/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/07/8359201t1h10b9.jpg)
Dzērienu iepakojumu obligātās depozīta sistēmas ieviešana var sarežģīt atkritumu šķirošanas un pārstrādes rūpnīcu darbību, stāsta vides un atkritumu apsaimniekošanas grupas «Eco Baltia grupa» valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.
Atkritumu apsaimniekotājs: Depozīta sistēma var sarežģīt atkritumu šķirošanas rūpnīcu darbu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pēc viņa teiktā, tas ir skaidrojams ar to, ka patlaban viens no fundamentālajiem elementiem atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ir atkritumu šķirošana rūpnīcas poligonos. Šīs rūpnīcas ir vieta, kur no iedzīvotāju nešķirotajiem sadzīves atkritumiem tiek nošķirti vērtīgie materiāli - PET un alumīnijs.
«No vēsturiski attīstītās sistēmas izņemot ārā PET un alumīniju, kas ir diezgan būtiski materiāli atkritumu šķirošanas un pārstrādes biznesā, Latvijā var būtiski sarežģīties esošo atkritumu šķirošanas un pārstrādes rūpnīcu darbība,» atzīst Simanovičs.
Līdz ar to šīs sistēmas ieviešana varētu arī sadārdzināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu, ko vairāk izjustu iedzīvotāji.
«Iedzīvotājiem jārēķinās, ka pieaugs atkritumu apsaimniekošanas izmaksas vismaz divas reizes. Proti, patlaban viena kubikmetra sašķiroto atkritumu cena ir apmēram 12 eiro, bet, ieviešot depozīta sistēmu, šī summa divkāršosies, jo atkritumu šķirošanā nebūs citu ieņēmumu,» skaidro Simanovičs.
Viņš arī norāda, ka, raugoties no līdz šim veikto ieguldījumu perspektīvas atkritumu sistēmas izveidē, depozīta sistēmas ieviešana Latvijā nebūtu saprātīgs ieguldījums. «Tas nešķiet īpaši saprātīgi, ņemot vērā, ka Latvijā līdz šim ir ieguldīti aptuveni 86 miljoni eiro visas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas plānveidīgā izveidošanā.»
Uzņēmējs arī atzīmē, ka depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas Latvijā tika lēstas 16 līdz 20 miljonu eiro apmērā. Tāpat šā projekta īstenošanai būtu vajadzīgi Eieopas Savienības fondu līdzekļi. Bet nozarē ir bažas par šo ieguldījumu atmaksāšanos, jo sistēmā nododamais PET un alumīnija apmērs Latvijā ir nebūtisks.
«Jāatzīst, ka Latvijai no šīs sistēmas ieviešanas nebūtu nekāds liels ieguvums, jo tas PET un alumīnija apjoms, ko varētu savākt ar depozīta sistēmu, ir nebūtisks uz kopējā sadzīves atkritumu apjoma fona. Tāpat jāatzīmē, ka šīs sistēmas ieviešana arī neizmaina to cilvēku paradumus, kuri, piemēram, ir ieraduši izmest plastmasas pudeles vai alumīnija skārdenes ceļmalās vai pludmalē,» atzīst Simanovičs.
Kā liecina publiski pieejamā informācija, par ieceri ieviest Latvijā PET pudeļu un citu dzērienu iepakojuma depozīta sistēmu sabiedrības iniciatīvu portālā «Manabalss.lv» savākti vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju paraksti.
Jau vēstīts, ka koncerna «Eco Baltia» apgrozījums pagājušajā gadā bija aptuveni 47 miljoni eiro, kas ir par 3% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt šogad koncerna apgrozījums plānots par 14% lielāks nekā pagājušajā gadā.
«Eco Baltia grupas» uzņēmumi nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu - sākot ar atkritumu savākšanu un šķirošanu un noslēdzot ar pārstrādi un otrreizējo izejvielu eksportu.
«Eco Baltia grupā» ietilpst vides apsaimniekošanas uzņēmumi «Eco Baltia vide», «Eko Kurzeme», «Jumis», pārstrādes rūpnīcas «Pet Baltija», «Eko Pet» un «Nordic Plast», ražotāju atbildības sistēmas operators «Latvijas Zaļais punkts», kā arī otrreizējo izejvielu tirdzniecības un apstrādes uzņēmums «Eko Reverss».