/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/10235983t1hc8aa.jpg)
Ja skoti nākamgad gaidāmajā referendumā nobalsos par atdalīšanos no Lielbritānijas, tad Skotijas neatkarība tiks pasludināta pusotru gadu pēc balsojuma, otrdien paziņoja Edinburgas valdība.
Skotija savu neatkarību cer pasludināt 2016.gadā (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Skotijas neatkarību plānots pasludināt 2016.gada martā, kam divus mēnešus vēlāk sekos parlamenta balsojums par konstitucionālās sapulces locekļu ievēlēšanu, pavēstīja vicepremjere Nikola Stērdžena.
Viņa piebilda, ka šāds laika grafiks esot reālistisks, norādot, ka 30 valstīs, kas kļuvušas neatkarīgas kopš 1945.gada, pārejas periods pēc referenduma vidēji ildzis 15 mēnešus.
Kamēr Skotijā šobrīd pie varas esošā Skotu Nacionālā partija (SNP) aicina nākamā gada otrajā pusē gaidāmajā referendumā balsot par neatkarību, opozīcijā esošie leiboristi un toriji iestājas par Lielbritānijas vienotības saglabāšanu.
«Balsojums «par» dos Skotijas sabiedrībai un mūsu nacionālajam parlamentam bezprecedenta iespēju pirms neatkarības dienas 2016.gada martā izveidot mūsu valstij stingru konstitucionālo pamatu,» uzsvēra Stērdžena.
Vēršoties pie Londonas, viņa aicināja jau labu laiku pirms referenduma sākt pārrunas par sekām, kas izrietēs no balsojuma par Skotijas atdalīšanos no Apvienotās Karalistes.
Tajā pašā laikā premjerministra Deivida Kemerona valdība jau noraidījusi iespēju sākt sarunas par Skotijas neatkarību pirms tautas nobalsošanas.
Konservatīvo vadītā valdība norāda, ka tās pienākums esot uzturēt argumentus par labu Skotijas palikšanai Lielbritānijas sastāvā, kurus paredzēts izklāstīt analītiskajā dokumentā, ko atklātībai plānots nodot vēl šajā mēnesī.
Cita starpā tajā tiks apskatīti jautājumi, kas saistīti ar Skotijas dalību Eiropas Savienībā (ES) un citās starptautiskajās organizācijās, kurās tā šobrīd pārstāvēta ar Lielbritānijas starpniecību.
Lai gan jaunais Skotijas pamatlikums jāizstrādā īpašai konstitucionālajai sapulcei, Stērdžena jau otrdien izklāstīja pāris pamatprincipu.
Saskaņā ar viņas teikto Skotijas konstitūcijā būšot aizliegta kodolieroču izvietošana valsts teritorijā, bet karaliene Elizabete II joprojām saglabāšot jaunpasludinātās valsts galvas statusu.
Tikmēr, kā liecina aptauja, kuras rezultāti pagājušajā mēnesī tika publicēti laikrakstā «Scotsman», pilnīgu neatkarību atbalsta tikai 23% skotu, kas ir par deviņiem procentpunktiem mazāk nekā pērn. Savukārt 61% respondentu vēlas tikai Skotijas parlamenta un valdības pilnvaru saglabāšanu, paliekot Apvienotās Karalistes sastāvā.