Laiks gatavoties sulu tecināšanai (30)

Kļavu sula būs izteikti salda, jo tā satur krietni vien vairāk cukura, nekā bērzu sula. Taču arī bērzu sulas mēdz būt ļoti saldas, ja bērzs aug sausā vietā, piemēram, kalna galā.

Sulu var iegūt tikai īsu laiku – aptuveni četras nedēļas. Vislabāk sulas tecināt, kad sals ir atkāpies un temperatūra turas virs nulles. Kļavu sulas parasti sāk tecināt ātrāk. Savukārt bērza sulas vislabāk iegūt tieši sulu tecināšanas laika sākumā, tad tās satur mazāk olbaltumvielu un būs vieglāk uzglabājamas.

Jo gaisa temperatūra būs augstāka, jo sulas tecēs ātrāk un otrādi. Sulas daudzums ir tieši saistīts ar attiecīgā koka vecumu – vidēja vecuma koki ir vispiemērotākie, tie var sniegt aptuveni 20 – 30 litrus sulas diennaktī. Jāatceras, ka kvalitatīvākas sulas vienmēr būs no tiem kokiem, kas aug saulainās vietās. Sulu tecēšana izsīkst, tiklīdz kokiem sāk plaukt lapas.

Kā pareizi tecināt sulu

Lai iegūtu augstvērtīgu bērzu sulu, jāizvēlas kārpainais bērzs, kas aug smilšainā augsnē sausā vietā. Pūkainajam bērzam sula nav tik garšīga un veselīga, tas aug purvainā, mitrā vietā. Sulīgākie bērzi būs gados jaunākie un tie, kuri aug saulainās vietās. Bērzu sula būtu jātecina pēc iespējas tālāk no pilsētas, jo bērzs spēj uzņemt arī pilsētā esošās kaitīgās vielas, piemēram, izpūtēju gāzes.

Visstraujāk sulas tek laikā no 12 dienā līdz 18 vakarā – šajā laikā iespējams savākt pēc iespējas vairāk bērzu sulas. Saldāka bērzu sula tecēs no augstāk ieurbta cauruma vai arī vēl saldāku sulu iespējams iegūt pakarot pudeli bērza zarā un tecināt tieši no zara.

Sulas iegūšanai noderīgas visas kļavu sugas, it sevišķi tā sauktā cukura kļava. Šim nolūkam kļavām pirms pumpuru izplaukšanas apmēram l metru virs zemes ar svārpstu ieurbj 5 – 10 centimetru dziļu caurumu, kurā sulas notecināšanai iesit sulu mēli, t. i. 25 – 30 cm garu alkšņa renīti vai šim nolūkam speciāli izgatavotu metāla caurulīti. Zem sulu mēles gala novieto trauku sulas uzkrāšanai.

Katru gadu sulu drīkst tecināt no viena un tā paša koka, tomēr jāievēro viens nosacījums – urbuma vieta gan nedrīkst būt kāda no jau iepriekš izveidotajām.

Pēc sulas tecināšanas ļoti svarīgi ir atcerēties aiztaisīt urbuma vietu ar koka tapu, lai caurumā neiekļūtu kādas infekcijas, kas pēc tam var veicināt koksnes trupēšanu.

Sula veselībai

Bērzu un kļavu sulas satur daudz dabisko cukuru un mikroelementu, ko organisms viegli asimilē, tāpēc tām ir spēcinoša iedarbība. Ja ir iespēja tikt pie bērzu un kļavu sulām, varam kārtīgi izskalot savus organismus. Tās labi palīdz arī atbrīvoties no liekā svara. Visvērtīgākās ir tikko tecinātās sulas, vēlams tās izmantot 3 – 4 stundu laikā. Tautā šādu sulu sauc par dzīvo ūdeni. To sastāvā ir kālijs un virkne citu mikroelementu, arī vitamīni, taču to daudzums ir niecīgs, tāpēc efekts ir tieši izdzertajā sulas daudzumā. Uzņemot lielu šķidruma daudzumu, tiek veicinātas ne tikai urīnu dzenošās funkcijas, bet arī svīšana. Tā iespējams mazināt sāļu izgulsnējumus organismā, īpaši, urīna izvadsistēmā, skalo smiltis no urīnizvadceļiem. Sulas palīdz izvadīt no organisma šlakvielas. Pēc sulu kūrēm vingrumu iegūst arī mugurkauls un locītavas. Lai justu efektu, sulas vēlams dzert pa litram vai diviem dienā vismaz 10 dienas pēc kārtas.

Tā kā bērzu sulā ir daudz organismam tik vajadzīga mikroelementa kālija, tā ir īpaši ieteicama sirds un asinsvadu slimniekiem. Bērzu sulas uzlabo imunitāti, atvieglo podagras, reimatisma un radikulīta sāpes un paātrina brūču dzīšanu. Arī kļavu sulas lietošana ir līdzīga bērza sulām – tās attīra organismu un izvada no tā sārņus. Bērzu sula satur glikozi un fruktozi, bet kļavu sula – pārsvarā sukrozi, tāpēc ir krietni saldāka. Bērzu sula ir mazāk koncentrēta nekā kļavu sula. Kļavu sula arī nav tik populāra lietošanā ilgākā periodā, proti, raudzēšanai. Parasti šādai lietošanai sagatavo tieši bērzu sulas.

