10 ieteikumi pēdu labsajūtai (6)

Konsultē „DYNASTY” podiatrijas (ārstnieciskās pēdu kopšanas) speciāliste Tatjana Ivanova:

• Lai neiedzīvotos dermatoloģiskās kaitēs, nelietojiet svešas čības, it īpaši baseinos un pedikīra kabinetos, kur ir paaugstināta bīstamība saslimt ar ādas slimībām. Apavus nepārmantojiet no citiem, jo katram cilvēkam ir sava gaita, kas pēc pāris nēsāšanas reizēm atspoguļojas apavu formā (viens vairāk nonēsā papēžus, otrs - sānu daļu, cits - purngalu). Izvēlieties apavus ar fizioloģiski pareizu pēdiņu (ar izcilnīšiem konkrētās vietās) vai arī kurpēs ievietojiet ortopēdiskos ieliktnīšus. Tie vēlami ne tikai plakanās pēdas gadījumā, bet arī, lai saglabātu pareizu gaitu, nenospiestu sviedru dziedzerus un pēdas mazāk svīstu.

  Ja iespējams, biežāk noaujiet kurpes un atpūtiniet kājas.

• Vasarā nēsājiet vieglas sandales, lai pēdas elpotu. Ja dzīve piespiež kājas iespīlēt slēgtās kurpēs un tās velkat uz kailas pēdas, izvēlieties apavus ar fizioloģiski pareizu zoli vai arī tajos ievietojiet frotē vai kokvilnas ieliktnīšus, kas uzsūc mitrumu.

• Pēc mazgāšanas pēdas rūpīgi noslaukiet. Starp pirkstiem palikušais slapjums ir ideāla augsne baktērijām.
• Apmeklējot sabiedriskas vietas (pirti, peldbaseinu), nolakojiet nagus ar pretsēnīšu laku! Kaut arī uzskata, ka nagu laka bojā nagus, šī caurspīdīgā laka iesūcas raga kārtā un nagu pasargā no sēnītes. Tomēr tā aizsargā tikai naga redzamo daļu. Tiklīdz tas ataug, infekcija nagam var piekļūt. Pēc pastaigas pa publiskām vietām un pludmales smiltīm kājas vēlams nomazgāt, jo infekcija var iespraukties arī starp nagu un ādu. Tā kā sēnītes īpaši bieži sastopamas karstās jūrmalas smiltīs, pēc pastaigas kājas var noskalot ar jūras ūdeni, kas ir dezinficējošs.
• Pārāk bieža staigāšana ar kailām pēdām pa melnzemi var kļūt par iemeslu sausai un raupjai ādai, jo zeme no ādas mēdz “izsūkt” tauku sekrētu. Labāk pastaigāties pa zāli vai uzvilkt kokvilnas zeķītes.
• Ar dažādiem pumekiem un vīlēm pēdas apstrādājiet pirms vannošanas, sausas. Tos izmantojiet ne biežāk kā reizi nedēļā un sabiezējumu noberziet līdz noteiktai robežai. (Pēdu apstrāde jābeidz, tiklīdz jūt siltumu no pēdas, kas liecina par veselu ādu.) Ja ieberžas jau nākamajā kārtiņā, pēdas kļūst jutīgas, viegli ievainojams (veidojas plaisiņas), pārragošanās process paātrinās – āda pati sev veido aizsargkārtu. Šos traumējošos mehāniskos noņēmējus, cik vien iespējams, aizstājiet ar pīlinga krēmiem, kā arī ikreiz pēc apstrādes pēdas ieziediet ar krēmu.
• Kāju nagus apgrieziet ar speciālām knaiblītēm taisni (no viena stūrīša līdz otram) un atstājiet vismaz 1 mm garumā, lai neveicinātu nagu ieaugšanu un nagu struktūras izmaiņas. Turklāt, lai netraumētu nagus, labāk lietot smilšpapīra vai minerāla nagu vīlīti, nevis metāla.
• Tā kā kājām jāiztur milzīga slodze, tās pienācīgi jāpalutina un jāatpūtina. Ik dienu pavannojiet pēdas tējas novārījumā (kumelītes, kliņģerītes u.c.) vai vēsā ūdenī, kam pievienota soda, ābolu etiķis vai jūras sāls (uz 1 l ūdens viena ēdamkarote), kas sniegs arī ārstniecisku efektu – profilaktiskos nolūkos novērsīs dermatoloģiskas saslimšanas.

  Taču ūdens temperatūra nedrīkst pārsniegt 37- 38 ^oC, un pēdas nevajag mērcēt ilgāk par 5 - 10 minūtēm, lai papildus neveicinātu ādas sausumu.

  Tā kā šāda kāju vannošana ne tikai stimulē asinsriti, bet arī mīkstina ādu, vanniņas atvieglos krēmu iedarbību. Pēc tās ieziediet pēdas ar kādu ārstniecisku kāju kopšanas līdzekli. Kājas, tāpat kā ķermeni, var pakļaut kontrastpeldēm vai kontrastdušām. Piemēram, uz trim minūtēm kājas paturēt siltā ūdenī, vienu minūti - aukstā. Galvenais kāju vannošanu pabeigt ar auksto peldi!

• Lai radītu labsajūtu pēdām, svarīgi veikt vingrojumus! Vasarā, cik vien bieži iespējams, bradājiet pa ūdeni. Ja nav tādas iespējas, piepildiet bļodu ar ūdeni, ievietojiet tajā sūkli vai bumbiņu un ar kāju pirkstiem to mēģiniet satvert un izvilkt. Bļodā var ievietot arī smiltis, tajās urbināties un ar pirkstiem censties satvert smiltis.
• Ikdienā lietojiet ārstnieciskos kāju kopšanas līdzekļus, kuriem ir dezinficējoša iedarbība un kas atkarībā no to sastāva novērš konkrētas problēmas - ādas sabiezējumus, kāju nogurumu, niezi pirkstu starpās, mazina pēdu svīšanu utt. Krēmus var izvēlēties ar atsvaidzinošu vai sildošu iedarbību. Tos nedrīkst smērēt pirkstu starpās, jo šajās vietās krēmi neiesūcas ādā un tā sāk plaisāt. Ja kājas pastiprināti svīst, var lietot speciālus dezodorantus, tomēr, lietojot diendienā, tie var bloķēt sviedru dziedzerus. Visnekaitīgākie ir spray dezodoranti. Ar pūderveida dezodorantiem pēdas iepūderē uz nakti un no rīta rūpīgi izslauka pirkstu starpas. Tiem ir visilgstošākā – 24 h iedarbība.