Kājas jāsāk gatavot vasarai jau tagad (8)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Teicienu "kal ratus ziemā, ragavas - vasarā" var attiecināt arī uz kāju veselību un skaistumu, proti - lai, vasarai pienākot, nerastos nepatīkamas atklāsmes, ka kājas peldsezonai nav īsti gatavas, par tām jāparūpējas jau laikus. Tad vasaru varēs sagaidīt bez problēmām, ar skaistām un vieglām kājām.

Lielākais ienaidnieks, kas bojā kāju izskatu un pašsajūtu, ir kāju vēnu problēmas, kas ikdienā var izpausties dažādi: smaguma sajūta, pietūkušas potītes, krampji, paplašinātas un izspiedušās vēnas, pigmentācija potītes rajonā, nieze vai pat čūlas. Šie un vēl citi simptomi saistīti ar kāju vēnu saslimšanām.

Kāju vēnu konsultatīvā centra "Vēnu centrs" ķirurgs – flebologs dr. med. Uldis Mauriņš skaidro, ka kāju virspusējo vēnu varikoze ir viena no biežākajām saslimšanām, ar ko slimo kā sievietes, tā vīrieši.

"To rosina dažādi faktori. Viens no tiem - mazkustīgs dzīvesveids. Ilgstoši stāvot vai sēžot, cilvēka vēnas tiek pastiprināti noslogotas. Arī palielināts ķermeņa svars rada vēnām papildu slodzi. Rezultātā venozās nepietiekamības izpausmes ir izteiktākas. Savu devumu vēnu slimību attīstībā dod arī iedzimtība. No saviem vecākiem mēs mantojam īpašības, kas nosaka vēnu izturību. Ja vecāki slimo ar vēnu varikozi, tad arī bērniem ir palielināts saslimšanas risks," skaidro dr. Mauriņš.

Sievietēm papildu risks ir grūtniecība. Tās laikā samazinās gludo muskuļu tonuss, lai varētu augt dzemde. Diemžēl tonuss samazinās arī kāju vēnu sieniņās, tās kļūst vaļīgākas. Lielais svars grūtniecības laikā papildus noslogo kājas, no kā cieš vēnas. Arī vecumam ir sava nozīme, proti, jo vecāks kļūst cilvēks, jo lielāks risks saskarties ar vēnu problēmām. Statistika liecina, ka 20 gados vēnu varikoze ir tikai 3% cilvēku, taču, sasniedzot 60 gadu vecumu, slimība ir aptuveni 30% iedzīvotāju.

Lai vasarā nebūtu jābaidās vilkt svārkus vai šortus, kājas siltajai sezonai var sagatavot laikus, ķeroties pie darba jau tagad. Pirmkārt, lai pārbaudītu vēnu stāvokli, dodieties pie profesionāļa un veiciet kāju vēnu sonogrāfiju. Duplekssonogrāfija ir visefektīvākā venozo saslimšanu diagnostikas metode. Šādi iespējams atklāt saslimšanu agrīnā stadijā un laikus sākt ārstēšanu. Izmeklēšana aizņem 10 - 15 minūtes. Tā ir nesāpīga un nekaitīga. Tās laikā tiek izmeklētas gan virspusējās, gan dziļās vēnas. Ja vēnas izrādīsies neveselas, tad tiks noteikti slimie vēnu posmi un kopā ar pacientu sastādīts ārstēšanas plāns.

Dr. Uldis Mauriņš skaidro: "Mēs "Vēnu centrā" ārstēšanā izmantojam pasaulē patlaban visefektīvākās un visprogresīvākās ārstēšanas metodes. Šādu metožu izmantošana sniedz iespēju ārstēt tikai slimos vēnu posmus, neskarot veselos, tādējādi iegūstot maksimālu ārstniecisku un kosmētisku efektu. Un, ja būs nepieciešams veikt operāciju, pacients jau operācijas dienā varēs turpināt ierastās dzīves un darba aktivitātes."

Par vēnām var rūpēties arī pats mājas apstākļos. Pirmkārt, ja nav izteiktas vēnu problēmas, tad dr. Mauriņš iesaka - centieties, lai tādas arī nerastos. Sekojiet līdzi savam ķermeņa svaram. Izvairieties no stāvēšanas vai sēdēšanas ilgāk par vienu stundu bez pārtraukuma, kā arī nesēdiet sakrustotām kājām. Dzeriet daudz ūdens - vismaz 2 litrus dienā. Nodarbojieties ar sportu: skrieniet, peldiet, brauciet ar riteni. Ikdienā valkājiet ērtus apavus – jo zemāks papēdis, jo labāk.

Ja vēnu problēmas jūs jau skārušas un bijušas operācijas, tad esiet uzmanīgi. Valkājiet piemērotas, kvalitatīvas kompresijas zeķes, kuras jums ieteikuši speciālisti. Regulāri no rītiem dušojiet pēdas un apakšstilbus ar aukstu (16-18o) dušu. Ja tūkst kāju apakšstilbi, naktī paceliet gultas kājgali. Izvairieties no karstuma (virs 28o) - sauna, pirts, karsta vanna. Tāpat samaziniet biežu smagumu celšanu un, kad vien iespējams, ejiet kailām kājām. Sievietēm der atcerēties, ka nav vēlams vienlaikus lietot hormonālās kontracepcijas līdzekļus un smēķēt - šī kombinācija paaugstina trombembolisko komplikāciju risku. Sportojiet ar mēru un izvairieties no sporta veidiem, kur ir augsts traumatizācijas risks (futbols) vai bieži, pēkšņi sasprindzinājumi (teniss, skvošs). Ja parādās sāpes kāju muskuļos (ilgāk par 2 dienām), ko pavada klepus, elpas trūkums, reibonis, apmeklējiet ārstu.

Par kāju vēnām būtu jāpadomā arī ceļojot. Ja plānojat garu ceļojumu, kur būs ilgi jāsēž (automašīnā, vilcienā, lidmašīnā), lietojiet daudz šķidruma, velciet kompresijas zeķas, ja iespējams - reizi dienā novietojiet kājas augstākā stāvoklī, ik pa brīdim pastaigājiet vai izkustiniet pēdas, tās apļojot.

Komentāri (8)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu