Maskava cenšas panākt Kremļa kritiķa palikšanu ārzemēs

Ponomarjovs bija vienīgais no Valsts domes 450 deputātiem, kurš balsoja pret Krimas aneksiju.

Parlamentā no Krievijas trešās lielākās pilsētas Novosibirskas ievēlētais deputāts ziņu aģentūrai «Reuters» atzina, ka Krievijas varasiestādes centušās nepieļaut viņa atgriešanos Krievijā kopš augusta, kad viņš darījumu braucienā bija devies uz ASV.

Pēc paziņojuma par apņemšanos atgriezties maijā «viņi reaģēja, sakot man, lai es to nedaru, viņi cenšas mani turēt ārpus Krievijas», sacīja deputāts.

«Es nekad neesmu vēlējies emigrēt, kļūt par politisko bēgli. Es šeit biju braucienā augustā saistībā ar Novosibirskas lietām. Man bija soma ar diviem džemperiem, un tas arī viss.»

Uzturoties ASV, Ponomarjovs aicinājis Vašingtonu paplašināt Maskavai Ukrainas krīzes dēļ noteiktās sankcijas, «melnajā sarakstā» iekļaujot vēl arī citas Krievijas amatpersonas.

«Es esmu skeptisks attiecībā uz ekonomiskajām sankcijām. Tās vienīgi pavērš krievu tautu pret ASV, Eiropu. Tām vajadzētu precīzi vērsties pret režīmu un tā korumpētajām amatpersonām. Šādām sankcijām vajadzētu būt iespējami plašām,» viņš sacīja.

Ponomarjovs un tagad jau noslepkavotais opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs bija Maskavā 2011. un 2012.gadā notikušo Putina pretinieku protestu līderu vidū.

Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalā Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.