Pēdējā laikā zinātnei veltītu mediju slejās bieži parādās virsraksti, kas vēsta par jaunatklātām Zemei līdzīgām planētām dziļi izplatījumā. Tas veido labu augsni spekulācijām par to, ka mēs kosmosā neesam vieni un ka drīzumā sastapsim dzīvas būtnes, kas nav veidojušās uz Saules sistēmas trešās planētas.
Vēl aprīlī astronomi vēstīja, ka apmēram 500 gaismas gadu attālumā atrodas eksoplanēta Kepler-186f, uz kuras varētu pastāvēt dzīvība. Attālums ir pārāk liels, lai kāds no šobrīd dzīvojošajiem zinātniekiem pats personīgi varētu līdz tai nokļūt un šiem pieņēmumiem gūt apstiprinājumu vai tieši otrādi - pierādīt, ka tie ir aplami, taču liecības par dzīvības formu pastāvēšanu var gūt attālināti un ir vismaz viens pētnieks, kurš pirmo šāda veida tikšanos prognozē tuvāko pāris desmitgažu laikā vai pat agrāk. Turklāt tas nav nekāds kaktu zinātnieks, bet gan ASV Ārpuszemes dzīvības meklēšanas institūta SETI vecākais astronoms Sets Šostaks.
Šostaks savā institūtā, ko viņš dibinājis kopā ar citu astronomu, Karlu Saganu, savus apgalvojumus stiprina ar SETI rīcībā esošo tehniku - Hubble kosmisko teleskopu un Keplera kosmosa observatoriju, kura līdz šim atklājusi 962 eksoplanētas (ne visas ir pielīdzināmas Zemei) 72 zvaigžņu sistēmās.
Keplera teleskopa uzmanības lokā ir vēl 2900 objekti, kas varētu būt planētas, taču tās vēl nav apstiprinātas. Kas būtiski, Keplera mēriekārtas tiek izmantotas tikai kopš 2009.gada un šis apstāklis zinātniekiem dod pamatu uzskatīt, ka tur ārā ir milzum daudz planētu, kas līdzinās Zemei izmēru ziņā un arī atrodas pareizajā attālumā no enerģijas avota - tuvākās zvaigznes.
Ņemot vērā, cik ilgi darbojas Keplera teleskops un cik planētas jau ir atklātas, eksoplanētu skaits Piena ceļā vien varētu būt 40 miljardi. Iespēja, ka uz kādas no tām ir dzīvas radības tādējādi ir milzīga, raksta Dailymail.co.uk. Te gan jāatzīmē, ka dzīvas radības nenozīmē cilvēkveidīgos, jo Zemes gadījumā dzīvās būtnes pašos pirmsākumos bija dažādas baktērijas, amēbas un aļģes.
Un tomēr, ņemot vērā, ka arī mēs visi esam cēlušies no dažādiem mikroorganismiem, uz kādas no šiem 40 miljardiem planētu noteikti ir radības, kas evolūcijas gaitā ir attīstījušas intelektu, loģisko domāšanu un spēj nodarboties ar inovācijām. Tieši ar intelekta meklēšanu nodarbojas SETI zinātnieki - raugās un klausās melnajā tukšumā, cerot uztver signālus, kas norādītu uz kaut kādu darbību. Piemēram, radioviļņus, ko kosmosā raida arī cilvēce. Pirmos radio signālus zemieši izplatījumā pārraidīja 1910.gadā un šobrīd tie ir sasnieguši kosmosa apgabalus vairāk nekā 100 gaisma gadu attālumā un turpinās gaismas ātrumā izplatīties bezgalīgi ilgi. Tādējādi ir tikai laika jautājums līdz kāda saprātīga būtne uztvers vairāk nekā gadsimtu senās Metropolitēna operas izrādes Cavalleria Rusticana pārraidi un mēģinās sazināties ar tās avotu.
Kopš pirmās radio translācijas tehnoloģijas milzu soļiem ir attīstījušās un šobrīd Zemes iedzīvotāji signālus uz visām debespusēm raida 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, tā atklājot savu atrašanās vietu ikvienam potenciālajam interesentam. Virkne zinātnieku draudus šajā nesaskata, jo par potenciālajiem viesiem no kosmosa dziļumiem uzskata Stīvena Spīlberga kinolentes E.T. citplanētietim līdzīgas, piemīlīgas radībiņas. Pat tiek veicināta mūsu pozīciju atklāšana, pastiprināti sūtot signālus kosmosā un cenšoties nodibināt kontaktus.
Ne visi zinātnieki ir līdzīgās domās. Piemēram, cits SETI un NASA zinātnieks, Džons Bilinghams, ir ierosinājis noteikt «klaigāšanas» moratoriju, jo uzskata, ka tā ir ļoti riskanta no cilvēces pastāvēšanas viedokļa. Varbūt izklausās pēc paranojas, tomēr, atskatoties pagātnē, attīstītākas civilizācijas vienmēr ir ņēmušas virsroku, mazāk attīstītos mūsu planētas iedzīvotājus faktiski iznīcinot. Piemērs - eiropiešu ierašanās Ziemeļamerikā un Austrālijā un attiecīgi indiāņu un aborigēnu liktenis. Citiem vārdiem - nevajag «raustīt kaķi aiz ūsām», jo mēs nezinām, cik spēcīgs var būt citplanētu iedzīvotāju intelekts. Holivudas filmu Neatkarības diena vai Pasauļu karš scenārija atkārtošanās ir diezgan iespējama.
Daudzi teiks, ka tā ir zinātniskā fantastika, tomēr ir vērts atcerēties, ka nereti zinātniskās fantastikas rakstnieku iztēles augļi dažas desmitgades vēlāk kļūst par realitāti. Piemēram, 2001: A Space Odyssey autors Artūrs Klārks jau 1974.gadā paredzēja, ka 30 gadu laikā, cilvēks sēdēs mājās un iepirksies datorā.
Vēl biedējošāks par iebrucējiem no kosmosa ir postošs citplanētu datorvīruss, kas varētu būt paslēpts kādas civilizācijas sūtītā ziņojumā. Serbu astrofiziķis Milans Cirkovičs pat ir aprakstījis, kā šāds datorvīruss varētu izplatīties Zemes datortīklos un tos iznīcināt. «Doma ir visnotaļ biedējoša, tādēļ mums varbūt labāk vajadzētu sēdēt klusu nevis uzbāzties ar savu eksistenci,» - tā Cirkovičs.
Un, ja mūs neiznīcinās pārāka civilizācija, to noteikti paveiks kāds gigantisks asteroīds. Kā norāda Londonas universitātes koledžas ģeofizisko un klimata katastrofu profesors Bils Magvairs, varbūtība, ka tā notiks ir ir 100%. Jautājums tikai ir - kad.
