Daļā Lietuvas mazākumtautību skolu trešdien rīkots «tukšo solu streiks», kura laikā skolēni un viņu vecāki bija aicināti apmeklēt dievkalpojumu, kas tika noturēts Viļņas Aušras vārtu kapelā, vēsta «l24.lt».
Lietuvas mazākumtautību skolās noticis «tukšo solu streiks»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Streika rīkotāji pieprasījuši atteikties no visās skolās vienādā lietuviešu valodas eksāmena, mazākumtautību skolās par 50% palielināt tā dēvēto skolēna grozu jeb naudu, kas seko skolēnam, un ieviest obligātu eksāmenu poļu valodā kā dzimtajā valodā.
Lietuvas Izglītības ministrija šo akciju uzskata par nelikumīgu, bet premjers Aļģirds Butkevičs atkārtoti izteicis nožēlu par centieniem politizēt izglītības jautājumus, norādot, ka
mazākumtautību skolas Lietuvā daudzējādā ziņā ir labākā situācijā nekā lietuviešu skolas.
Šaurajā ieliņā zem Aušras vārtu kapelas logiem trešdien bija pulcējušies vairāki simti skolēnu un viņu vecāku galvenokārt no galvaspilsētas, Viļņas un Šalčininku rajonu poļu skolām, bet dievkalpojumā piedalījās gan Polijas Seima vicespīkers Mareks Kuhciņskis, gan Polijas ģenerālkonsuls Viļņā Staņislavs Cignarovskis, gan Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas (LLRA) priekšsēdētājs Valdemārs Tomaševskis, kuru daudzi uzskata par galveno nesaskaņu kurinātāju poļu un lietuviešu kopienu attiecībās, gan citi šīs partijas pārstāvji.
LLRA iepriekš norādījusi, ka pati šo akciju nerīko, bet atbalsta, un tās rīkotāji ir Lietuvas poļu un krievu skolu skolēnu vecāki.
Dievkalpojumā aizlūgts «par poļu izglītību Lietuvā un tiem, kuri cīnās par bērnu un jauniešu tiesībām mācīties dzimtajā valodā, par valdību - lai tā nediskriminētu mazākumtautību skolas un saklausītu to pārstāvju balsis».
Skolēni, kas bija ieradušies uz dievkalpojumu, lielākoties izteikušies, ka iebilst pret skolu reorganizāciju Viļņā, un mazāk pieminējuši 2011.gadā veiktos Lietuvas izglītības likuma grozījumus un vienādotās lietuviešu valodas eksāmena prasības, pret ko tik bieži iebilduši Lietuvas poļu politiķi.
Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem,
streikā nepiedalījās visas mazākumtautību skolas.
Kā trešdien radiostacijai «Žiniu radijas» norādījis ārlietu ministrs Lins Linkevičs, Lietuva pilda visas starptautiskās konvencijas mazākumtautību tiesību jautājumos un izglītības situācija šajā jomā Lietuvā faktiski ir viena no labākajām Eiropā.
Viņš paudis viedokli, ka daži politiķi, eskalējot mazākumtautību izglītības jautājumus, mēģina uzkrāt sev politisko kapitālu un paši nebūt nav ieinteresēti šo jautājumu atrisināšanā.
To iepriekš uzsvērusi arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Kā 1.septembrī izteicās viņas padomniece Rūta Kačkute, Lietuvas poļiem, krieviem un baltkrieviem ir iespēja ne tikai mācīties savu dzimto valodu, bet šajā valodā arī apgūt citus mācību priekšmetus no bērnudārza līdz pat augstskolai. Vienlaikus viņiem jānodrošina tikpat labas iespējas iemācīties valsts valodu, tādēļ
par diskrimināciju būtu uzskatāma tieši lietuviešu valodas eksāmena prasību vienkāršošana.
Pēc viņas teiktā, «ļoti negribētos, ka bērni, kas apmeklē mazākumtautību skolas, kļūtu par politisko spēļu ķīlniekiem».
Premjers trešdien sarunā ar žurnālistiem norādījis, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošajām ziņām
tā dēvētais skolēna grozs poļu skolās faktiski ir par 40% lielāks nekā lietuviešu skolās
un arī mācību grāmatu iegādei atvēlēta krietni lielāka nauda, turklāt poļu skolās klases nav pārpildītas.
Lietuvas izglītības ministre Audrone Pitrēniene tikmēr uzsvērusi, ka streiks bijis nelikumīgs, jo ministrijai par to nav sniegta nekāda oficiāla informācija un visas ziņas tā varējusi iegūt vienīgi no medijiem.
Arī viņa kritizējusi skolasbērnu iesaistīšanu politikā. «Pieaugušie var darīt, ko grib, - var runāties, var streikot, var iet uz darbu, var neiet, bet, ja pieaugušo jautājumos un problēmās tiek iepīti bērni un pat apgalvots, ka tas darīts bērnu labad, ka bērni netiek laisti skolā viņu pašu dēļ, man tas izklausās nelādzīgi,» atzinusi ministre.
Kā ziņots, dienu pirms jaunā mācību gada sākuma mazākumtautību skolu skolēnu vecāku organizācijas jau rīkoja piketu pie Ārlietu ministrijas, apsūdzot Lietuvu mazākumtautību skolēnu diskriminēšanā.