Pēdējā laikā Eiropas Savienības (ES) valstīs notikuši vairāki traģiski terorakti. Kas darīts, lai cīnītos ar terorismu? Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota TVNET apgalvoja, ka cīņa pret terorismu ir viena no galvenajām prioritātēm parlamenta darba kārtībā, un 2016.gada pirmajā pusē pieņemti vairāki nozīmīgi lēmumi, lai sekmētu terorisma apkarošanu.
20.01.2016. Eiropas Parlaments atbalsta Latvijas pievienošanos ES automobiļu reģistrācijas datu automātiskās apmaiņas sistēmai.
Tā paredzēta, lai novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus un terorismu. ES dalībvalsti šajā sistēmā uzņem tikai pēc tam, kad tā pieņēmusi noteiktus datu aizsardzības noteikumus.
13.04.2016., reaģējot uz teroristu uzbrukumiem, EP piešķir 2 miljonus eiro jauna personāla piesaistei Eiropas Pretterorisma centrā (ECTC), ko 2016.gada 1. janvārī izveidoja Eiropols un kam jākļūst par galveno iestādi cīņai pret terorismu Eiropas Savienībā.
14.04.2016. EP pieņem ES direktīvu par pasažieru datu apmaiņu. Jaunā direktīva regulēs Pasažieru Datu reģistra (PDR) datu izmantošanu ES – novēršanas, noteikšanas, izmeklēšanas un terorisma un citu nopietnu noziegumu izmeklēšanas vajadzībām.
Tas ir jauns instruments cīņai ar teroristiem un kontrabandistiem.
Vācot pasažieru datus, ar tiem daloties un analizējot, izlūkošanas iestādes varēs konstatēt aizdomīgas uzvedības modeļus, kam pievērst uzmanību. Jaunie noteikumi prasa lidsabiedrībām nodot dalībvalstu iestādēm pasažieru datus par visiem lidojumiem starp ES un trešajām valstīm.
14.04.2016. EP pieņem savu pozīciju par ES jauno globālo drošības stratēģiju, t.sk., uzsverot, ka jāveicina ES stratēģiskā autonomija, jāuzlabo Eiropas izlūkdienestu apmaiņa ar informāciju un jāattīsta patiesas Eiropas līmeņa izlūkošanas un prognozēšanas spējas. Tāpat ES un tās dalībvalstīm jāuzlabo savas aizsardzības spējas, līdz 2024. gadam apņemoties aizsardzības vajadzībām tērēt vismaz 2% no sava iekšzemes kopprodukta.
15.05.2016. EP apstiprina jaunas pilnvaras ES policijas aģentūrai Eiropols cīņai pret terorismu, kibernoziegumiem un citiem kriminālpārkāpumiem. Jaunās pilnvaras ļaus ātrāk reaģēt uz pārrobežu noziedzības pieaugumu un terorisma draudiem, piemēram, strauji izveidot specvienības. Tāpat tiks uzlabota informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm, un nodrošināta teroristu tiešsaistes propagandas ātrāka dzēšana - piemēram,
Eiropola interneta dokumentu nodaļa varēs pieprasīt sociālo tīklu uzturētājam, kā Facebook, izdzēst ISIS profilu.
27.05.2016. Eiropas Parlaments pieņem rezolūciju, aicinot Eiropas Komisiju veido uzdevumu grupu cīņai ar virtuālās valūtas (piemēram, «Bitcoin») izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai.
06.07.2016. EP pieņem pirmos ES mēroga kiberdrošības noteikumus sabiedrības pamatpakalpojumu sniedzējiem. Proti, uzņēmumiem, kas sniedz pamatpakalpojumus, piemēram, enerģētikas, transporta, banku un veselības jomā, vai arī digitālos pakalpojumus, būs jāuzlabo spējas pretoties kiberuzbrukumiem.
Fragmentāra kiberdrošības aizsardzība padara viegli ievainojamu un rada lielu drošības risku visai Eiropai,
tādēļ turpmāk visās ES dalībvalstīs tiks izveidota vienlīdz augsta tīklu un informācijas sistēmu drošība, kā arī pastiprināta dalībvalstu sadarbība.
06.07.2016. EP atbalsta plānu par ES ārējās robežas apsardzes sistēmas izveidi, apvienojot ES robežu aģentūras FRONTEX un dalībvalstu robežsardzes dienestu spēkus. Saskaņā ar šo plānu, dalībvalstis joprojām veiks ikdienas robežapsardzi, bet, pieaugot spiedienam uz ES ārējo robežu, tās varēs lūgt palīdzību Eiropas robežu un krasta apsardzei (ERKA), kas varēs strauji piesaistīt robežsargu brigādes nosūtīšanai uz attiecīgajām vietām. Regula par Eiropas robežu un krasta apsardzi nodrošinās augstāku ES ārējās robežas drošību un labāku pārvaldību.
13.07.2016. EP deputāti aicina precizēt licencēšanas noteikumus un drošības pasākumus. Proti, turpmāk ES dalībvalstīm būs jāievieš stingrāka «tukšo patronu» ieroču kontrole, lai nepieļautu to pārveidošanu par reāliem šaujamieročiem. EP deputātu prasītās izmaiņas nodrošinātu, ka
jebkurš šaujamierocis, kas ir pārveidots tikai tukšo patronu izšaušanai, joprojām ir pakļauts ES šaujamieroču uzraudzības noteikumiem,
tādējādi novēršot juridiskās nepilnības, ko izgaismoja pērn Parīzē notikušie terorakti. Par šo balsojums visā EP gaidāms 2016.gada otrajā pusē.
Znotiņa-Znotaarī minēja, ka EP Eirobarometra ietvaros aptaujātie respondenti visā ES atklāja, ka, viņuprāt, cīņai pret terorismu ir jābūt ES prioritātei Nr.1 - ES par galveno prioritāti to atzīst 82%, Latvijā - 76%. EP jau strādā pie jaunām politikas iniciatīvām saistībā ar cīņu pret terorismu, piemēram, pie likuma, kas gatavošanos veikt teroraktu noteiktu par noziegumu ES mērogā u.c.
