/nginx/o/2018/07/17/10349313t1ha04e.jpg)
Eiropas valstis diskriminē musulmaņus, kuri cenšas apliecināt savu piederību islāmam, un jo īpaši diskriminācija jūtama tādās jomās kā izglītība un nodarbinātība, otrdien norāda starptautiskā cilvēktiesību aizstāvju organizācija «Amnesty International».
Īpaša uzmanība organizācijas ziņojumā pievērsta Beļģijai, Francijai, Nīderlandei, Spānijai un Šveicei, un tajā «Amnesty International» mudina Eiropas valstu valdības aktīvāk iestāties pret negatīviem stereotipiem un aizspriedumiem attiecībā uz islāmu.
Jo īpaši kritiski vārdi organizācijas ziņojumā veltīti tām valstīm, kurās noteikts aizliegums sabiedriskās vietās valkāt seju aizsedzošus apģērbus vai aizliegums skolās nēsāt reliģiskus simbolus.
«Tā vietā, lai vērstos pret šiem aizspriedumiem, politiskās partijas un amatpersonas pārāk bieži tos izmanto, cenšoties iemantot vēlētāju atbalstu,» norāda organizācijas eksperts diskriminācijas jautājumos Marko Perolini. «Musulmanietēm tiek liegta iespēja strādāt, bet meitenēm liegta iespēja apmeklēt stundas, jo tās nēsā tradicionālos apģērbus, piemēram, galvassegas.»
Atlaiž par bārdas esamību
«Arī vīrieši var tikt atlaisti no darba par to, ka tiem ir bārda, kas tiek saistīta ar islāmu,» viņš piebilst.
Ziņojumā arīdzan secināts, ka, piemēram, Beļģijā, Francijā un Nīderlandē likumos nav pienācīgi iestrādātas normas par diskriminācijas aizliegumu nodarbinātības jomā.
Darba devējiem tiek ļauts aizliegt reliģiskus vai kultūras simbolus, pamatojoties uz uzskatu, ka tie varētu traucēt klientiem vai kolēģiem, vai ka tie ir pretrunā uzņēmuma tēlam vai piekoptajai neitralitātei.
«Amnesty International» uzsver, ka šāda prakse esot pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību normām.
Bezdarbs musulmaņu vidū - augstāks
«ES normas, kas aizliedz diskrimināciju nodarbinātības jomā, balstoties uz reliģiju vai ticību, šķiet, Eiropā ir bezspēcīgas, jo musulmaņu vidū bezdarba līmenis ir augstāks,» skaidro Perolini.
Jo īpaši bezdarba problēma izplatīta starp ārvalstu izcelsmes islāmticīgajām sievietēm.
Pēdējo desmit gadu laikā aizliegums skolēniem nēsāt galvassegas vai citus tradicionālos reliģiskos tērpus noteikts tādās valstīs kā Spānija, Francija, Beļģija, Šveice un Nīderlande.
«Amnesty International» ziņojumā kritika veltīta arī Šveices lēmumam noteikt aizliegumu jaunu minaretu būvniecībai.
Tikmēr Katalonijas reģionā Spānijā daudziem musulmaņiem nākas uz dievkalpojumiem pulcēties zem klajas debess, jo varasiestādes noraida to pieteikumus mošeju būvniecībai, šādu lēmumu pamatojot ar skaidrojumu, ka šādas celtnes nav savienojamas ar kataloņu tradīcijām un kultūru.
/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)