Kad tuvojas zvaigznes dzīves cikla noslēgums, tā sāk pulsēt un periodiski Visumā izsviež matēriju, no kā nākamo miljonu gadu gaitā sāks veidoties jaunas zvaigznes un planētas.
Laboratorijā vēlas radīt mirstošu zvaigzni (26)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā tas īsti notiek, atrodoties šeit uz Zemes, ir grūti precīzi pateikt, jo šie procesi risinās ļoti ilgi un daudzu gaismas gadu attālumā.
Lielāku skaidrību šai jautājumā tagad iecerējuši viest spāņu astronomi sadarbībā ar inženieru komandu, laboratorijas apstākļos radot mirstošas zvaigznes atmosfēru, kas pazīstama arī kā sarkanais gigants, raksta Dailymail.co.uk.
Sešus gadus ilgā projekta laikā plānots uzbūvēt trīs piecmetrīgas iekārtas, lai radītu starpzvaigžņu putekļus, kādi atrodas mirstošo zvaigžņu atmosfēras ārējos slāņos.
Lai to paveiktu, inženieru konstruētā mašinērija 1500 grādu karstumā manipulēšot ar tādiem ķīmiskiem elementiem kā ūdeņradis, ogleklis, slāpeklis, skābeklis, silīcijs, titāns, dzelzs un citiem materiāliem.
Spānijas Astrobioloģijas centra pētnieks Hosē Kerničaro izdevumam El Mundo sacījis, ka projekts ir ambiciozs, taču pilnīgi noteikti realizējams.
«Vienkārši sakot, mūsu mērķis ir laboratorijā nogādāt zvaigzni. Skaidrs, ka tas ir ļoti sarežģīts objekts. Mēs neatveidosim pašu zvaigzni, bet gan tās atmosfēru, kurā top starpzvaigžņu putekļu daļiņas,» sacījis Kerničaro.
Sarkanie giganti veidojas, kad ūdeņradis ķīmisku reakciju rezultātā kļūst par hēliju, tā radot gaismu, siltumu un cita veida starojumu.
Kad ūdeņraža resursi ir izsmelti, zvaigzne nespēj no iekšpuses uzturēt ārējo slāņu spiedienu un sabrūk. Šā procesa rezultātā zvaigznes kodolā spiediens aug, temperatūra kāpj, hēlija kodoli saplūst un veidojas ogleklis. Šā procesa rezultāts savukārt ir zvaigznes izplešanās un kļūšana par sarkano milzi.
Pētnieku mērķis ir noskaidrot procesus, kas sarkano milžu atmosfērā veido starpzvaigžņu putekļu daļiņas.
«Putekļi, kas atrodami mirstošo zvaigžņu (sarkano milžu, miglāju un supernovu) apkaimē, miljonu gadu gaitā veido kosmiskus mākoņus un pēcāk arī jaunas zvaigznes un planētas, no kurām dažkārt veidojas tādas klinšainas planētas kā Zeme,» - tā profesors Kerničaro. «Mēs zinām sastāvu, bet nezinām struktūru un fundamentālos procesus, kuros tās veidojas.»