ES līderi gada pēdējā samitā lems par smagiem jautājumiem

Grieķiju, kas piecus gadus cīnījusies ar ekonomikas problēmām un bijusi spiesta vairākkārt lūgt starptautisko aizdevēju palīdzību, šobrīd piemeklējusi politiskā nestabilitāte, kuru izraisījusi prezidenta vēlēšanu pārcelšana uz agrāku laiku.

Ja trijās vēlēšanu kārtās prezidentu neizdosies ievēlēt, valstī nāksies izsludināt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kuras draud novest pie politiskā strupceļa.

Pirmā balsošanas kārta parlamentā trešdien jau izrādījās neveiksmīga, un valdības cerības pierunāt daļu opozīcijas balsot par tās piedāvāto kandidātu - bijušo ES vides komisāru Stavru Dimu - bija lielā mērā iluzoras, tādējādi tikai vairojot satraukumu par iespējamo procesa iznākumu.

«Nesenā grieķu intriga piedevusi zināmu pikantumu sanāksmei, kas citādi, iespējams, būtu visai mierīga,» atzinuši ING bankas analītiķi.

ES līderi un daļa analītiķu gan cenšas pārliecināt, ka bažas par Grieķijas turpmāko dalību eirozonā esot nepamatotas.

Neskatoties uz problēmām Atēnās, samita dienaskārtības galvenais jautājums ir Eiropas Komisijas (EK) ierosinātais 315 miljardus eiro lielais investīciju plāns Eiropas ekonomikas atdzīvināšanai un jaunu darbavietu radīšanai.

Lai gan eirozonai izdevies izkļūt no lejupslīdes tās ekonomikas izaugsmes temps joprojām ir ļoti zems, bezdarba līmenis nemainīgi augsts, bet inflācija ievērojami atpaliek no plānotā līmeņa.

Pastāv lielas cerības, ka EK plāns mudinās privātos investorus ieguldīt projektos, kas līdz šim tikuši uzskatīti par pārāk riskantiem.

Plānots, ka dalībvalstu līderi samitā atbalstīs EK ieceri, lai gan joprojām pastāv domstarpības par tā detaļām, piemēram, par finansējamo investīciju projektu veidiem un par dalībvalstu ieguldījumu jaunveidojamā investīciju fondā.

Jaunā EK prezidenta Žana Kloda Junkera vadībā, kas savu darbu sāka pirms pusotra mēneša, savus priekšlikumus tiesību normu izmaiņām, lai uzsāktu investīciju plāna īstenošanu, grasās iesniegt janvārī.

Gaidāmi arī lēmumi par tālākām eirozonas reformām, taču paredzams, ka par tiem runas netiks sāktas pirms jaunā gada iestāšanās.

Dalībvalstu līderiem nāksies spriest arī par turpmāko rīcību Krievijas agresijas apturēšanai Ukrainā, kas turpinās, neskatoties uz līdzšinējiem ES centieniem.

«Mēs (..), bez šaubām, esam konfrontācijas fāzē,» pagājušajā nedēļā atzina kāda augsta ranga ES amatpersona.

Nav sagaidāms, ka varētu tikt mīkstinātas esošās pret Krieviju vērstās sankcijas. Tā vietā, domājams, tiks apstiprināts pilnīgs investīciju aizliegums Krievijas anektētajā Krimā.

Vienlaikus ES sākusi apspriest jaunu palīdzības paketi Ukrainai papildus jau iepriekš apsolītajiem 1,61 miljardu eiro lielajiem aizdevumiem. Taču diplomāti atzīst, ka dažas dalībvalstis tam izrādot pretestību.

Starp citiem starptautiskajiem jautājumiem, kurus paredzēts apspriest samita laikā, ir Ebolas vīrusa epidēmijas uzliesmojums Rietumāfrikā. ES uzstāj, ka dalībvalstīm cīņai ar šo nāvējošo slimību jāatvēl vairāk nekā 1,1 miljards eiro.

Diplomāti stāsta, ka ES gatavojoties nākamgad organizēt starptautisku konferenci, lai mobilizētu atbalstu infekcijas skartajām valstīm.