Ungāru žurnālistes Petras Lāslo paklupinātajā sīriešu bēglī Osamā Abdulā Mohsenā esot atpazīts «Al Qaeda» Sīrijas atzara «Al Nusra» kaujinieks, atsaucoties uz Sīrijas kurdu Demokrātiskās savienības partiju (PYD), vēsta telekanāls NRT. Turpretī «The New York Times» raksta, ka apsūdzības par sadarbību ar islāmistu ekstrēmistiem pret Mohsenu cēlušās no nepareizi interpretētiem diviem ierakstiem viņa kontā sociālajā tīklā «Facebook».
«Osama Abduls pievienojās nemiernieku grupējumiem 2011.gadā un pastrādāja noziegumus pret minoritātēm, arī pret kurdiem,» teikts PYD paziņojumā. Viņš dzīvojis Tell el Abjadas pilsētā, kuru pērn pēc vairākām kauju nedēļām ieņēma kurdu kaujinieki, norāda PYD.
Partija publicējusi ekrānuzņēmumus no Mohsena sociālā tīkla konta, kas tagad, tiesa gan, jau deaktivizēts. Tajā Mohsens pats it kā atzīstot savu piederību kaujinieku grupējumam.
Sīrieši arī apsūdz Mohsenu, ka viņš 2004.gadā Kāmišlī pilsētā piedalījies nemieru apspiešanā. Toreiz dzīvību zaudējuši 50 kurdi.
Videokadri, kuros redzams, kā Lāslo paklupina no policistiem Serbijas pierobežā bēgošo Mohsenu, kuram rokās bija bērns, padarīja bēgli par pasaules mēroga zvaigzni. Drīz pēc tam kāds Mohsena tautietis viņā atpazina futbola treneri, un viņš uzreiz tika iekārtots trenera darbā Spānijā.
Atbilstoši spāņu laikraksta «La Gaceta» ziņām Mohsens patlaban kopā ar dēliem mitinās dzīvoklī Hetafes pilsētā, par kuru vietējā treneru skola maksā 1200 eiro mēnesī.
Laikraksts «The New York Times» vēsta, ka Mohsens tiešām ir profesionāls futbola treneris un pēc ierašanās Spānijā iecelts par goda viesi savā mīļākajā futbola klubā «Real Madrid».
«The New York Times» raksta, ka apsūdzības par sadarbību ar islāmistu ekstrēmistiem pret Mohsenu cēlušās no nepareizi interpretētiem diviem ierakstiem viņa kontā sociālajā tīklā «Facebook», proti, attēla, kurā redzams melns plakāts ar musulmaņu ticības apliecinājumu, un statusa atjauninājuma 2013.gada nogalē, kur Mohsens paudis apbrīnu sunnītu musulmaņu kaujiniekiem, kas cīnās pret Asada režīmu.
Telefonintervijā «The New York Times» 51 gadu vecais Mohsens sacīja, ka nekad nav paudis atbalstu «Al Nusra», bet ir piedalījies miermīlīgās demonstrācijās pret Asada valdību 2011.gadā un aizgājis no darba valdības sporta federācijā, pirms aizbēdzis no Deir ez Zoras pirms diviem gadiem, kad situācija pasliktinājusies.
«Es ienīstu vardarbību, tāpēc es izlēmu pamest Deir ez Zoru,» sacīja Mohsens, piebilstot, ka nekad nav pievienojies nevienai frakcijai.
Viņš sacīja, ka neatceras visu, ko gadu gaitā publicējis «Facebook», bet pieļāva, ka Asada atbalstītāji tīšām greizi atspoguļojuši viņa uzskatus, lai diskreditētu viņu pēc kritikas, ko viņš paudis valdībai.
Mohsens arī norādīja, ka viņa «Facebook» kontā publicētais attēls ar melno plakātu un musulmaņu ticības apliecinājumu nav «Al Nusra» karogs, kā to pamanījuši arī vairāki blogeri.
Mohsens sacīja, ka plakātā, kura attēls nu jau izdzēsts no viņa konta, tikai redzami vārdi «Nav cita dieva kā vien Allāhs», kas lasāmi arī Saūda Arābijas karogā, tāpēc viņš tajā nesaskata nekādu problēmu.
Sīrijā kopš 2011.gada notiek pilsoņkarš, kurā pret valdību cīnās sašķeltās bruņotās opozīcijas grupējumi un ekstrēmistu organizācijas, tādas kā «Islāma valsts» un ar «Al Qaeda» saistītā «Al Nusra». Atbilstoši ANO datiem kopš karadarbības sākuma Sīrijā nogalināti vairāk nekā 240 000 cilvēku.
