Igauņi: Latvija ar savu vājo armiju apdraud visus (484)

^{Pievienots Aizsardzības ministra Arta Pabrika komentārs}

Igaunija ir mazākā no Baltijas valstīm gan iedzīvotāju skaita, gan teritorijas ziņā. Tomēr 2012. gadā Igaunija bija vienīgā valsts ar patstāvīgu aizsardzības spēju, teikts publikācijā. «Eiforijā krist nav vērts, taču tas nozīmē, ka Igaunijas armija prot karot un valsti aizsargāt,» norāda «Postimees». Ar dažām piebildēm to varot teikt arī par Lietuvu, taču ne par Latviju.

«Drošības jomā Latvija ir tukša vieta,» laikrakstam paziņoja Starptautiskā Aizsardzības studiju centra eksperts Karels Kāss.

Ja notiktu reāls teritoriāls militārs konflikts, ņemot vērā Latvijas armijas bezspēcību, savu dienvidu robežu nāktos aizsargāt Igaunijai pašai, norāda laikraksts.

Tādam pašam viedoklim pievienojoties arī atvaļināts Zviedrijas armijas ģenerālis Kārlis Neretnieks, kuram pašam ir latviešu izcelsme. Neretnieks novembrī publicējis pētījumu par Baltijas valstu militārās drošības jomu. Viņš uzskata, ka Igaunija drošības jomā ir galvastiesu pārāka par pārējām Baltijas valstīm un tuvāko gadu laikā šis pārsvars vēl tikai pieaugšot.

«Jebkurš agresors saskartos ar ilgu pretošanos no Igaunijas puses. Līdz desmitgades beigām Igaunijas ieguldījums Baltijas jūras reģiona drošībā bijis ievērojams,» raksta Neretnieks.

«Postimees» raksta autors atzīst, ka Latvijas nodēvēšana par Igaunijas lielāko drošības draudu, iespējams, ir pārspīlējums, taču norāda, ka Igaunijas armijā, Aizsardzības ministrijā un ekspertu vidū valdot ļoti liela vilšanās par Latvijas armijas slikto stāvokli.

Pabriks: Brāļi igauņi var gulēt droši

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) igauņu laikrakstā «Postimees» publicētos apgalvojumus par Latvijas armijas bezspēcību uzskata par tendencioziem.

«Mūsu brāļi igauņi var gulēt ļoti droši un mierīgi, viņu dienvidu robeža noteikti nav apdraudēta,» sacīja ministrs.

Viņaprāt, šis raksts, kurā apgalvots, ka Latvijas armija ir «tukša vieta», ir tendenciozs un tā publikācija izvēlēta neīstā brīdī - nedēļā, kad Latvija atzīmē Lāčplēša dienu un kad ir gaidāma arī valsts jubileja. Ministrs arī pieļauj, ka šis laiks arī publikācijai tieši tāpēc ir izvēlēts.

«Šis raksts uzkaitē atmosfēru un nepalīdz rast vienotību starp Baltijas valstīm. Šie apvainojumi ir absolutizēti, ir uzskaitīti kā fakts, bet tiem nav nekāda seguma - nav veikta nekāda analīze,» teica politiķis.

Tāpat, viņaprāt, šis raksts ataino cīņu starp dažādām politiskajām aprindām Igaunijā, kur, iespējams, neesot pārliecības par izvēlēto bruņoto spēku reformu kursu, proti, par profesionālās armijas veidošanu.

Ministram arī būtu interesanti uzzināt, vai rakstā paustais saskan ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas oficiālo viedokli. «Vismaz līdz manām ausīm nekas tāds nav nonācis,» pauda ministrs.

Jautāts, vai būs kāda reakcija no Aizsardzības ministrijas saistībā ar šo rakstu, Pabriks atbildēja, ka ministrija laikrakstam plāno piedāvāt kādus rakstus no Latvijas puses.