Sulas ūdens vietā iesaka arī tējas, kafijas vai zupu vārīšanai. Termiski apstrādātas tās gan zaudē savu bioloģisko aktivitāti, taču mikroelementi saglabājas.

Sula skaistumam

Gan kļavu, gan bērzu sulas var izmantot skaistumkopšanas procedūrās. Tās attīra organismu ne tikai no iekšpuses, bet darbojas arī no ārpuses. Sulu laikā tās var lietot sejas ādas skalošanai – sulās esošās vielas uzlabo ādas elastību un sejas krāsu, kā arī palīdz pasargāt ādu no pavasara saules staru kaitīgās ietekmes. Bērzu sulas, lietotas ārīgi, padara sejas ādu samtainu un maigu.

Sulas var izmantot arī matu kopšanai – tās ne vien cīnās ar blaugznām, bet arī uzmundrina galvas ādu un veicina asinsriti tajā, veicinot matu augšanu.

Svaigas bērzu un kļavu sulas var sasaldēt ledus kubiņos, ar kuriem no rītiem atsvaidzināt savu sejas un kakla ādu visas vasaras garumā.

Sula vasarai

Vislabāk, protams, sulas dzert svaigas pēc iespējas vairāk, taču ja tās iegūtas lielākā daudzumā nekā var izdzert, tad var sulu sagatavot slāpju veldzēšanai vasarā.

Visgardākās bērzu sulas ir atspirdzinošās, kas satur ogļskābo gāzi. Turklāt ogļskābā gāze pasargā sulu no etiķskābes baktēriju vairošanās, kas sulā mēdz radīt nevēlamas duļķes un gļotas. Lai sula būtu tīra un atspirdzinoša, tai jāsatur 5 grami ogļskābās gāzes uz litru sulas. Vienā litrā dabīgās bērzu sulas ir aptuveni 5 grami cukura, taču lai veidotos ogļskābā gāze, ir nepieciešams sulā izšķīdināt vēl 5 gramus cukura. Papildus ir nepieciešams ierosināt sulas rūgšanu, ko var darīt izmantojot tādas vielas, kas satur rauga sēnīti, piemēram, rupjmaize, rudzu milti, jaunie upeņu dzinumi vai rozīnes. Garšas uzlabošanai bērzu sulām pievieno citronu, citronskābi, krustnagliņas un citas garšvielas.

Vasaras lietošanai bērza sulas ielej iztīrītā un izsautētā koka vai māla traukā. Sulām pieliek rupjas maizes garozas un ļauj ieskābt. Tad sulas izkāš caur drānu un iepilda pudelēs, kur garšas uzlabošanai ieliek žāvētas piparmētru lapiņas vai upenāju kātu gabaliņus, vai arī smalki sagrieztu žāvētu ābolu gabaliņus, žāvētas ķiršu vai upeņu ogas. Pēc tam pudeles aiztaisa, pārsien ar aukliņu, aizsveķo un noglabā pagrabā.

Savukārt no kļavu sulas, iztvaicējot ūdeni, iespējams iegūt gardu kļavu sīrupu, kas noderēs saldajiem ēdieniem, vai kā vienkārši gards un veselīgs našķis.

Bērzu sula ar citroniem

25 l bērzu sulas, 300 g cukura, 1 –2 citroni un 100 g rozīņu.

Tīrā traukā lej nokāstu bērzu sulu, pievieno cukuru, rozīnes un sagrieztas, no sēklām atbrīvotas citrona šķēles. Visu samaisa un salej trīs litru burkās. Aizvākotas burkas novieto istabas temperatūrā – aptuveni 18 grādos un uzglabā 3 līdz 5 dienas, kamēr sula nedaudz ieskābst. Pēc tam sulas novieto vēsākā vietā – aptuveni 5 – 10 grādos. Jo zemākā temperatūrā sulu uzglabā, jo rūgšanas process notiek lēnāk. Ja sula tiek uzglabāta 5 grādu temperatūrā, tad tā būs gatava aptuveni pēc 14 – 20 dienām.

Bērzu sula ar rudzu miltiem

30 l bērzu sulas, 100 g rudzu miltu un 150 g cukura.

Izveido rudzu miltu mīklu no bērzu sulas un rudzu miltiem, kas sajaukti viendabīgā masā. Šo mīklu pievieno 30 litriem bērzu sulas. Klāt liek arī cukuru un visu samaisa. Tālāk rīkojas tāpat kā pirmajā receptē – sulu sapilda burkās, uz dažām dienām ļauj rūgt istabas temperatūrā un tad pārvieto uz vēsāku vietu.

Bērzu sula ar rupjmaizi un upeņu dzinumiem

20 l bērzu sulas, 200 g rupjmaizes, 4 jauno upeņu dzinumi un 100 g cukura.

Rupjmaizi saberž un apgrauzdē, lai tā būtu cieta. Apgrauzdēto rupjmaizi, upeņu jaunos dzinumus un cukuru pievieno bērzu sulai, visu samaisa. Sulai ļauj rūgt 3 dienas aptuveni 15 grādu temperatūrā. Pēc tam to pilda pudelēs, uz katru pudeli pievienojot pus tējkaroti cukura. Pudeles aizvāko un novieto ledusskapī vai pagrabā – ļoti būtiski, lai uzglabāšanas temperatūra nepārsniegtu 4 grādus.