Satraucas par bērnu drošību bērnudārzos un rotaļu centros

 

Bērni guļ uz aukstām grīdām un pusdienās ēd sazin ko – tieši ar šādu ziņu pie Tautas balss komandas vērsās jaunā māmiņa Natālija, kura ceļ trauksmi par to, ka Rīgā savairojušies tā saucamie nelegālie bērnudārzi!

Sieviete stāsta, ka dzirdēti visādi šausmu stāsti par it kā pieskatīšanas vietām jeb tautā dēvētajiem nelegālajiem bērnudārziem! Natālija ir neizpratnē par to, kā un kurš ļauj šādām iestādēm strādāt un kā lai vecāki zina, ka tur bērniem būs droši, ja īsti neviens likums un nekādi noteikumi uz pieskatīšanas iestādēm neattiecas!

Nelegālā alternatīva bērnudārziem


Natālija ir 24 gadus jauna māmiņa, kura pirmoreiz šogad savu atvasi pieskatīt veda uz bērnudārzu. Meklējot piemērotāko un drošāko pieskatīšanas vietu bērnam, viņa atklāja iestādes, kas pilda bērnudārza funkcijas, bet nav legālas.

"Tagad ir bērnudārza laiks, visi sāk iet bērnudārzos, bet rindas bērnudārzos ir ļoti lielas, jo vairāk par 1000 bērniem nevar tikt, tāpēc vecāki iekārto bērnus attīstības grupās, rotaļu grupās, pieskatīšanas centros," stāsta jaunā māmiņa Natālija.

Rotaļgrupās jeb pieskatīšanas centros bērnus var atstāt ne ilgāk kā uz četrām stundām. Ja bērnus tur baro un mazuļi guļ pusdienlaiku, jākārto licences, tomēr tā nenotiek.

"Šīs vietas neskaitās īsti, legāli bērnudārzi.Tur var atstāt bērnu uz mazu laiku vai vienkārši parotaļāties, bet tur viņus gan ēdina, gan gulēt liek, bet vai to kāds pārbauda, vai kādas atļaujas viņi saņem?" jautā Natālija.

Arī privāto bērnudārzu vadītāji saskaras ar šādu praksi

"Redziet, it kā dara to pašu, kā viņi saka, bet nekādas prasības viņiem netiek pieprasītas no tām, ko pieprasa mums. Lai iegūtu licenci, bērnudārzam jāizpilda visas prasības, kas noteiktas likumos. Pirmsskolas izglītības iestādēs ir gan Pārtikas un veterinārā dienesta, gan Veselības inspekcijas pārbaudes. Ja to visu nokārto juridiski, tad, lai viņi ir tie centriņi, bet drusciņ kaut kā jocīgi, ka vecāki atnāk un – tas tomēr ir bērnudārzs. Tad mēs izstaigājam tādus ūķus, tādus kaktus, ka, ziniet,  vienā istabā 15 bērni un ēdināšanu atved uz vietas, pašiem tur viņiem nekā nav..." secina Regīna Sakaite, bērnudārza vadītāja.

Reklāma


Vecāki šādus pieskatīšanas centrus izvēlas bērnudārzu garo rindu un lētākas maksas dēļ. Tomēr vecākiem jāapzinās – tas notiek uz bērnu drošības rēķina.


"Viņš zina, no kā viņš var prasīt atbildību, jo no tāda attīstības centriņa viņš nevar, jo viņam jau nav tāda formulējuma nemaz," tā Regīna.
Vadītāja uzskata – prasībām visiem vajadzētu būt vienādām.

"Gribētos jau panākt privātiem bērnudārziem, lai tās prasības būtu vienādas, arī attīstības centriņiem, kas pieskata uz visu dienu: ja pieskata uz visu dienu, tad lai arī prasības viņiem tādas, tomēr tā būtu pareizi," uzskata bērnudārza vadītāja.

Nereti šādi pieskatīšanas centri dēvē sevi arī par estētikas skolām. Viena no senākajām interešu izglītības skolām Rīgā -  Praktiskās estētikas skola pastāv jau 35 gadus. Šīs skolas sociālā pedagoģe Lidija Bekasova skaidro – bērnudārziem jāveic savas funkcijas, bet pieskatīšanas centriem – savas.

"Tā rotaļu istaba, manā skatījumā, būtu kā risinājums tiem vecākiem, kam vajag atstāt bērnu uz dažām stundām, bet nevarētu būt kā bērnudārza aizstājēja. Šādiem pieskatīšanas centriem nav likumu virknes, kas jāievēro, kā tas ir bērnudārziem. Es domāju, ka no bērnu tiesību aizsardzības viedokļa nav pieļaujams, tāpēc, ka tas saistīts ar bērnu drošību un arī Bērnu aizsardzības likums nosaka, ka bērniem jāaug drošā vidē, un, ja tā nav droša vide, tad tas nav pieļaujams," domā sociālā pedagoģe Lidija Bekasova.


Lai bērnudārzs iegūtu licenci sagatavot bērnus skolai, ir ļoti precīzas likuma normas, kas jāpilda.
.
"Ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums un uz šo likumu pamata izdotie MK noteikumi. Tai skaitā var pieminēt valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas un attiecīgo pašvaldību saistošos noteikumus. Skumjākais, ka rotaļu grupām jeb pieskatīšanas centriem vienīgie noteikumi, kas jāievēro, ir Bērnu tiesību aizsardzības likums un ugunsdrošības noteikumi. Pārējiem noteikumiem, kuri obligāti jāievēro, piemēram, bērnudārziem, ir tikai ieteicošs raksturs. Tas nozīmē – šādiem nelegālajiem bērnudārziem tie nav jāievēro," skaidro Ina Romāne, IZM Izglītības kvalitātes valsts dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste. 

Tomēr kāda izeja ir – dienestā var ziņot par šādiem pārkāpumiem.

"Dienests veic pārbaudes, gan plānotās pārbaudes – tematiskās, gan arī izskata iedzīvotāju iesniegumus, kas ir sūdzības. Ne vienmēr šie iesniegumi ir sūdzības, bieži vien ir jautājumi. Mēs pieņemam arī anonīmos zvanus. Dienests nodrošina uzticības tālruņa darbību.
Ja nebūtu pieprasījuma, nebūtu piedāvājuma, tomēr vecākiem rūpīgi jāapsver – cik drošās rokās un kādā vietā viņu bērns paliek," aizrāda Ina Romāne. 

"Manuprāt, tā ir vairāk vecāku atbildība, kur viņi savu bērnu liek, protams, es saprotu, ka visiem vajag strādāt, lai normāli dzīvotu, bet pašiem vecākiem arī vairāk jāinteresējas tajos rotaļu centros, kas notiek," pārliecināta ir jaunā māmiņa Natālija.


Bērnudārziem jāveic savas funkcijas, pieskatīšanas centriem savas, bet estētikas skolām - savas. Bet, lai šādi negodīgi uzņēmēji nevairotu savu peļņu uz nevienlīdzības principa, vecākiem būtu obligāti jāziņo Izglītības kvalitātes valsts dienestam.


Citi lasītāji iesaka


Šeit tiek apkopotas TVNET ziņas, kuras lasītāji visvairāk ir pārpublicējuši portālā draugiem.lv un facebook.com. Autorizējieties facebook un draugiem, lai redzētu, kas interesē Jūsu draugus.

Reklāma