/nginx/o/2018/07/05/8181094t1h2c9f.jpg)
Atklātībā nonākot vairākiem tūkstošiem atslepenotu dokumentu, kas saistīti ar ASV prezidenta Džona Kenedija slepkavību, ikviens var gūt ieskatu ASV drošības dienestu darbībā 60. un 70.gados. Dokumentos runāts par Kenedija slepkavas iespējamo saistību ar Kubu un Padomju Savienību, kā arī ASV valdības mēģinājumiem gāzt Fidelu Kastro.
ASV Nacionālais arhīvs ceturtdien atslepenoja lērumu dokumentu, kas saistīti ar Kenedija slepkavību 1963.gadā. Tomēr pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps uz laiku bloķēja vairāku dokumentu atslepenošanu, kā iemeslu minot drošības apsvērumus. Tikmēr mediji, pētnieki un konspirācijas teoriju entuziasti sākuši pētīt tūkstošiem dokumentus, kas publiski pieejami pilnībā vai daļēji.
Kenediju noslepkavoja 1963.gada 22.novembrī Dalasā, Teksasas štatā, kamēr viņš ar sievu Džekiju vizinājās automašīnu procesijā, liela cilvēku pūļa ieskauts. Kenedija slepkavībā apsūdzēja Lī Hārviju Osvaldu, kurš gan vainu neatzina un apgalvoja, ka esot apsūdzēts nepatiesi. Divas dienas vēlāk - 24.novembrī - Osvaldu nošāva, kamēr viņu veda laukā no Dalasas policijas galvenās mītnes, lai pārvest uz cietumu.
Atslepenotajos dokumentos atklājās, ka Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) dienu pirms Osvalda nāves saņēma zvanu no kāda vīrieša, kas sacīja, ka nogalinās Osvaldu. FIB esot lūgusi Dalasas policiju stingrāk apsargāt apsūdzēto, taču Dalasas naktsklubu īpašniekam Džekam Rūbijam tāpat izdevās viņu sašaut par spīti policijas uzraudzībai.
FIB direktors Edgars Hūvers dokumentā norādīja, ka birojam esot pierādījumi Osvalda vainai, kā arī tam, ka viņš sazinājies ar Kubu un Padomju Savienību. Citā FIB dokumentā no 1967.gada pieminēta Kubas amatpersona, kas it kā esot pazinusi Osvaldu.
Atslepenotā CIP ziņojumā teikts, ka aģentūra pārtvērusi Osvalda, kurš atradās Mehiko, zvanu uz Padomju Savienības vēstniecību Meksikā. Osvalds ar «zināmu VDK amatpersonu» esot runājis «lauzītā krievu valodā».
Ar 1975.gadu datētā Rokefellera komisijas dokumentā aprakstīts, kā Centrālās izlūkošanas pārvalde (CIP) neilgi pēc Kenedija stāšanās amatā plānojusi nogalināt bijušo Kubas līderi Fidelu Kastro. Kenedija brālis Roberts FIB stāstīja, ka esot uzzinājis, ka CIP nolīgusi starpnieku, lai tas piedāvātu amerikāņu gangsterim Semam Džankanam 150 000 ASV dolārus par Kastro nošaušanu Kubā.
Kenedijs nosodīja CIP rīcību, jo sadarbība ar vietējiem mafiozi apgrūtinātu to tiesāšanu nākotnē.
Tajā pašā dokumentā minēts, ka CIP vēlāk esot gribējusi izmantot mafiju, lai noindētu Kastro.
Savukārt 1962.gada dokumentā pieminēta operācija «Mangusts», kuras ietvaros CIP esot plānojusi sabotēt lidmašīnu rezerves daļu sūtījumu no Kanādas uz Kubu, tādā veidā cerot traucēt komunistiskajam režīmam.
Savukārt ar 1975.gadu datētā Rokefellera komisijas dokumentā fiksēta CIP direktora Ričarda Helmsa liecība. Viņš sacīja, ka, viņaprāt, bijušais ASV prezidents Ričards Niksons esot uzskatījis, ka CIP atbildīga par Dienvidvjetnamas prezidenta nogalināšanu. «Aģentūras arhīvos nav nekādu pierādījumu par to,» teica Helmss. «To visu vēl pastiprināja prezidents Džonsons, kurš staigāja apkārt runādams, prezidentu Kenediju nogalināja tāpēc, ka viņš bija nogalinājis [Dienvidvjetnamas] prezidentu Diemu, un tas bija... taisnīgums.»
«Kur viņš to saklausīja - es nezinu,» teica Helmss.
Nacionālais arhīvs paziņoja, ka pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojumiem ir atslepenojis 2891 lietu, kas saistītas ar atentātu pret Kenediju Teksasas štata Dalasas pilsētā 1963.gada 22.novembrī.