Veselības inspekcija nav konstatējusi, ka gaisa piesārņojums Rīgas brīvostas apkaimē negatīvi ietekmētu iedzīvotāju veselību, taču norāda, ka negatīvu ietekmi uz apkārtnes iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti var atstāt smaku piesārņojums, kas ir traucējošs un regulāri atkārtojas.
Veselības inspekcijas pārstāve Ieva Raboviča teica, ka benzola vidējā koncentrācija gaisā, kas Rīgas brīvostai pieguļošās teritorijās Sarkandaugavā un Vecmīlgrāvī reģistrēta šogad un pagājušajā gadā, nerada pierādāmu ietekmi uz apkārtnes iedzīvotāju veselību.
Taču iedzīvotāju sūdzības par sliktu pašsajūtu Sarkandaugavā un Vecmīlgrāvī ir jāsaista ar vispārēju naftas produktu smaku emisiju, ko rada gaistošo organisko piesārņotāju un citu viegli gaistošu ķīmisko savienoju smakas kopumā.
Smaka mazina komfortu
Viņa paskaidroja, ka smakas klātbūtne gaisā vispirms rada vispārējās komforta sajūtas traucējumu, kā arī vienmēr liek aizdomāties par kaitējumu veselībai. Atkarībā no smakas intensitātes tā var radīt acu, deguna un rīkles gļotādas kairinājumu, izraisīt nelabuma sajūtu, sliktu dūšu, galvassāpes, vispārējumu nogurumu. Smaku piesārņojums var atstāt negatīvu iespaidu uz veselību arī psihosomatiskā ceļā.
Pētījumi liecina, ka gaistošo piesārņotāju iedarbība var paasināt bronhiālās astmas lēkmes – pieaug lēkmju biežums, kā arī iespējami hronisku elpošanas ceļu slimību paasinājumi. Astmatiskas personas un it īpaši astmatiski bērni ir ļoti jutīgi pret gaisa kvalitātes pasliktināšanos, jo pastāv cieša sakarība starp gaisa piesārņojumu un slimības gaitas pasliktināšanos – lēkmes kļūst biežākas un smagākas. Tomēr astmas attīstības pamatā ir daudzi cēloņi, tostarp dzīvesveids, uzturs, noteikta ģenētiska predispozīcija, tādēļ nav iespējams noteikt gaisa piesārņojumu kā vienīgo specifisko faktoru astmas izcelsmē. Sakarība starp gaisa piesārņojumu un astmas izcelsmi ir samērā vāji pierādīta.
Benzols kaitīgs tikai ilgtermiņā
Benzols, par kura koncentrāciju gaisā ir vislielākās bažas, ir kancerogēna viela, tomēr benzola ietekme uz asins šūnām ir pierādīta tikai ilgtermiņa benzola ieelpošanas gadījumos, kas palielina leikēmiju un limfātiskās sistēmas audzēju riskus.
«Aizsargājot iedzīvotāju veselību, visiem Rīgas brīvostas teritorijā esošajiem uzņēmumiem ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai samazinātu piesārņojošo vielu, tostarp smaku, izplatību gaisā,» norādīja Raboviča.
Ilgtermiņā gaisa piesārņojumu negatīvo ietekmi uz veselību Rīgas brīvostai pieguļošās teritorijās objektīvi varētu pierādīt ar epidemioloģiskiem pētījumiem, kur iegūtie dati par ļaundabīgo audzēju elpošanas sistēmas slimību biežumu Sarkandaugavā un Vecmīlgrāvī ļautu izvērtēt to iespējamo saistību ar gaisa piesārņojumu minētajās teritorijās, paskaidro Veselības inspekcija.
Jau vēstīts, ka Sarkandaugavas un citu ostai tuvumā esošo dzīvojamo rajonu iedzīvotāji regulāri sūdzas par nepatīkamu smaku gaisā, kas nāk no Rīgas ostā strādājošajām kompānijām.
Iepriekš Valsts vides dienesta brīdinājumu par iespējamu iekārtu apturēšanu saņēma uzņēmums «Man-Tess», kas pēc tam sāka naftas cisternām uzstādīt papildu vākus un nāca klajā ar iniciatīvu vairākiem termināļiem kopā aicināt Rīgas brīvostu meklēt risinājumus efektīvākai piesārņojuma ierobežošanai.
