Azerbaidžāna nopietni gatavojas karam ar Armēniju Kalnu Karabahas dēļ, miera sarunu vidutājiem piektdien Baku apliecināja Azerbaidžānas aizsardzības ministrs Safars Abijevs. "Azerbaidžāna nopietni gatavojas atbrīvot savas teritorijas," norādīja ministrs.
Tiesa gan, šī nav pirmā reize, kad kāda augsta azerbaidžāņu amatpersona izsakās visai kareivīgi par iespējamo konfliktu.
Oficiālās Baku pārstāvji, arī prezidents Ilhams Alijevs, vairākkārt draudējuši ķerties pie militāriem līdzekļiem, ja sarunām nebūs rezultātu, savukārt Erevāna brīdinājusi, ka tās prettrieciens šādā gadījumā būs nopietns.
Vēl šonedēļ Briselē bāzētais institūts Starptautiskā krīzes grupa (ICG) brīdināja - turpina vairoties draudi, ka Armēnijas un Azerbaidžānas starpā Kalnu Karabahas dēļ varētu izraisīties jauns karš.
Daudz brīdinošu pazīmju
"Bruņošanās sacensība, pierobežas sadursmju eskalācija, faktiska miera sarunu izjukšana paaugstina iespējamību, ka Armēnija un Azerbaidžāna atkal var sākt karu," teikts ICG ziņojumā.
"Nedz viena, nedz otra valdība neplāno tuvākajā laikā vispārēju ofensīvu, tomēr sadursmes, kurās gada laikā dzīvību zaudē 30 cilvēki, var pāraugt nekontrolējamā konfliktā," brīdina ziņojuma autori.
"Neviena puse nespētu gūt uzvaru viegli un ātri."
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir de facto neatkarīga armēņu republika. Tai ir ļoti cieša saistība ar Armēniju, bet oficiāli joprojām tiek uzskatīts, ka tā ir Azerbaidžānas sastāvā. Jau kopš Pirmā pasaules kara beigām šis armēņu apdzīvotais apgabals ir bijis strīdu iemesls starp Armēniju un Azerbaidžānu.
Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.
