Valstiskās piederības maiņa nav viegla nekādos apstākļos. Pirms sešiem mēnešiem Krievijas spēku klātbūtnē Krimā tika sarīkots «referendums», kurā saskaņā ar it kā oficiālajiem rezultātiem absolūts vairākums nobalsoja par pievienošanos Krievijai. Krimā netrūkst to, kuri kļūšanu par Krievijas pilsoņiem uzskata par pagrieziena punktu un prieku, taču ir liela sabiedrības daļa, kura reāli dzīvo bailēs un saskaras ar skarbu un apzinātu rusifikācijas procesu, ziņo «France 24».
Kopš maija sākuma Krimā oficiāli pases saņēmuši un par Krievijas pilsoņiem kļuvuši vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku.
Kā novēroja «France 24», Krimā publiski par notikušo varas maiņu kā «aneksiju» nerunā. Daudzi krievvalodīgie norāda, ka pēc referenduma atgriezušies mājās Krievijā, sakot līdzīgus vārdus, kā notikušo raksturojis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Cits pēc cita Krimā pazūd visi simboli, kas varētu liecināt par kādreizējo piederību Ukrainai: tiek mainītas biedru kartes, automašīnu reģistrācijas numuri, notiek uzņēmumu pārreģistrācija
un no grāmatu veikalu plauktiem pazūd pat grāmatas ukraiņu valodā.
Politiskajā ziņā pēdējo mēnešu laikā veiktas neskaitāmas izmaiņas likumos, mainīti pasta kodi, nodokļu sistēma un veikti tūkstošiem citu manipulāciju -
viss notiek lielā steigā - lai Krimas pievienošanu Krievijai padarītu neatgriezenisku un neapšaubāmu.
Krievija ar to sabiedrības daļu, kura pievienošanos neatbalsta, diskusijās neielaižas un pret viņu viedokli ar sapratni izturēties negrasās.
Kļuvuši par ārzemniekiem savā valstī
«France 24» tiekas ar tiem cilvēkiem Krimā, kuri ar lepnumu sauc sevi par ukraiņiem un saka, ka nezina, kā tagad dzīvot tālāk. Pēc aneksijas Kijevas atbalstītājiem protestēt aizliegts.
Ielās ir bīstami parādīties pat ar parastu papīra lapu, uz kuras rakstīts Krimas vārds un tas iekrāsots Ukrainas karoga krāsās, - par to var nonākt cietumā līdz pat pieciem gadiem, žurnālistiem stāsta kāda aktīviste.
Tas tādēļ, ka Krievijā ar likumu stingri liegta aicināšana uz separātismu - un ideja par Krimu Ukrainas sastāvā, saskaņā ar likuma burtu, esot šāds gadījums.
«Mēs baidāmies. Protams. Visi taču nevar emigrēt. Kādam ir jāpaliek,» par neapskaužamo situāciju saka Mihails.
Psiholoģisks spiediens pret ukraiņiem
Savukārt ukrainiete Irina atzīst, ka pussalā valda ļoti naidīgs noskaņojums pret ukraiņiem. «Pret mums tiek izdarīts psiholoģisks spiediens. Šis sakāpinātais šovinisms un tolerances trūkums nav normāls. Šeit, Krimā, tā nekad iepriekš nav bijis.»
«Krimā valda naida vilnis pret ukraiņiem. Kāds man pat pajautāja: kad jūs visi (ukraiņi) taisāties mirt?»
Ukraiņus Krimā tagad vieno viena sajūta - ka viņi ir ārzemnieki paši savā zemē.
Īpaši skarbi varas maiņu izjūt vietējie tatāri - viņi uzsver, ka 300 gadus senā vēsturē attiecības ar Krievijas impēriju un PSRS bijušas negatīvā zīmē, tāpēc nākotnē viņi raugās ar bažām. Daudziem vēl skaidrā atmiņā 1944. gads, kad ar Staļina pavēli no Krimas izsūtījumā tika izvesti teju visi tatāri. Par ieganstu tika izmantots apgalvojums, ka viņi sadarbojoties ar nacistiem.
Kāda tatāru sieviete intervijā «France 24» stāsta, ka atrašanās Ukrainas sastāvā nebija ideāls stāsts, taču šo gadu desmitu gaitā tatāri tur jutušies kā brīvi cilvēki, tagad tas esot mainījies. Tatāru padomes līderiem dalība politiskajos procesos jau tagad liegta.
Taču viedokļi dalās arī tatāru vidū - ir tādi, kuri ar jauno varu gatavi sadarboties un pievienošanos Krievijai pat atbalsta.
Lielākā daļa tatāru pieņēmuši Krievijas pilsonību - bez atbilstošiem dokumentiem viņi būtu pilnīgi beztiesiski.
Pat kaislīgākajiem Krievijas entuziastiem nākas atzīt, ka dzīve tagad ne vienmēr ir viegla un visvairāk tas izjūtams attiecībā uz cenām. Pieaugušas elektrības, ūdens, pārtikas cenas.
To, ko Krima agrāk saņēma pa sauszemi no Ukrainas, tagad jāieved no Krievijas, kurai sauszemes piekļuves Krimai nav.
Lielas bažas ir arī par Krimas galveno ienākumu avotu tūrismu - vietās, kur agrāk kūsāja dzīvība, vairums Krimas pludmaļu un viesnīcu ir pustukšas. Ņemot vērā ģeogrāfisko nošķirtību no Krievijas, kā arī faktu, ka vairums pasaules valstu Krimu formāli uzskata par okupētu teritoriju, pārejas periods šai pussalai varētu būt ļoti ilgs un nākotne - neskaidra.
