Slepenā BBC veiktajā izmeklēšanā atklāts, ka Sīrijas bēgļu bērni Turcijā tiek nodarbināti apģērbu ražošanā. Saražotā produkcija pēc tam nonākot veikalos Lielbritānijā, raksta «BBC».
Bēgļu bērni Turcijā šūdina dārgu firmu apģērbus britiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā atklāts BBC izmeklēšanā, bērni ražojuši apģērbu tādiem uzņēmumiem kā «Marks and Spencer», «Asos», «Zara», «Mango» un «Next».
Visi šie zīmoli apgalvo, ka rūpīgi uzrauga piegādes ķēdes un nepieļauj, ka ražošanā tiek izmantoti bēgļi vai bērni.
Apģērbu zīmola «Marks and Spencer» pārstāvji stāsta, ka viņu fabriku pārbaudēs neesot atklāts neviens Sīrijas bēglis, kas strādātu piegādes ķēdes uzņēmumā Turcijā.
Tomēr BBC vēsta, ka vienā no Lielbritānijas uzņēmuma galvenajām fabrikām strādā septiņi Sīrijas bēgļi. Viņi bieži vien strādā par samaksu, kas vien nedaudz pārsniedz mārciņu stundā - kopsumā viņi tādējādi saņem daudz mazāku summu nekā Turcijā noteiktā minimālā alga. Bēgļus darbā uzņēmumā esot pieņēmis kāds starpnieks, savaņģojot viņus uz ielas. Noalgotajiem bēgļiem maksāts skaidrā naudā.
Kāds no bēgļiem BBC pārraidē «Panorama» stāstīja, ka fabrikā pret viņiem izturas slikti. «Ja ar sīrieti tur kaut kas notiek, viņu izmet kā lupatu,» viņš stāsta.
Jaunākais bēglis, kas strādā šajā fabrika, ir tikai 15 gadus vecs un katru dienu strādā vairāk nekā 12 stundas.
Viņš gludina drēbes, kuras pēc tam tiek nosūtītas uz Lielbritāniju.
«Marks and Spencer» mediju pārstāvis stāsta, ka televīzijas programmas atklātais ir «ļoti nopietna lieta» un «M&S to nedrīkst pieļaut». Viņš arī piedāvājis pastāvīgu darbu visiem Sīrijas bēgļiem, kas fabrikā strādā. «Ētiski pareiza darbība M&S ir svarīga. Visiem mūsu piegādātājiem ir līgumā noteiktas saistības, darboties saskaņā ar mūsu pakalpojumu sniegšanas principiem. Tajos ir noteikts ko mēs gaidām un pieprasām no viņiem attieksmē pret strādniekiem. Mēs nepieļaujam šādus pārkāpumus un pārliecināsimies, lai tas neatkārtotos.»
Tomēr kritiķi saka, ka mazumtirgotāji nedara pietiekoši daudz, lai novērstu pastāvošās problēmas. Daniels Makmilans no Biznesa un cilvēktiesību resursu centra izsakās, ka zīmoliem ir jāsaprot, ka viņi ir atbildīgi par notiekošo: «Nepietiek ar to, ka viņi saka, ka par to neko nezināja un ka tā nav viņu vaina. Viņiem ir jāuzrauga un jāzina, kur tieši viņu tirgotais apģērbs tiek ražots un kādi tajā vietā ir apstākļi.»
Liela daļa apģērbu tiek ražoti Turcijā, jo tā atrodas tuvāk Eiropai un iespējams veikt pēdējā brīža pasūtījumus. Tas ļauj mazumtirgotājiem veikalos pārdot jauna dizaina apģērbu ātrāk, nekā ja tas tiktu ražots citur.
Tomēr Turcijā veidot uzņēmumu ir sarežģīti. Darbinieku ļaunprātīga izmantošana kļuvusi par biežāku parādību kopš valstī ieradušies gandrīz trīs miljoni Sīrijas bēgļu. Lielākajai daļai bēgļu nav darba atļaujas, un daudzi no viņiem nelegāli strādā apģērbu ražošanas nozarē.
«Panorama» žurnālists Darrags Makentairs satika vairākus dučus strādājošu Sīrijas bēgļu, kas uzskatīja, ka viņus ļaunprātīgi izmanto: «Viņi stāstīja par nožēlojami zemajām algām un sliktajiem darba apstākļiem. Viņi zina, ka viņus izmanto, bet neko nevar darīt, lai kaut ko mainītu.»
Stambulā BBC žurnālisti atrada vairākus Sīrijas bēgļu bērnus, kas ražojuši preces ar «Asos» firmas zīmi. «Asos» atzinis, ka viņu pārdotais apģērbs ir ražots konkrētajā fabrikā, taču apgalvo, ka fabrikas darbība netiek oficiāli atzīta. Veiktajā pārbaudē atklājies, ka rūpnīcā strādā 11 pieauguši Sīrijas bēgļi un trīs Sīrijas bēgļu bērni, kas jaunāki par 16 gadiem.
«Asos» apgalvo, ka bērni tiks finansiāli atbalstīti, lai tie var atgriezties skolā, bet pieaugušajiem bēgļiem tiks maksāta alga, līdz tie atradīs legālu darbu. Uzņēmuma mediju pārstāvis uzsver: «Lai gan šī darbnīca nav saistīta ar mūsu uzņēmumu, mēs esam ieviesuši šīs programmas.»
Tika atklāts arī, ka Sīrijas bēgļi strādā 12 stundas dienā fabrikās, kur tiek ražotas džinsu bikses apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmumiem «Mango» un «Zara».
Bēgļiem bija jāapstrādā džinsu bikses ar kaitīgām ķīmiskām vielām, lai tās izbalinātu. Lielākajai daļai strādnieku nebija pat vienkāršu sejas masku.
«Mango» pārstāvji apgalvo, ka fabrika strādāja kā apakšuzņēmums bez uzņēmuma ziņas.
Vēl kādā Stambulas fabrikā tika atklāts, ka tajā strādā gan Sīrijas bēgļi, gan turku bērni, no kuriem daži ir pat tikai 10 gadus veci. Fabrikas īpašnieks stāstīja, ka strādā apģērbu mazumtirgotāja «Next» labā, un parādīja žurnālistu grupai «Next» pidžamas, kuras viņa fabrika esot palīdzējusi saražot. «Next» pārstāvji šos apgalvojumus nolieguši un apgalvo, ka pidžamas ražotas citā fabrikā. Uzņēmumā pieļauj, ka žurnālistiem varēja būt parādīts tikai paraugs. Viņi informē, ka paraugi mēdz nonākt citās fabrikās un ka parauga atrašanās tur nenozīmē, ka tas tiešām tur ir arī izgatavots.