Šķirošanas konteiners nav miskaste

Šķirošanas konteineri nav miskastes, kurās var mest visu pēc kārtas – banānu mizas, netīrus vienreizlietojamos traukus, logu stiklu, cigarešu izsmēķus vai būvgružus. Tam ir paredzēti sadzīves atkritumu vai speciālie būvgružu konteineri.

Šķirošanas konteineri ir paredzēti konkrētiem materiālu veidiem, ko ir iespējams efektīvi un ekoloģiski sašķirot un pārstrādāt jaunās izejvielās.

Tomēr var tikai pabrīnīties, ko cilvēki neizdomā izmest šķirošanas konteineros, vieglu roku sabojājot citu sašķiroto. Sākot ar izlietotām autiņbiksītēm un beidzot ar vakariņu pārpalikumiem.

Reiz no zvanveida plastmasas šķirošanas konteinera, kura lūka ir nieka 20 cm, nācās vilkt ārā veselu automašīnas riepu. Ja jau ir riepas, jābūt arī auto un aizbraukt līdz tuvējam šķirošanas laukumam, kur riepas var nodot bez maksas, nevajadzētu būt problēmai, īpaši, ja ir laiks pa 20 cm lielu lūku iebāzt riepu.

Vārot kafiju ar pienu, mēs taču neiedomātos piejaukt klāt citrona sulu, jo piens sarecēs un kafija nebūs dzerama. Līdzīgi ir ar šķirošanu –

iemetot konteinerā tam neparedzētus atkritumus, viss konteinera saturs var kļūt nederīgs un to nāksies nogādāt poligonā.

Un tādi gadījumi nav retums. Tāpēc arī ir situācijas, kad dalītās vākšanas konteinera saturs tiek izbērts sadzīves atkritumu mašīnā, jo to savākt dalītās vākšanas mašīnā un pāršķirot vairs nav lietderīgi.

Prasīsiet, kāpēc nav lietderīgi? Tāpēc, ka konteinerā ir tik daudz sadzīves atkritumu, kas turklāt ir netīri, ka to ievietošana dalītās atkritumu vākšanas mašīnā novedīs pie tā, ka tiks sabojāts pārējais jau savāktais materiāls. Saspiežot automašīnas presēšanas iekārtā tomātus, autiņbiksītes un pusizēstu krējuma trauku, tiek sasmērēts un sabojāts tīrais materiāls.

Atkārtotai šķirošanai un apstrādei pa materiālu veidiem SIA «Eko Reverss» nonāk materiāli no dalītās vākšanas konteineriem visā Latvijā.

Vidēji 10% no konteineru satura veido dažādi šķirošanai un pārstrādei nederīgi materiāli un sadzīves atkritumi.

Ja šis piejaukums ir vēl lielāks, tad to nošķirot ir teju neiespējami, tāpēc tas nonāk poligonā. Īpaši aktuāla šī problēma ir stiklam, kas sašķīst mazos gabaliņos un ar rokām nošķirot nederīgos materiālus nevar. Stiklam paredzētajos konteineros nevar mest māla pudeles, vāzes, glāzes, stikla traukus un logu stiklu, jo tie nav derīgi pārstrādei. Ja stikla šķirošanas konteinerā būs sašķīdusi māla pudele, tas nebūs derīgs pārstrādei.

Tāpat ir svarīgi sašķirotos materiālus mest tiem paredzētajos konteineros – stiklu pie stikla un plastmasu un kartonu pie vieglā iepakojuma. Kartona un plastmasas iepakojums pēc šķirošanas tehnoloģijas un savām īpašībām (viegli sapresējami) ir līdzīgi materiāli, un tos var ērti savākt un šķirot vienlaikus uz vienas šķirošanas līnijas, atdalot pa daudziem materiālu veidiem.

Savukārt stiklu nedrīkst presēt, jo tas sašķīst.

Tieši tāpēc stiklu nedrīkst izmest kartonam un papīram paredzētajos konteineros, jo tie tiek tukšoti ar presmašīnām.

Stikla šķirošanai ir paredzētas speciālas šķirošanas līnijas, kādu Latvijā diemžēl nav. Ja stikls nonāk uz kartona un plastmasas šķirošanas līnijām, tas sagriež šķirošanas lentes, un var savainoties cilvēki, kuri uz šķirošanas līnijām ar rokām šķiro materiālu. Tāpat tiek sabojāts arī kartona un plastmasas materiāls, jo sīkās lauskas iekļūst gatavās produkcijas ķīpās, kas pēc tam sabojā galaproduktu, ko ražo no otrreizēji savāktā materiāla. Viena apzināta vai neapzināta rīcība var vēlāk radīt virkni problēmu.

Protams, ir arī situācijas, kad cilvēki, labu gribot, šķirošanas konteinerā izmet iepakojumu, kas nav derīgs pārstrādei, jo diemžēl pat pasaules tendences rāda, ka otrreizējā materiālu pārstrāde vienmēr pāris soļus atpaliks no jaunu iepakojuma veidu ražošanas. Un kļūdas arī ir saprotamas, jo

mēs visi Latvijā vēl tikai mācāmies šķirot un pārstrādāt izlietoto iepakojumu jaunās vērtībās.

Galvenais, lai novērtējam citu cilvēku labos darbus un sekojam līdzi, kādus materiālus var mest šķirošanas konteinerā, bet kas jāizmet kopējā miskastē.