Olands atbalsta buferjoslas izveidošanu starp Sīriju un Turciju (2)

Olands pauda atbalstu Ankaras prasībai, pēc tam kad telefonsarunā ar Turcijas prezidentu Radžepu Tajipu Erdoganu bija runājis par «satraucošo» situāciju Sīrijas ziemeļos un «konkrēti Kobanes pilsētā».

Abi līderi arī vienojās, ka ir jāatbalsta mērenā Sīrijas opozīcija kā cīņā pret «Islāma valsts» džihādistiem tā cīņā pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu, teikts paziņojumā.

«Islāma valsts» sāka uzbrukumu Kobanei 16.septembrī, liekot 186 000 cilvēku doties bēgļu gaitās pāri robežai uz Turciju.

Pēc ASV vadītās koalīcijas gaisa uzlidojumiem «Islāma valsts» džihādisti naktī uz trešdienu atkāpušies no vairākām ieņemtajām Kobanes daļām.

Džihādistu klātbūtne vēl manāma Kobanes austrumos un dienvidu malā, bet rietumu frontē vairs ne, trešdien paziņoja aktīvisti.

Kāds kurdu žurnālists un aktīvists no Kobanes savā «Facebook» lapā raksta, ka vienā no pilsētas rajoniem ielas ir pilnas ar «Islāma valsts» kaujinieku līķiem.

Viņš norādīja, ka pilsētā joprojām atrodas vairāki simti civiliedzīvotāju un humānā situācija ir smaga, cilvēkiem nepieciešama pārtika un ūdens.

Turcija iepriekš izpelnījusies asus kritiķu pārmetumus, ka tā nedara pietiekami daudz, lai apturētu džihādistu pārvietošanos pa tās teritoriju. Daži pat Ankaru apsūdz, ka tā slepeni vienojusies ar «Islāma valsti».

Džihādistu grupējums «Islāma valsts» kontrolē plašas teritorijas no Sīrijas ziemeļiem līdz Irākas austrumiem, un 30.jūnijā islāmisti tajās pasludināja «kalifātu». Grupējums apņēmies panākt, lai «kalifātā» dzīve noritētu atbilstoši sunnītu viduslaiku paražām.

Grupējums ir viens no spēcīgākajiem nemiernieku bruņotajiem formējumiem Sīrijā, kur tas ilgstoši cīnās pret prezidentu Bašaru al Asadu, bet pēdējā laikā - arī pret citiem Sīrijas nemiernieku formējumiem, arī pret «Al Nusra», kas saistīts ar «Al Qaeda».

Satraukumu Rietumu pasaulē izraisījuši «Islāma valsts» panākumi Irākā, kur grupējums pakļāvis ievērojamas teritorijas un iespiedies arī kurdu apvidos.

Starptautiskās sabiedrības sašutums par islāmistu brutālajām metodēm vairojies pēc tam, kad augustā un septembrī tīmeklī parādījās video ar galvas nociršanu diviem ASV žurnālistiem, kā arī britu palīdzības misijas līdzstrādniekam.

«Islāma valsts» vēl nesen darbojās kā «Al Qaeda» atzars. Tomēr, kad tam Sīrijā izvērsās konflikts ar otru «Al Qaeda» sabiedroto - grupējumu «Al Nusra» -, teroristu tīkla vadība no «Islāma valsts» norobežojās un par savu vienīgo sabiedroto atzina «Al Nusra».

Sīrijas valdība jau no nemieru sākuma uzstāj, ka tai nākas cīnīties nevis ar demokrātijas un brīvības tīkotājiem, bet ar bruņotiem islāma radikāļiem, kas atbalstu saņem no ārvalstu patroniem.

Asads arī brīdinājis Rietumus, ka tiem nāksies samaksāt par atbalstu, ko tie snieguši Sīrijas nemierniekiem, arī ar «Al Qaeda» saistītajiem grupējumiem.

«Rietumi ir smagi samaksājuši par «Al Qaeda» finansēšanu tā agrīnajā stadijā Afganistānā. Šodien viņi dara to pašu Sīrijā, Lībijā un citās vietās un samaksās [par to] smagu cenu Eiropas un Savienoto Valstu sirdī,» pērn intervijā brīdināja Asads.

«Islāma valsts» kaujās izmanto ASV armijas ieročus un bruņojumu, ko dumpiniekiem Sīrijā piegādājusi Saūda Arābija, liecina septembrī publicētais Lielbritānijas Konfliktu bruņojuma izpētes organizācijas ziņojums.