/nginx/o/2018/07/16/10252878t1h1cc1.jpg)
Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri oficiāli vienojušies izveidot militāru misiju Mali armijas apmācīšanai un pārstrukturēšanai, kā arī finansēt Āfrikas valstu intervences spēkus cīņai pret Mali islāmistiem. ES pašlaik plāno uz Mali nosūtīt līdz pat 500 karavīru, kas neiesaistīsies kaujas operācijās.
«ES nosoda teroristu grupējumu darbības pret Mali bruņotajiem spēkiem, kuras apdraud valsts teritoriālo integritāti,» paziņoja ES šajās sarunās. ES nāca klajā ar šo paziņojumu neilgi pēc tam, kad 27 ārlietu ministri sanāca kopā uz krīzes sarunām par Mali.
Dažas minūtes pēc krīzes sarunu sākuma ministri un delegāti nolēma iespējami ātri nosūtīt uz Mali 450 līdz 500 karavīru, kas nepiedalītos kaujās un no kuriem puse būtu karavīru apmācītāji.
Neliela ES grupa jaunās misijas EUTM komandiera Francijas ģenerāļa Fransuā Lekuentra vadībā šajā nedēļas nogalē dosies uz Mali, lai sagatavotu pirmo karavīru apmācītāju ierašanos februāra vidū.
Ministri arī solīja «ātru finansiālu atbalstu» un loģistisku atbalstu ANO akceptētiem Āfrikas valstu intervences spēkiem AFISMA, kuri pašlaik tiek veidoti Nigērijas vadībā.
Šiem 3300 karavīru lielajiem spēkiem ir nepieciešami līdz 200 miljoniem eiro (140 miljoniem latu).
Ievērojamu daļu šīs summas segs ASV, Kanāda un citas valstis, bet ES varētu segt apmēram ceturtdaļu šīs summas.
Fabiuss: ES valstis apsver iespēju piedāvāt savus karavīrus
Dažas Eiropas Savienības (ES) valstis apsver iespēju piedāvāt savus karavīrus Francijas sāktajai militārajai misijai Mali, ceturtdien apliecinājis Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss.
Pēc dalībvalstu ārlietu ministru tikšanās Mali jautājumā Fabiuss paziņoja, ka visas valstis «izteikušas savu solidaritāti Mali un atbalstu Francijas rīcībai» un dažas apsver iespēju piedāvāt savus karavīrus.
Vienlaikus Fabiuss uzsvēra, ka Francija nevienu uz šādu soli nespiedīs. «Drošības un aizsardzības politikai ir robežas, pat ja to nākas nožēlot,» atzīmēja ministrs.
Līdz šim vairākas ES valstis, tostarp Vācija un Lielbritānija, ir paziņojušas, ka atbalstīs Franciju, sniedzot tai palīdzību loģistikā un citās jomās, bet savus kaujas spēkus nav piedāvājušas.
Tikmēr ES augstākā ārlietu un drošības politikas jautājumu pārstāve Ketrina Eštone paziņojusi, ka Francija nerīkojas viena un «daudzas valstis sacījušas, ka ir gatavas palīdzēt un atbalstīt Franciju visos veidos, (..) ieskaitot militāro atbalstu». «ES loma ir atbalstīt Franciju tās operācijās,» uzsvēra Eštone.
Franču karavīru skaits Mali sasniedzis 1400
Francijas gaisa spēku triecieni jau ir piespieduši islāmistu kaujiniekus pamest vairākas pilsētas Mali ziemeļos.
Mali islāmistu panākumi raisījuši bažas, ka šī valsts varētu kļūt par drošu patvērumu teroristiem, kuri varētu sarīkot uzbrukumus Rietumeiropai.
Pagājušo piektdien Francija sāka militāru intervenci Mali, lai palīdzētu apturēt islāmistu nemiernieku virzīšanos no viņu ieņemtajiem valsts ziemeļiem uz dienvidiem.
Tuaregu nemiernieki un islāmistu grupējumi, izmantojot pērn 22.martā Mali notikuša militāra apvērsuma radīto krīzi, triecienuzbrukumā iekaroja valsts ziemeļus. Tuaregu izveidotā Azavadas Nacionālās atbrīvošanas kustība (MNLA) iekarotajā teritorijā 6.aprīlī proklamēja neatkarīgu valsti Azavadu, kuru neviens nav atzinis.
Pēc Mali ziemeļu iekarošanas islāmistu un tuaregu alianse izjuka. Islāmisti ieņēma šīs teritorijas galvenās pilsētas, ieviesa brutālu šariata versiju un iznīcināja senas svētnīcas Timbuktu pilsētā, izpelnoties starptautisku sašutumu.