus var būt par nāvējošs.

Atrodoties slimnīcā, bērnam var rasties nepieciešamība pēc elpceļu sekrēta atsūkšanas. Ja nepieciešams, tiek uzraudzīta elpošana un skābekļa padeve. Ja bērnam ir grūtības ar ēšanu vai ir dehidratācijas pazīmes, var būt nepieciešama intravenozo šķidrumu ievadīšana. Tiek veikti arī piesardzības pasākumi, lai novērstu infekcijas izplatīšanos uz citiem pacientiem, slimnīcas personālu un apmeklētājiem.

Ārstēšana mājās

Ja Tavs mazulis tiek ārstēts mājās, noteikti seko līdzi zāļu došanas grafikam, kā ārsts ir izrakstījis. Klepus zāļu lietošana visticamāk nepalīdzēs un pat spēcīgākās zāles nespēs novērst klepus lēkmi.

Atlabšanas periodā ļauj bērnam atpūsties gultā un lieto gaisa mitrinātāju, lai palīdzētu atvieglo sekrēta izdali un mīkstinātu kairinātās plaušas un elpošanas ceļus. Izvairies no kairinātājiem, piemēram, aerosola sprejiem, tabakas dūmiem, ēdiena dūmiem.

Bērniem, kuriem ir klepus, var vemt vai neēst vai nedzert biežās klepošanas dēļ. Tāpēc piedāvā mazākas un biežākas maltītes un iedrošini bērnu daudz dzert. Vēro bērnu, vai neparādās dehidratācijas pazīmes, piemēram, letarģija, slāpes, iekritušas acis, sausa mute un mēle, sausa āda, raudāšana bez asarām.

Kad izsaukt ārstu

Izsauc ārstu, ja ir aizdomas, ka bērnam ir garais klepus vai arī aizdomas, ka garais klepus ir kādam ģimenes loceklim ( pat tad, ja bērns ir saņēmis visas vakcīnas devas).

Bērnu vajadzētu parādīt arī ārstam, ja:

- klepošanas laikā bērns kļūst sarkans;

- pēc klepošanas seko vemšana;

- klepošanas laikā dzirdi rejošas un sēcošas skaņas.

Ja Tavam bērnam ir garais klepus un nozīmēta ārstēšanās mājās, meklē medicīnisko palīdzību, ja bērnam ir grūtības elpot vai ir dehidratācijas pazīmes.