Krievijas policija otrdien veica kratīšanu Krimas tatāru sabiedriskās izpildinstitūcijas Medžlisa telpās, paziņoja aktīvisti dažas dienas pēc tam, kad anektētās Krimas iedzīvotāji vietēja mēroga vēlēšanās pārliecinoši atbalstīja prokremliskās partijas.
Varas iestādes arī veikušas kratīšanu divu Krimas tatāru aktīvistu mājās, ko Medžlisa līderis nosauca par «tiešu represiju» sākšanu pret Ukrainas centrālo valdību atbalstošo kopienu Krimas pussalā, kuru Krievija martā pēc starptautiski neatzīta referenduma pievienoja savam sastāvam.
Ap 30 policistu un septiņi bruņoti vīri formas tērpos ielenca Medžlisa telpas reģiona centrālajā pilsētā Simferopolē un to aizzīmogoja, neļaujot pietuvoties plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Medžlisam ir sabiedriskas institūcijas statuss.
Policija ar spēku vienu no žurnālistiem aizveda no notikuma vietas, draudot viņu aizturēt par dalību nelikumīgā protesta akcijā, stāstīja žurnāliste Safija Abļajeva.
Policija pārmeklēja visu ēku, tostarp Medžlisa vadītāja Refata Čubarova kabinetu, informēja labdarības organizācijas «Krima» vadītāja Riza Ševkija. Šīs organizācijas telpas arī atrodas pārmeklētajā ēkā.
Krimas tatāru kopiena notikušo kratīšanu saistīja ar maijā rīkotajiem protestiem pret Maskavas lēmumu aizliegt kopienas garīgajam līderim un Ukrainas parlamenta deputātam Mustafam Džemiļevam iebraukt pussalā.
«Vēlēšanas ir beigušās, un varas iestādes ir beidzot atklājušas savu patieso seju. Tā ir baisa, necilvēcīga seja,» no Kijevas aģentūrai AFP sacīja Čubarovs, kuram arī ir liegts ierasties Krimā.
«No šodienas ir sākušās tiešas represijas. Tās ir sākušās ar Krimas tatāriem, ar tos pārstāvoši institūciju. Bet rīt viņi ķersies klāt visiem citiem Krimas iedzīvotājiem, kas pauž jebkādu neapmierinātību,» piebilda Medžlisa vadītājs.
Krievijā svētdien notika vairāk nekā 6000 dažāda līmeņa vēlēšanas, tostarp arī vietējo parlamentu vēlēšanas Krimas republikā un Sevastopoles pilsētā, kas atrodas Krievijas šopavasar anektētajā Ukrainas Krimas pussalā.
300 000 Krimas tatāru pārsvarā vēlēšanās nepiedalījās. Tatāri bija pussalas lielākā etniskā grupa, līdz Krievija to iekaroja 19.gadsimtā. Pašlaik tatāri veido 12% no Krimas iedzīvotāju kopskaita. Krimas tatāru kopiena arī boikotēja martā notikušo referendumu.
Krimas tatāri savulaik bija Krimas hanistes pamatiedzīvotāji, taču 18.gadsimtā Krimu anektēja Krievija un piespieda lielu daļu Krimas tatāru pārcelties uz Turciju. 1944.gada 18.maijā aptuveni 200 000 Krimas tatāru lopu vagonos aizveda uz Kazahstānu un Uzbekistānu, jo toreizējais padomju diktators Josifs Staļins visus Krimas tatārus pasludināja par tautas ienaidniekiem, apsūdzot viņus sadarbībā ar nacistu okupantiem.
Krimas tatārus oficiāli reabilitēja 1967.gadā, taču viņiem atļāva atgriezties Krimā tikai 1989.gadā.
Apvienoto Nāciju Organizācija un ASV ir nosodījušas Krimas tatāru tiesību pārkāpumus kopš Krievija martā anektēja Krimu.
Oficiālie rezultāti liecina, ka svētdien notikušajās vēlēšanās Krimas republikas parlamentā 70% balsu ieguvusi Krievijas valdošā partija «Vienotā Krievija», savukārt ultranacionālistu Krievijas Liberāldemokrātiskā partija ieguva nepilnus 8,5% balsu.
