Pirms gaidāmajām Eiropas Savienības (ES) līderu diskusijām Krievijas mediji sākuši aktīvi vērsties pret valstij noteiktajām sankcijām, liecina ES izveidotās «East StratCom Task Force» komandas iknedēļas izdevums «Disinformation Review» («Dezinformācijas apskats»).
Apskatā vērsta uzmanība uz Krievijas propagandas lapas «Sputnik» publikāciju, kurā minēts, ka sankciju jautājumā ES valstis vien seko Vašingtonas norādījumiem. Materiālā minēts, ka pēc ASV norādījumiem ES valstis gatavojas ar ekonomisko sankciju palīdzību izveidot Krievijas blokādi. Turklāt tiek minēts, ka šāda rīcība ir kārtējā provokācija.
Dezinformācijas atspēkojumā gan atgādināts, ka sankcijas pret Krieviju tika noteiktas, ņemot vērā tās īstenoto Krimas aneksiju un darbības savā kaimiņvalstī, ar ko domāta Ukraina.
Tikmēr Kaļiņingradā bāzētais portāls «RuBaltic.ru» ziņoja, ka sankciju karā tiek zaudēti tā atbalstītāji Eiropā. Tam par iemeslu esot ne tikai ekonomiskie zaudējumi, bet arī Eiropiešu bažas par ASV hegemonijas nostiprināšanos. Dezinformācijas atspēkojumā gan atkārtoti uzsvērti iemesli sankciju noteikšanai un to sasaiste ar Minskas vienošanās īstenošanu.
Savukārt «pravdareport» portālā mēģināts skaidrot par Eiropas amatpersonām, kuras atzinušas Krimu un tagad iestājas pret ES noteiktajām sankcijām. Portāls piemin Krievijas mediju izgudroto «Venēcijas parlamentu» ar rezolūciju par Krimu. Dezinformācijas apskatā atzīmēts, ka līdzīga informācija publicēta arī Maskavas laikrakstā «Izvestija».
Atspēkojumā gan uzsvērts, ka Veneto reģionā, kurā ietilpst Venēcija, tāpat kā visos 20 Itālijas reģionos, nav nedz parlamenta, nedz parlamentāriešu, bet ir apgabala padome.
Attiecībā uz ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) aģentūrai LETA jau iepriekš uzsvēra - ņemot vērā faktu, ka Minskas vienošanās nav izpildītas, ES pagarinās sankcijas pret Krieviju par tās iesaistīšanos Ukrainas konfliktā. «Šobrīd tas, ko dzirdu no sarunām ar kolēģiem, liecina, ka sankcijas tiks pagarinātas,» viņš sacīja, norādot, ka tas ir arī ES kredibilitātes jautājums.
ES 2014.gada vasarā piemēroja sankcijas Krievijai par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju. Šo sankciju termiņš beidzas jūlija beigās. ES līderi jūnijā lems, vai sankcijas pagarināt vai atcelt.
2015.gada februārī Minskā panāktā vienošanās paredz panākt pamieru un dažādus politiskus, ekonomiskus un sociālus pasākumus konflikta izbeigšanai Ukrainas austrumos.
Lai gan bruņotā vardarbība ir ievērojami mazinājusies, pēdējos mēnešos bijis maz progresa citos šīs vienošanās aspektos.
Ukrainas konfliktā kopš 2014.gada aprīļa dzīvību zaudējuši aptuveni 9300 cilvēku un vairāk nekā 21 000 ir ievainoti.
Arī Vācijas, Krievijas, Ukrainas un Francijas sarunas par ilgstošu pamieru Ukrainā beidzās bez rezultātiem.
Iknedēļas izdevumā tiek publicēti dezinformācijas apkopojumi, kurus veic speciāla «mītu kliedēšanas» komanda, bet «East StratCom Task Force» tikai apkopo minēto informāciju.
