Cigaretes kļūst dārgākas. Ja viena paciņa maksās trīs latus – kā Eiropā, liela daļa smēķētāju tās nevarēs atļauties pirkt. Kas jāzina tabakas audzētājiem?
Kā audzē mahorku? (26)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Temperatūra. Visas tabakas sugas ir siltumprasīgas, optimālā temperatūra to augšanai ir +21…+27 oC. Lai veidotos laba raža ar pietiekami augstu nikotīna saturu, veģetācijas periodā (120 – 140 dienas) aktīvo temperatūru summai jābūt 2000 – 3000 oC, savukārt nepieciešamajam mitrumam: 300 – 500 mm nokrišņu un laistāmā ūdens kopā. Lielākajai daļai dārzeņu veģetācijas perioda ilgums ir šķirnes īpašība, bet tabakai tas ir atkarīgs no vidējās diennakts temperatūras. Ja vidējā diennakts temperatūra ir +18 oC, tabakas veģetācijas periods ilgst 175 dienas, ja +20 oC, tad 130 dienu, ja +26…+27 oC, tad tikai 100 dienu. Tātad – jo siltāka vasara, jo vairāk cerību uz labu tabakas ražu. Sevišķi svarīgi, kāda ir vidējā diennakts temperatūra lapu nobriešanas laikā, jo kvalitatīvu izejvielu var iegūt vienīgi tad, ja šajā periodā tā nav zemāka par +20 oC (Latvijā 2007. gadā tā bija ap +18 oC, bet septembrī – ap +12 oC). Tas nozīmē, ka temperatūras atšķirību dēļ dažādās audzēšanas vietās no vienas partijas sēklām var izaugt atšķirīgas kvalitātes tabaka. Ja temperatūra ir zemāka par +15 oC, tabaka aug slikti, bet +3 oC iet bojā.
Gaisma. Tabakai vajag daudz gaismas. Ja tās trūkst (arī tad, ja ilgstoši ir apmācies laiks), lapās samazinās ogļhidrātu veidošanās, zūd aromāts. Lai nodrošinātu pietiekamu apgaismojumu, ievēro pareizus audzēšanas attālumus.
Mitrums. Lai gan tabaka labi pielāgojas dažādiem mitruma apstākļiem, tomēr platlapu šķirnēm veģetācijas periodā vajag 300 – 500 mm nokrišņu. Sausā laikā augi jālaista.
Augsne. Piemērotākas ir vieglas un vidēji smagas mālsmilts vai smilšmāla augsnes (pH 6 – 6,4) ar labu ūdens caurlaidību un zemu humusa saturu. Ar kūtsmēsliem pārmēslotā augsnē tabakai gan ir augstāks nikotīna saturs, taču sliktāks aromāts un tabaka sliktāk deg.
Dēsti. Tabaku (arī mahorku) pareizāk audzēt ar dēstiem, tie izaug 40 – 45 dienās. Audzē līdzīgi kā tomātus, taču tabakas sēklas ir krietni vien sīkākas (1000 sēklu sver tikai 0,2 – 0,35 g). Četras piecas dienas pirms sējas sēklas uz 24 stundām iesaka iemērkt ūdenī vai 1 % kālija nitrāta šķīdumā. Tam jābūt siltam (+25…+27 oC), un šāda temperatūra jāuztur visu diennakti. Uz 1 g sēklu patērē 3 ml šķīduma.
Pēc 24 stundām sēklas noskalo ar tīru ūdeni, tā pārpalikumu notecina, bet pašas sēklas ievieto tīrā traukā apmēram 2 cm biezā kārtā un apsedz ar mitru audumu vai papīru un visu trauku novieto siltā vietā (+27 oC).
Kad sēklas saknitušas, tās sēj kastītēs, podiņos vai ātraudžu kasetēs (ar 4 – 5 cm diametra ligzdām), kas pildītas ar bagātinātas kūdras substrātu. Sēj apmēram 0,5 – 0,8 cm dziļi, virsū uzkaisa substrātu, dezinficētas smiltis, perlītu vai vermikulītu.
Kamēr nav parādījušās pirmās īstās lapas (tā sauktā krustiņa fāze), uztur +23…+25 oC temperatūru, pēc tam to pazemina līdz +20 oC. Dēstus laista regulāri, bet dažas dienas pirms stādīšanas uz lauka laistīšanas devas samazina un dēstus norūda. Labu dēstu var burtiski aptīt ap pirkstu..
Atklātā laukā mahorkas dēstus stāda tad, kad tie ir aptuveni 14 – 16 cm augsti, ar piecām sešām īstajām lapām, labi attīstītu sakņu sistēmu un apmēram 5 mm biezu stublāju. Augsnei 10 cm dziļumā jābūt iesilušai vismaz līdz +10 oC. Lai tas notiktu ātrāk, audzēšanai paredzēto laukumu jau maija sākumā var apsegt ar polietilēna plēvi (jāatceras gan, ka zem plēves dīgst arī nezāles). Paliekamā vietā stādītus tabakas augus sākumā der pārklāt ar agrotīklu. Šādi rīkojoties, tabaku atklātā laukā var izstādīt jau maija otrā pusē. Bez papildu segumiem tabaku var droši stādīt tikai jūnija sākumā. Mahorkas augus stāda 20 cm, īstās tabakas – 30 cm attālumā, starp rindām ievērojot 70 cm atstatumu.
Audzēšanas laikā stādījumā regulāri apkaro nezāles un laista. Tā kā augam jāizveido liela zaļā masa, papildmēslošanai vismaz līdz jūlija vidum ik pēc 10 – 15 dienām izmanto komplekso mēslojumu (10 – 20 g/m2), izlauž pazares, atstāj tikai galveno stublāju. Dienvidu rajonos augus ziednešu veidošanās laikā iesaka arī galotņot. Dažiem augiem tomēr ziedi jāatstāj, lai iegūtu sēklas.
Kaitēkļi un slimības. Latvijā mahorkas stādījumā nopietnas problēmas varētu radīt Kolorado vabole (kartupeļu lapgrauzis) un tās kāpuri, laputis, kartupeļu lakstu puve (Phytophtora infestans) un pat tabakas neīstā miltrasa (Peronospora tabacina). Lapu slimības ir bīstamākas nekā kaitēkļi, jo tās spēj iznīcināt visu ražu un pašus augus. Latvijā tabakai nav reģistrēts neviens augu aizsardzības līdzeklis. Ja nepieciešams, atliek izmantot kartupeļiem reģistrētos 3. klases preparātus (obligāti ievērojot nogaidīšanas laiku). Reģionos, kur audzē cigāru tabaku, pastāv uzskats, ka mērena kaitēkļu invāzija palielina nikotīna saturu lapās, jo augs ir spiests aizsargāties pats, kā nu prot. Tāpēc kaitēkļus apkaro tikai ārkārtas situācijās.